Intervija ar Jāni Vītoliņu. Pilsēta attīstās un veido darba vietas

Kāds bija aizvadītais gads Ventspilij un ventspilniekiem?

– Kopumā aizvadītais gads bija ļoti sarežģīts, ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmija vēl nebija īsti beigusies un sākās karš Ukrainā. Šo ietekmi diezgan tieši izjuta gan visa valsts kopumā, gan arī Ventspils un ventspilnieki. Tomēr, neraugoties uz šiem ārējiem apstākļiem, esam paveikuši ļoti apjomīgu darbu pilsētas attīstībā, realizējot teju visus iecerētos projektus. Tas nozīmē, ka pilsēta attīstās un nodrošina ventspilniekiem darbu. Par to esam domājuši jau daudzu gadu garumā, attīstot rūpniecību. Pērn bija vērojams rūpniecības izrāviens, un mūsu pilsētas ekonomikas diversifikācijas rezultātā ir sasniegti ļoti labi rezultāti. Diemžēl nākotnē brīvostu sagaida diezgan sarežģīti laiki, ņemot vērā to, ka pavisam drīz pilnā apjomā stāsies spēkā sestā sankciju pakete pret Krieviju, līdz ar to naftas produkti var pazust pilnībā. Mēs šīm sankcijām piekrītam, bet neapšaubāmi būs cilvēki, kuri šo sankciju ietekmē meklēs darbu, tādēļ būtu ļoti svarīgi šādu iespēju viņiem nodrošināt, iespējams, izejot apmācību, iegūstot jaunas prasmes.

Pakavējoties vēl nedaudz pagājušajā gadā. Ar ko jums palicis prātā 24. februāris?

– Šo datumu noteikti atcerēšos vienmēr. Šoku piedzīvoja ne tikai Ukrainas iedzīvotāji, arī man, tāpat kā daudziem citiem, tas bija šoks. Teju neviens cilvēks Eiropā, pasaulē nepieļāva domu, ka Krievija varētu iet tik tālu, lai izlemtu uzsākt karu. Man personīgi šķiet, ka nav tāda objektīva iemesla, lai sāktu karot, jo karā nav ieguvēju, nav uzvarētāju, ir tikai zaudētāji, ir mirušie un ir sakropļotie. Gan fiziski, gan morāli. Un tas vienmēr būs vienīgais faktiskais kara rezultāts. Mūsu pašvaldība ātri noorientējās un jau no otrās kara dienas sāka sniegt palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri bija spiesti pamest savas mājas un ieradās Ventspilī. Pirmo ģimeni no Ukrainas uzņēmām 25. februārī. Nevienu brīdi neesam pārtraukuši sniegt savu atbalstu jau teju gada garumā. Tas, protams, bija papildu darba apjoms gan mūsu Sociālajam dienestam, gan Izglītības pārvaldei, gan mūsu skolām, gan Pašvaldības policijai. Daudzi ventspilnieki arī ļoti personīgi iesaistījušies atbalsta sniegšanā apmēram 600 bēgļiem, kas uzturas mūsu pilsētā.

Ģeopolitiskā situācija, inflācijas lēciens, energoresursu cenu kāpums. Kā tas viss ir ietekmējis ventspilnieku dzīvi?

– Pietiekami lielu atbalstu sniedza valsts, bet no mūsu puses galvenais atbalsts bija tas, ka mums izdevās saglabāt esošo siltumapgādes tarifu, kas tagad ziemā ir izšķiroši svarīgi. Elektrības cenas pieaug ļoti dramatiski, un arī preču, pakalpojumu cenas inflācijas dēļ strauji aug, bet mēs, ļoti savlaicīgi domājot par mūsu siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju, esam panākuši, ka gandrīz simtprocentīgi abas katlumājas strādā ar vietējo kurināmo – šķeldu. Arī šī resursa cena ir pieaugusi – apmēram trīskārt, bet mēs savu solījumu izpildīsim – līdz apkures sezonas beigām siltumapgādes tarifs netiks paaugstināts. Turklāt vēlos atgādināt, ka pēdējo reizi apkures tarifu paaugstinājām 2013. gadā – šā gada martā apritēs tieši desmit gadi kopš nav notikušas apkures tarifa izmaiņas.

Pastāstiet par 2023. gada svarīgākajiem uzdevumiem.

– Šogad mums ir jāpabeidz pagājušajā gadā iesāktie objekti. Viens no tiem – Gāliņciema bibliotēkas ēkas būvniecība. Ēkas būvdarbi ir pabeigti, atlicis labiekārtojums, apzaļumošana. Ceru, ka pavasarī jau varēsim to atklāt. Lai arī būvniecības laikā tika piedzīvots milzīgs būvmateriālu sadārdzinājums, šķiet, gana veiksmīgi izdevies ar visu to tikt galā. Šis objekts noteikti būs nozīmīgs ieguvums Gāliņciema iedzīvotājiem, jo domājam, ka tas kļūs par tādu pašu sabiedrisko centru kā Pārventas bibliotēka. Ar to arī beigsim mūsu bibliotēku tīkla veidošanu, kas iesākās tālajā 1995. gadā. Šogad tāpat jāpabeidz Piejūras brīvdabas muzeja jaunās ēkas būvniecība un ekspozīcija. Diemžēl šajā objektā mums nepaveicās ar būvnieku, bijām spiesti lauzt līgumu; tagad, iespējams, sāksies tiesvedības par soda sankcijām. 16. janvārī beigsies jauns iepirkums, lai atrastu izpildītāju atlikušajiem būvdarbiem. Esmu pārliecināts, ka ar šiem būvdarbiem mēs tiksim galā un muzejs iegūs jaunu kvalitāti. Piejūras brīvdabas muzejs ir ne tikai ventspilnieku, bet arī tūristu iecienīta atpūtas vieta.

Esam ļoti iepriecināti, ka mums izdevās iegūt atbalstu rodeļtrases izbūvei Piedzīvojumu parkā; arī šajā objektā būvdarbi tuvojas izskaņai. Pavasarī varēsim atklāt šo moderno, vissezonas trasi ar teju 600 metru garu nobraucienu. Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, tā būs pašlaik labākā rodeļtrase Baltijas valstīs. Plānojam, ka šis darbs rezultēsies ar ļoti lielu interesi no apmeklētāju puses. Mūsu mērķis ir panākt, lai apmeklētāju plūsma Piedzīvojumu parkā gadā pieaugtu vismaz par 70 000 cilvēku. Kā jebkurai pašvaldībai, arī mums ir svarīgi izlīdzināt apmeklētāju plūsmu ne tikai vasarā, bet arī tā saucamajā nesezonā.

Vai šogad tiks īstenots arī kāds pilnīgi jauns projekts?

– Jā, tā būs velotrases izbūve Reņķa dārzā. Vēlamies, lai tā būtu visaugstākajā kvalitātē, tāda, kas tik tiešām piesaista ne tikai ventspilniekus. Velotrases pēdējā laikā ir kļuvušas ļoti populāras pasaulē. Mūsu velotrasē būs tādi elementi, kas Latvijā šobrīd nav pieejami. Ikvienam būs iespēja sevi parādīt un mācīties. Turklāt šādas trases ir ļoti demokrātiskas, tajās vienlaikus uzturas dažāda vecuma bērni. Mums ir plāns ar laiku šādu trasi uzbūvēt arī Pārventā, bet šogad esam iekļāvuši budžetā šādas trases izveidi pilsētas kreisajā krastā. Tai vajadzētu būt gatavai augustā vai septembrī, viss atkarīgs no tā, kā mums veiksies ar būvniecības iepirkumu.

Kas, jūsuprāt, ventspilniekiem ir vissvarīgākais, lai viņi justos labi?

– Domāju, tās noteikti ir labas darba un izglītības iespējas. Vairāk nekā 25 gadus pašvaldība pārdomāti attīsta rūpniecību Ventspilī. 23. janvārī beigsies iepirkums vēl vienas jaunas ražošanas ēkas būvniecībai lidostas rajonā, Ganību ielā 99. Esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim nomnieku šai ēkai un ventspilniekiem atkal būs vismaz 45 jaunas darba vietas. Šis projekts tiek finansēts no Eiropas fondu līdzekļiem. Sākotnēji var šķist, ka darba vietu skaits nav tik liels, bet mūsu pieredze rāda, ka modernā rūpniecībā vienas darba vietas izveide var izmaksāt ap 200 000 eiro, līdz ar to aprēķins vienkāršs, piecas darba vietas – miljons eiro. Darba vietu izveide prasa ievērojamus resursus, un to būtu grūti izdarīt bez Eiropas fondu atbalsta.

Ventspils Augstskolā ir ievēlēts jauns rektors profesors Andris Vaivads, kurš līdz šim strādājis Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā. Vai mūsu augstskola varētu gūt jaunu attīstības virzienu?

– Tas, ka šajā konkursā uz rektora amatu pieteicās Andris Vaivads, ir liela veiksme Ventspilij. Pirmais iespaids par jauno rektoru ir ļoti labs. Iepriekšējais rektors Kārlis Krēsliņš savā amatā bija vairāk nekā sešus gadus, sniedzot savu ieguldījumu augstskolas attīstībā, bet šobrīd mēs vēlētos, lai šī attīstība kļūtu straujāka un modernāka, dinamiskāka. Diemžēl pēdējos gados visas iespējas netika izmantotas. Tāpēc ļoti ceram, ka Vaivada kungs, kurš savu darbu uzsāks aprīlī, dos šādu impulsu, izmantojot savu daudzu gadu pieredzi, kas gūta gan Vācijā, gan Zviedrijā. Pagaidām Vaivadam nav lielas pieredzes apjomīgu organizāciju vadīšanā, bet mēs ceram, ka viņš tiks galā, gūstot nepieciešamo atbalstu arī no sava jaunā kolektīva. Vaivadam izmantojot savu pieredzi tieši zinātnes jomā, varētu sagaidīt jaunu attīstības pakāpi Ventspils Starptautiskajā Radioastronomijas centrā, kurā ir ieguldīti ļoti apjomīgi gan ERAF fondu, gan valsts līdzekļi, bet pašlaik īstu atdevi neesam saņēmuši. Novēlu Andrim Vaivadam veiksmi un izdošanos. No savas puses varu teikt, ka pašvaldība, protams, turpinās sniegt atbalstu augstskolai. No jaunā gada esam palielinājuši stipendijas IT un elektronikas jomas studentiem, kā arī saglabāsim savu atbalstu mūsu augstskolas profesoriem. Novēlu augstskolai īstenot visas savas ieceres un piedzīvot jaunu restartu jaunā rektora vadībā.

Daži jautājumi no mūsu lasītājiem. Pirmais – kas notiks tālāk ar Ostas ielas promenādi tajā vietā, kur bija plānots ģimenes centrs?

– Pie šī jautājuma turpinām ļoti aktīvi strādāt. Ģimenes centra ideju mums nācās uz laiku atlikt. Privātais partneris komersants Avārijas brigāde, ar kuru mums bija panākta mutiska vienošanās, lika saprast, ka nav gatavs būt par partneri šajā projektā. Pat ja mēs izbūvētu šo ēku un iegādātos visu nepieciešamo aprīkojumu, arī tad komersants izvērtētu iespēju, vai kļūt par šīs vietas operatoru. Projekts tika apturēts, bet mēs turpinām strādāt, lai šajās bijušajās Ostas darbnīcās izveidotu centru bērniem, jauniešiem. Tiek izstrādāts tehniskais projekts jaunām funkcijām – skeitparks un divi pludmales volejbola laukumi. Šobrīd daļa no mūsu pludmales volejbolistiem ziemā brauc trenēties uz Rīgu, jo viņiem šādas iespējas Ventspilī nav. Šī vieta varētu kļūt par labu ziemas treniņu bāzi. Meklēsim iespējas Eiropas fondu programmās finansējuma piesaistīšanai. Pieminot Ostas ielas promenādi, pagājušajā gadā tajā tika uzstādīts no jūras dziļumiem izceltais Ventspils muzeja eksponāts Dzenskrūve, kas, manuprāt, iemantojis lielu popularitāti. Ventspilnieki un viesi šeit labprāt pastaigājas un pavada savu brīvo laiku. Un nākamo otrdien nodosim vēl vienu vides objektu Lats Ostas promenādes pilskalnā. Ceram, ka ventspilniekiem tas patiks.

Un otrs jautājums – pagājušā gada rudenī pilsētas kultūras dzīve piedzīvoja zināmu krīzi, par ko runāja ne tikai vietējie, bet arī valsts mediji. Jūsu komentārs.

– Daudzi ventspilnieki noteikti bija pamanījuši situāciju, kāda bija izveidojusies rudenī koncertzālē Latvija, ar kapitālsabiedrības Kurzemes filharmonija māksliniecisko vadītāju Miku Magoni. Šobrīd situācija, manuprāt, lielā mērā ir atrisināta. Pēc abpusējās vienošanās par darba attiecību pārtraukšanu ar bijušo māksliniecisko vadītāju Miku Magoni filharmonijas vadība ir būtiski dažādojusi repertuāru koncertzālē Latvija. Un, ja oktobrī tas vēl nebija tik ļoti jūtams, tad novembrī un decembrī biļetes uz koncertzāles rīkotajiem pasākumiem bija pilnībā izpārdotas. Es ļoti cienu Miku Magoni kā augsta līmeņa speciālistu, bet diemžēl viņa gaume ar ventspilnieku gaumi nesakrita. Šobrīd ir izsludināts konkurss uz jaunā mākslinieciskā vadītāja amatu, turpmāk šim speciālistam būs jāatbild par pasākumu līmeni un daudzveidību, pieejamību ventspilniekiem un Ventspils viesiem ne tikai koncertzālē Latvija, bet arī teātra namā Jūras vārti. Kā redzat, bija vienkārši jāpaplašina repertuārs, lai tas būtu piemērots ventspilnieku gaumei un viņi labprāt dotos baudīt kultūru.

Sarunas izskaņā – ko jūs novēlētu ventspilniekiem šajā gadā?

– Novēlu visiem iecerēto ideju un domu izdošanos. Ir sarežģīts laiks, mūs gaida izaicinājumi, savu rūpju atrisināšana, bet mēs no savas puses sniegsim atbalstu, un vispirms jau senioriem. Manā rīcībā šobrīd nav informācijas par to, ka mūsu apstrādes rūpniecībā būtu vērojama sabremzēšana, par ko šobrīd runā eksperti, tāpēc ļoti ceru, ka rūpniecības attīstība turpināsies, ventspilniekiem būs stabils darbs un stabili ienākumi. Novēlu, lai būtu miers, lai Ukrainā viss beigtos tā, kā mēs to vēlamies, un lai Ventspils turpinātu attīstības ceļu.

Vēlos pateikt arī paldies saviem kolēģiem domē – Guntim Blumbergam un Aigo Gūtmanim!