Sīknauda plēš maku

Lasītājs, kurš savu vārdu nevēlējās atklāt, samērā detalizēti stāstīja par vairākām piedzīvotajām situācijām. Divas no tām norisinājušās pārtikas veikalos, viena – sabiedriskajā transportā. Abos veikalos cilvēki vēlējušies par pirkumiem norēķināties ar sauju sīknaudas, turklāt vienā no veikaliem pircējs gribējis nopirkt baltmaizi un viņam, pēc lasītāja teiktā, tas bijis vienīgais tobrīd pieejamais un iespējamais veids, kā norēķināties par pirkumu. Savukārt sabiedriskajā transportā šoferis licis no transporta līdzekļa izkāpt kādam braucējam, kurš par biļeti centies samaksāt ar melnajām – viena, divu un piecu centu – monētām. Visās aprakstītajās situācijās atteikums pieņemt sīknaudu, viņaprāt, bijis nepamatots.

Iemesli, kādēļ sakrājas tā pavairāk monētu, var būt dažādi – kāds krāj sīknaudu krājkasē, kāds ikdienā steigas vai citu iemeslu dēļ veikalā izvairās maksāt sīknaudā. Vēl kāda ventspilniece dalās pieredzē: viņas mammai, kurai cienījamā vecuma dēļ pirksti vairs tik veikli netiek galā ar monētu satveršanu, veikalos bieži vien ir neērti aizkavēt citus rindā stāvošos, negribas arī apgrūtināt pārdevēju, tādēļ nereti maciņā sakrājas liels daudzums sīknaudas. Ventspilniece stāsta, ka brīžos, kad šķiet, ka mammas maciņa vīles drīz padosies, viņa mammai nāk talkā un palīdz, norēķinoties veikalā, monētas iztērēt.

Ne vairāk kā 50

Latvijā ir spēkā Eiropas Padomes regula, kas nosaka, ka gan eiro banknotēm, gan monētām, neatkarīgi no nomināla, ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss. Tātad, gan eiro banknotes, gan monētas ir jāpieņem kā maksāšanas līdzeklis mazumtirdzniecības darījumos. Atteikties to darīt var tikai tad, ja, piemēram, mazumtirgotājam nav sīknaudas izdošanai vai sniegtās banknotes nominālvērtība nav samērīga ar summu, kas pienākas maksājuma kreditoram, skaidro Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Tajā pat laikā nevienai personai, izņemot naudas izdevējiestādi un personas, kas īpaši norādītas emisijas dalībvalsts tiesību aktos, nav pienākuma katrā atsevišķā maksājumā pieņemt vairāk nekā 50 monētas. Tas nozīmē, ka neviens pārdevējs vai sabiedriskā transporta vadītājs bez iemesla nedrīkst atteikties pieņemt sīknaudu tad, ja vienā norēķinu reizē tā nepārsniedz 50 monētas. «Lai arī ko nosaka tiesību akti, mēs aicinām izturēties vienam pret otru saprotoši un saprātīgi, piemēram, nemēģināt norēķināties ar 500 eiro banknoti pie sabiedriskā transporta vadītāja vai ar krājkasītes viena un divu centu monētām pirkt televizoru,» mudina Latvijas Bankas pārstāvis.

Laiks eksperimentam

Ventas Balss nolemj veikt nelielu eksperimentu un dodas uz vairākiem Ventspils veikaliem, lai izmēģinātu, vai pārdevēji piekritīs pieņemt sīknaudu, norēķinoties par pirkumu, vai atteiksies pieņemt lielāku daudzumu viena un divu centu monētu. Uzreiz jāpiebilst, ka vienā norēķinu reizē netiek pārsniegts Eiropas Padomes regulā ieteiktais monētu skaits, tātad par pirkumu tiek maksāts ar ne vairāk kā 50 monētām.

Pirmais pārtikas veikals atrodas Ventas labajā krastā, un šo tirdzniecības vietu savā stāstā minēja arī lasītājs, epizodē ar baltmaizes klaipu. Eksperimenta veicējiem mazliet nepaveicas, jo tieši brīdī, kad jādodas apmaksāt pirkumu, vienīgā kase, kas tobrīd veikalā darbojas, tiek slēgta un atliek vien norēķināties pašapkalpošanās kasēs. Skaidrās naudas automātam uzlīmēta norāde ar lūgumu vienlaicīgi neievietot vairāk par 20 monētām. Norādi ievērojot, diezgan veikli, pa mazai saujiņai vien, izdodas samaksāt par pirkumu (80 centi) viena un divu centu monētās.

Otrs eksperimentam izvēlētais veikals atrodas pretējā Ventas krastā, Ostgalā. Tajā pētījuma veicējiem jānorēķinās par pirkumu 1,85 eiro vērtībā. Nedaudz bažīgi atvainojoties pārdevējai, maciņa saturs tiek izbērts uz naudai paredzētā šķīvīša. Pārdevēja iedrošina un nevilcinoties aši saskaita melnās monētas. Pretī tiek saņemts pirkuma čeks, un kasiere, vēlreiz naudu pārskaitot, to veikli ievieto kases aparāta naudas lādē.

Ar cūciņu uz Rīgu

Komercbankās par skaidras naudas darījumiem jāmaksā komisijas maksa. Bez komisijas maksas krājkases cūciņas saturu var samainīt Latvijas Bankas kasēs, Rīgā. Kases kopš 2. janvāra pārceltas no iepriekšējās atrašanās vietas K. Valdemāra ielā 1b uz Pārdaugavu, Bezdelīgu ielu 3. Šajā ēkā, kas atrodas starp Latvijas Nacionālā arhīva ēku un Vanšu tiltu, atrodas Latvijas Bankas skaidrās naudas apstrādes centrs, un tajā ir izvietotas arī jaunas automātiskās monētu ieskaitīšanas iekārtas. Monētu maiņai iepriekš jāreģistrējas vietnē https://siknauda.bank.lv/, kurā tiks piefiksēts klienta bankas konta numurs un rekvizīti. Klients saņems lietotāja ID un izveidos paroli, kuru izmantot monētu ieskaitīšanas laikā. Reģistrācija jāveic vienu reizi, un piešķirtais lietotāja ID un parole darbosies visiem turpmākajiem monētu maiņas darījumiem. Ja maināmo monētu skaits ir mazāks par 100, var izmantot iespēju tās apmainīt klātienē un uzreiz saņemt vēlamās nominālvērtības eiro naudaszīmes. Ir iespējams naudu ieskaitīt savā bankas kontā. Latvijas Bankā nominālu maiņai pieņem līdz 1000 eiro viena mēneša laikā no viena klienta, norāda Silakalns. «Tā nu gan ir branga cūciņa! Mūsu vērtējums liecina, ka šis apjoms ir pietiekams, lai apmainītu pašas lielākās krājkasītes.» Savukārt uzņēmumiem ir domāti inkasācijas pakalpojumi, kurus sniedz komercbankas un/vai specializēti inkasācijas pakalpojumu komersanti – tas ir biznesa pakalpojums. «Protams, ja uzņēmējam ir neliels skaits ar sīknaudu, kuru nepieciešams apmainīt, arī viņš ir laipni gaidīts mūsu kasēs, lai apmainītu šo naudiņu,» aicina Latvijas Bankas pārstāvis.

Ērtības un ilgtspēja

Diskusijas par iespēju samazināt mazo nominālu – viena un divu centu monētu – apjomu apgrozībā turpinās jau vairākus gadus. Latvijas Faktu socioloģiskā aptauja, kas veikta Latvijas Bankas uzdevumā, liecina, ka nu jau lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta atteikšanos no šīm monētām. Tas iespējams, piemēram, ieviešot pirkuma gala summas noapaļošanu pirkumiem skaidrā naudā. Šo diskusiju ir veicinājuši vairāki faktori, tai skaitā citu valstu pieredze, ar tirdzniecības noteikumiem ierobežojot viena un divu centu monētu izmantošanu, līdzīgas diskusijas mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, kā arī Eiropas līmeņa iniciatīva, sākot izvērtējumu par mazo nominālvērtību monētu lietderību. Ja no apgrozījuma izņemtu viena un divu centu monētas, līdz summai, kas dalās ar pieci, noapaļotas tiktu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summa. Piemēram, ja kopējā pirkumu vērtība būtu 4,12 eiro, pircējam būtu jāmaksā 4,10 eiro un tiktu ietaupīti 2 centi. Savukārt, ja kopējā pirkuma summa būtu 4,58 eiro, tad summa tiktu noapaļota uz augšu un pircējam būtu jāmaksā 4,60 eiro. Noapaļošanu piemērotu tikai pirkumiem skaidrā naudā. Pamazām ieviešot pirkuma gala summas noapaļošanu, beigtos arī mazo nominālu monētu lietošana ikdienā. Šādi pirkumu gala summas noapaļošanas noteikumi jau ir ieviesti vairākās eirozonas valstīs: Somijā, Nīderlandē, Beļģijā un Īrijā, drīzumā šādus noteikumus plāno ieviest Slovākijā. Tie padara ērtāku ne tikai pircēju ikdienu, bet ļautu kalt mazāk monētu, ietaupot resursus. Atteikšanās no viena centa un divu centu izmantošanas būtu neliela, bet būtiska iespēja sabiedrībai dzīvot dabai draudzīgāk, jo sevišķi – ņemot vērā mūsdienu izaicinājumus ilgtspējas un klimata jomā.

Sabiedrības iniciatīva

Jau 2020. gadā portālā Mana Balss tika ierosināta iniciatīva Par mazo nominālu monētu izņemšanu no apgrozības. Iniciatīvu nepilnu divu gadu laikā parakstījuši apmēram 500 iedzīvotāju. Lai jautājumu virzītu tālāk izskatīšanai Saeimas komisijās, nepieciešams savākt kopumā 10 tūkstošus balsu.

Lai samazinātu viena un divu cenu monētu lietošanu, nepieciešams ne tikai sabiedrības atbalsts, bet arī iesaistīto profesionālo skaidrās naudas lietotāju – lielu un mazu tirdzniecības uzņēmumu, banku, inkasācijas pakalpojumu sniedzēju – atbalsts, norāda Latvijas Banka. Taupot līdzekļus un optimizējot eiro monētu sagādi, jau vairākus gadus Latvijas Banka nekaļ jaunas viena centa un divu centu monētas, bet apgrozībai nepieciešamo daudzumu iegūst, mainot pret tām citu nominālvērtību monētas ar citām eirozonas valstīm, kuras jau atteikušās no šo monētu izmantošanas. Šobrīd nav īsti iespējams pateikt, cik šādu mazo nominālu monētu apgrozībā Latvijā ir. Eiro ir ieviests nu jau 20 valstīs, tādēļ precīzu nominālu sadalījumu pa valstīm nav iespējams noteikt. 2022. gada nogalē visā eirozonā apgrozībā bija 38,8 miljardi viena centa monētu un 30,3 miljardi divu centu monētu. Naudas emisijas dati par pērno gadu vēl nav pilnībā apkopoti, bet Latvijas Bankas 2021. gada pārskats liecina, ka banka kopā laidusi apgrozībā ap 50 miljoniem viena un divu centu monētu. Tikai aptuveni 10% monētu atgriežas Latvijas Bankā no uzņēmumu inkasācijas un iedzīvotāju iemaksām.

Ja gadījumā mājās vai maciņā sakrājies pavairāk mazo nominālu monētu, bet līdz Rīgai mērojamais ceļš ir pārāk tāls, Latvijas Bankas pārstāvji aicina vai nu doties uz tuvāko komercbankas filiāli, kur gan, visticamāk, par sīknaudas apmaiņu tiks prasīta komisijas maksa, vai mēģināt sarunāt ar vietējo veikalnieku, lai mazās monētas apmaina ar tā izmantoto inkasācijas pakalpojumu starpniecību. Diemžēl vienīgā vieta, kur garantēti un bez komisijas maksas apmainīs sīknaudu, ir Latvijas Bankas kases.