Šajā sezonā arī turpmāk apkure Ventspils novadā būs dārgāka nekā Ventspilī. Novadā jaunie apkures tarifi ir spēkā jau otro mēnesi. Pilsētā jaunie tarifi gaida apstiprināšanu regulatorā, taču, pat ja tos apstiprinās, apkure pilsētniekiem būs krietni lētāka nekā novadniekiem.
Pēdējā oktobra dienā pilsētas pašvaldības uzņēmums Ventspils siltums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai nosūtīja jauno siltumapgādes tarifa projektu. Salīdzinājumā ar pašreizējo tarifu, kas ir 54,90 eiro/MWh, jaunais tarifs – 88 eiro/MWh – būs par 60% lielāks. Tomēr daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kuri izmanto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu, līdz ziemas beigām apkures sadārdzinājums nedraud. Jaunais tarifs varētu stāties spēkā no 2023. gada 1. marta, savā interneta lapā ziņo Ventspils siltums. Ja tarifu apstiprinās, ņemot vērā, ka valsts atbalsts mājsaimniecībām saistībā ar siltumenerģijas sadārdzinājumu piemērojams līdz 2023. gada 30. aprīlim, arī ventspilnieki par diviem pēdējiem apkures sezonas mēnešiem saņems kompensāciju, ko jau no sezona sākuma izmanto daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji Ventspils novadā.
Agrāk jau esam ziņojuši, ka valsts atbalsts tiek sniegts tām mājsaimniecībām, kas par centralizēto siltumapgādi maksā vairāk nekā 68 eiro/MWh. Pilsētā līdz šim tarifs ir zemāks nekā valdības noteiktais līmenis, lai varētu saņemt valsts atbalstu. Ventspils novada iedzīvotāji, kuri izmanto centralizēto siltumapgādi, jau no šīs sezonas sākuma par apkuri maksā pēc jaunajiem tarifiem, kas stājās spēkā šī gada 15. oktobrī. Nesen jau rakstījām par jaunajiem tarifiem novadā, kas katrā pagastā ir atšķirīgi. Atsevišķos pagastos apkure kļuvusi 3,5 reizes dārgāka. Visvairāk apkure izmaksā daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem Užavā – 212,59 eiro/MWh (bez PVN), vislētākā apkure novadā ir Tārgalē un Piltenē – attiecīgi 95,10 eiro/MWh un 93,03 eiro/MWh.
Ņemot vērā valsts atbalstu un kompensācijas mājsaimniecībām saistībā ar siltumenerģijas sadārdzinājumu, reālie tarifi novada iedzīvotājiem ir zemāki nekā tie, ko apstiprinājis Regulators. Piemēram, centrālapkures lietotāji Užavā par siltumu maksā 129,09 eiro par megavatstundu, ieskaitot 12% PVN, bet Piltenes iedzīvotāji – 90,18 eiro par megavatstundu. Kas turpmāk būs ar apkures tarifiem, kad valsts atbalsts vairs netiks piemērots, pagaidām nav skaidrs. Ventspils novada vadība cer, ka līdz pavasarim situācija energoresursu tirgū stabilizēsies, bet šķeldas un granulu cenas nokritīsies. Sak, tad arī apkures tarifus varēšot pārskatīt un samazināt. Tomēr aktuāla paliek arī elektroenerģijas cena, kas arī ietekmē tarifu.
Atšķirībā no novada pašvaldības Ventspils dome spējusi jau sen paredzēt ģeopolitiskos riskus energoresursu tirgū, kas šogad noveduši pie strauja šo energoresursu sadārdzinājuma. Vairāk nekā pirms desmit gadiem pašvaldība modernizēja abas pilsētas katlumājas, pārejot no dārgā importa mazuta uz vietējās izejvielas – koksnes šķeldas – izmantošanu apkurē, kā arī sakārtojot visus siltumtīklus pilsētā. Pateicoties tam, Ventspils iedzīvotājiem ir viens no zemākajiem (bet šobrīd – viszemākais) apkures tarifiem Latvijā, kas nav mainījies jau sesto apkures sezonu.
Bijušais Ventspils sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadītājs Edvīns Upaciers uzsver: «To, ko tolaik izdarīja Ventspils, Latvijā nav izdarījis vairs gandrīz neviens – savlaicīgi pārgāja uz vietējo kurināmo – šķeldu – un rekonstruēja visu siltumapgādes sistēmu. Tas bija tālredzīgs lēmums.» Upaciers atgādina, ka tolaik Ventspils regulators apstiprināja sabiedrisko pakalpojumu tarifus ne tikai pilsētā, bet arī vairākos novada pagastos. «Ventspils novadā siltumapgādes saimniecība bija bēdīgā stāvoklī. Novada pašvaldība šajā jautājumā bija diezgan pasīva,» stāsta bijušais regulatora vadītājs.
Atbildot uz kritiku, novada domes vadītāji norāda uz, viņuprāt, objektīviem iemesliem. Deputāts Māris Dadzis, kas iepriekšējos sasaukumos ieņēma domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, atsaucas uz Eiropas finansējuma nepieejamību: «Atšķirībā no ūdenssaimniecības, kuras modernizācijai novadā varēja piesaistīt līdz 85% ES finansējuma, siltumapgādei tādas programmas nebija pieejamas. Bet, ja mēs būtu modernizējuši siltumapgādes saimniecību tikai par novada budžeta līdzekļiem, tad tarifi jau sen būtu kosmiski.»
Apkures tarifu Užavā tiešām var nosaukt par kosmisku. Viens no iemesliem – dārga katlumāja, kas pirms dažiem gadiem pagastā uzcelta pilnībā par aizņēmuma no Valsts kases līdzekļiem. Projektētāju kļūdas dēļ projektā aprēķinātais siltuma patēriņš izrādījās divkārt lielāks par reālo patēriņu un pats projekts – nepamatoti dārgs. Tomēr novada dome apstiprināja projektu. Maksāt par projektētāju kļūdu un novada vadības nepietiekamo prasīgumu vēl ilgi nāksies iedzīvotājiem. Kredīta maksājumi vēl daudzus gadus ietekmēs tarifu Užavā. Tagadējais un arī toreizējais novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks dārgo tarifu Užavā attaisnoja ar to, ka agrāk pagastā vispār nebija centrālās apkures un katra mājsaimniecība sildījās, kā mācēja.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks un ekonomikas ministra ārštata padomnieks enerģētikas jautājumos Andis Zariņš, salīdzinot tarifus pilsētā un novadā, situāciju ar tarifiem Ventspilī sauc par pilsētas domes politisku lēmumu: «Pilsētas pašvaldība šajā situācijā izskatās ļoti labi un var palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Jaunais tarifa projekts ir 88 eiro par megavatstundu, tajā pašā laikā pašreizējā šķeldas cena ir 50–55 eiro par megavatstundu. Bet no kā tad viņi maksās algu saviem darbiniekiem? Tātad, tas ir tīri politisks lēmums. Novadā tarifi ir aprēķināti pēc tādas pašas metodikas kā pilsētā.»
Iepriekš Ventas Balss rakstīja par to, ka, gatavojoties tagadējai apkures sezonai, Ventspils siltums izveidojis šķeldas rezerves praktiski visai ziemai, iepērkot to par lētāku cenu. Savukārt Upaciers skaidro: tarifu pamatotību gan pilsētā, gan novadā apstiprina Regulators.
Komentāri (0)