Noraida iniciatīvu par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību

Šā atzīšana un aizsardzība attiektos arī uz viendzimuma pāriem.

Pēc apmēram 40 minūšu diskusijas, kurā izskanēja atšķirīgi viedokļi, par iniciatīvas tālāku skatīšanu balsoja deputāti Antoņina Ņenaševa (P), Agnese Krasta (JV), Jānis Vucāns (ZZS), Irma Kalniņa (JV) un Leila Rasima (P).

Savukārt pret iniciatīvas tālāku izskatīšanu balsoja Raivis Dzintars (NA), Edgars Tavars (AS), Edmunds Zivtiņš (LPV), Atis Deksnis (AS), Jefimijs Klementjevs (Stabilitātei), Nataļja Marčenko-Jodko (Stabilitātei), Nauris Puntulis (NA) un Ričards Šlesers (LPV).

Iepriekšējai, 13. Saeimai, nespējot pieņemt Civilās savienības likumu, kustība "Dzīvesbiedri" ceturtdien, 27. oktobrī, Saeimā iesniedza līdzdalības platformas "Mana Balss" iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" ar vairāk nekā 23 000 Latvijas iedzīvotāju parakstiem.

Kā iepriekš informēja kustības pārstāve Zane Jēkabsone, Satversmes tiesas spriedums Latvijas likumdevējam devis uzdevumu - nodrošināt visu ģimeņu, tai skaitā ārpus laulības kopā dzīvojošo pāru juridisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību. Nodrošinot Satversmes tiesas sprieduma izpildi, Tieslietu ministrijas paspārnē tika izstrādāts Civilās savienības likums, ar kuru tiktu izveidots tiesiskais regulējums, kas paredz ikvienai personai iespēju noslēgt civilo savienību ar citu personu, ar kuru tā veido kopīgu mājsaimniecību.

Taču likums tā arī netika pieņemts 13. Saeimā, apstājoties 3. lasījumā, kā rezultātā viendzimuma ģimenes bijušas spiestas lūgt ģimenes fakta konstatāciju tiesas ceļā, no kurām jau vairākas jau atzītas.

Kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis iepriekš norādīja, ka 13. Saeima klaji ignorēja un neizpildīja divus Satversmes tiesas par visu ģimeņu aizsardzību. Nespējot pieņemt regulējumu ārpuslaulībā dzīvojošo ģimeņu aizsardzībai, likumdevējs ir parādījis, ka neciena vai līdz galam neizprot Latvijas valsts pamatlikumu - Satversmi, pauž organizācijas pārstāvji.

Iniciatīvas "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" mērķis ir aicināt likumdevēju pieņemt Dzīvesbiedru likumu - tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai.

Likumdošanas iniciatīva paredzēja iespēju noslēgt dzīvesbiedru līgumu notariālā akta kārtībā, kas regulētu dzīvesbiedru personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteiktu gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, aizsargājot šo personu tiesības uz ģimenes dzīvi.

Tāpat aicināts nodrošināt dzīvesbiedru pāriem iespēju reģistrēt savas attiecības atvieglotā kārtībā, paredzot attiecību reģistrēšanu pie zvērināta notāra, tai skaitā izmantojot notāru attālināto pakalpojumu iespējas - "digiNotārs".