Vēl viens ''melnais caurums''

Kā jau daudziem, arī Latvijas Pastam nākas savilkt jostas un meklēt, kur un kā var ietaupīt. Pasta nodaļu slēgšana, loģistikas tīkla optimizācija un būtiski lielāki apkalpojamie rajoni pastniekiem ir tikai dažas no dzīvē jau realizētajām idejām. «Mēs par to visu ar viņiem asi diskutējam,» saka Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis un uzsver, ka valsts akciju sabiedrības īstenotais taupības plāns būtiski samazina informācijas pieejamību iedzīvotājiem. «Latvijas Pasts saka, ka visu to pašu, ko reiz varēja izdarīt lauku pasta nodaļās, tagad var izdarīt pie pastniekiem, bet tā tas nav, tā tas nestrādā!»

Līcis, kurš ne vien pārstāv visu Latvijas avīžnieku saimi, bet arī pats ir Dobeles laikraksta izdevējs, norāda, ka avīzei pasta kastītē būtu jābūt jau astoņos no rīta. Un tas šķietami pat sader ar Latvijas Pasta izvirzīto stratēģisko mērķi: «Nodrošināt efektīvu, ērtu un pieejamu uz aktuālajām klientu vajadzībām orientētu (..) pasta pakalpojumu sniegšanu.» Taču Ventas Balss rīcībā esošā informācija liek domāt, ka, nevēloties pastniekiem maksāt par nakts darbu, Latvijas Pasta vadība pat negrasās doties pašu izvirzītā mērķa virzienā. Piemēram, ir iecirkņi, kur prese no loģistikas centra tiek piegādāta jau divas stundas pirms pastniekiem oficiāli noteiktā darba laika. Un darbarūķi, kuriem aizliegts citiem izpaust sava, visticamāk, ļoti pieticīgā atalgojuma ciparus, sponsorē Latvijas Pastu, uz pašiniciatīvas pamata ierodoties darba laicīgāk, jo apzinās reālo apjomu, kas dienas gaitā jāpaveic.

«Mums līgumā ar pastu ir rakstīts, ka pilsētā ir jāpiegādā līdz diviem dienā, pagastos – avīzes iznākšanas dienā,» norāda Kuldīgas laikraksta Kurzemnieks galvenā redaktore Daiga Biteniece un turpina: «Līgums ir avīzei ļoti neizdevīgs, bet tāds tas ir un vienoties par piegādēm rīta pusē ar Latvijas Pastu nav iespējams. Viņi diktē savus noteikumus. Ir ļoti žēl, ka cilvēki nevar no rīta dabūt avīzi, un diemžēl es pat vairs īsti neceru, ka kādreiz tas būs iespējams. Par to ir tik ilgi runāts... Pastnieku skaits tagad ir ļoti samazināts, vairums no viņiem pat vairs neiet kājām, bet lielo attālumu dēļ brauc ar velosipēdiem, pa laukiem – ar mašīnām.»

«Vēl nes, bet – asiņainiem deguniem,» jautāts, vai Liepājas avīzei Kurzemes Vārds joprojām ir savs pastnieku tīkls, teic izdevēju pārstāvis Andis Rozītis. Liepājnieki ir apņēmības pilni pierādīt, ka arī privātie avīžu piegādātāji, tāpat kā Latvijas Pasts, ir tiesīgi saņemt no valsts piegāžu izdevumu kompensāciju. «Šobrīd sadarbībā ar juristiem gatavojam iesniegumu Konkurences padomei,» nosaka Rozītis. Tā, protams, būtu zaļā gaisma situācijas maiņai visā Latvijā. Par savu pastnieku tīkla izveidi vai atjaunošanu tad varētu domāt ne viens vien izdevējs.

Tikmēr Latvijas Pasta sabiedrisko attiecību daļa, atbildot uz Ventas Balss lasītāju sūdzību par piegāžu kvalitāti, atvainojas un skaidro, ka kavējumi ir pastnieku slimošanas un palielinātā darba apjoma dēļ. Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis to komentē īsi: «Mūžīgās atrunas ar saslimušajiem pastniekiem neiztur kritiku.» Viņš norāda, ka Latvijas Pastam, tāpat kā jebkuram uzņēmējam, ir jāorganizē savs darbs tā, lai klienti saņemtu solīto.