Ieplāno mežus vēja parkiem

Trešais mēģinājums

Ventspils novada pašvaldība oktobra nogalē lēmusi publiskajai apspriešanai nodot jau trešo izstrādāto redakciju Teritorijas plānojuma grozījumiem. Darbs pie pašvaldības saistošo noteikumu grozījumiem sākās jau 2020. gadā, kad pašvaldības deputāti, apzinoties, ka līdz ar aktīvo interesi par vēja elektrostaciju (VES) būvniecību un izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, kas to regulē, esošais teritorijas plānojums prasa precizējumus un daudz skaidrākus spēles noteikumus, pieņēma lēmumu grozīt esošo teritorijas plānojumu. Atverot to caurskatīšanai, darbs līdztekus noticis arī pie citiem jautājumiem, piemēram, tūrisma infrastruktūras attīstības jūras krastā jeb krasta kāpu aizsargjoslā, zemes dzīļu izmantošanas u.c. Taču jau pēc pirmās redakcijas nodošanas publiskajai apspriešanai tapa skaidrs, ka tik vienkārši nebūs, jo saistībā ar vēja parkiem iezīmējās divas krasi konfliktējošas sabiedrības daļas. Viena daļa vēlas daudz stingrākus ierobežojumus vēja parku būvniecībai, un, atbildot uz šo sabiedrības reakciju, Ventspils novada dome arī sākotnējā – pirmajā – redakcijā, paredzēja vērienīgus ierobežojumus vēja parku būvniecībai novada teritorijā.

Jāatgādina, ka vietējās kopienās Popes, Tārgales pagastā asu reakciju izraisīja uzņēmumu Ventspils Wind un 4 Wind pieteiktās ieceres vēja elektrostaciju būvniecībai, kā arī vēl citi projekti, piemēram, Gārzdes ciema teritorijā. Rezultātā vēl iepriekšējā domes sasaukuma deputāti nolēma šīs sabiedrības daļas gaidas daļēji apmierināt un vēja elektrostaciju būvniecību 1. redakcijā plānoja ierobežot pat 3 km plašā teritorijā ap ciemiem, kā arī noteikt daudz lielākas ierobežojošās joslas ap katru ģeneratoru atkarībā no tā augstuma, kurās bez saskaņojuma ar blakus esošo zemju īpašniekiem ģeneratoru uzlikt nebūtu iespējams. Taču, nododot 1. redakciju sabiedriskai apspriešanai, tika saņemta asa reakcija, kā arī institūciju un valsts uzņēmumu iesniegumi, kuros tika pausta noraidoša attieksme pirmās redakcijas risinājumiem attiecībā uz vēja enerģijas attīstības ierobežojumiem. Visaktīvākie iesniedzēji, paužot atbalstu daudz atvieglotākai VES būvniecībai, bija lielie novada zemnieki no Ventas kreisā krasta. Tie neslēpa, ka viņiem ir interese, lai lauksaimniecības zemes varētu tikt iznomātas vēja enerģijas ražotājiem, vai arī vēlētos atjaunojamo enerģiju ražot paši. Pašvaldības deputāti uz to reaģēja un nolēma iet kompromisa ceļu, samazinot 1. redakcijā noteiktos ierobežojumus tieši uz pusi, bet vēl aizvien saglabājot tos stingrākus, nekā nosaka valsts normatīvi. Taču arī 2. redakcija neapmierināja sabiedrību un institūcijas.

Tai skaitā līdz ar energokrīzi un plānu, ka Latvijas valsts meži kopā ar Latvenergo ķersies pie vēja parku būvniecību valsts mežu teritorijās, pašvaldība saņēma arī iesniegumu iezīmēt mežu teritorijas vēja parku būvniecībai. Savukārt vides un dabas aizsardzības institūcijas nesniedza Ventspils novada pašvaldībai pozitīvu atzinumu par tūrisma būvēm krasta kāpu aizsargjoslās, par kurām savukārt interesējās zemju īpašnieki ar mērķi attīstīt sezonālu tūrismu. Līdz ar to darba grupai, kas ir Ventspils novada domes Teritorijas un ekonomikas attīstības (TEA) komitejas deputāti un speciālisti, nācās ķerties pie trešās redakcijas izstrādes. Oktobra nogalē novada domes deputāti nolēma to nodot publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai. Pagaidām konkrēti publiskās apspriešanas datumi vēl nav zināmi un arī 3. redakcija publiski novada mājaslapā un Latvijas ģeotelpiskās plānošanas sistēmā www.geolatvia.lv vēl nav atrodama, taču tuvākajā laikā šī informācija būs pieejama un iedzīvotājiem būs iespēja ar to iepazīties un sniegt savu viedokli.

Meži vēja parkiem

Reaģējot uz VAS Latvijas valsts meži (LVM) atzinumu, darba grupa 3. redakcijā ir iekļāvusi plašas meža teritorijas, kurās potenciāli būtu iespējama vēja parku būvniecība. Tās LVM iesnieguši, pamatojoties uz Ministru kabinetā apstiprinātu Informatīvo ziņojumu Par valsts meža zemes zemesgabaliem, kuros izvietojami vēja parki. Saskaņā ar šo ziņojumu Ventspils novadā vēja parkiem iezīmētas visapjomīgākās teritorijas visā Latvijā un tās skar teju visus novada pagastus. Taču visplašākie mežu masīvi vēja parkiem iezīmēti teritorijā ap Tārgales, Popes, Puzes, Ugāles pagastu un Piltenes lauku teritoriju. Kā stāsta novada deputātu darba grupas pārstāvji, sākotnējais piedāvājums no LVM iekļāvis vēl plašākas teritorijas, taču, darba grupā tās izvērtējot, izņemtas laukā tādas, kas iekļaujas dažādās aizsargjoslās. Jāatzīmē, ka indeksējamās teritorijas nenozīmē, ka visās tiks noteikti būvēti vēja parki, bet gan to, ka tālāk valsts uzņēmums, izvērtējot vairākus faktorus, tai skaitā ietekmi uz vidi un dabas vērtībām, varēs šajās teritorijās plānot vēja elektrostaciju būvniecību.

Aizliegt nevar atļaut

Tieši šāds rēbuss, kur salikt komatus – pirms «atļaut» vai aiz «aizliegt», jāatrisina Ventspils novada domei, plānojot teritorijas attīstību attiecībā uz vēja parkiem. Deputāti nonākuši situācijā, mēģinot rast kompromisus starp iedzīvotājiem, kuriem novadā ir vēlme dzīvot pēc iespējas klusākā un dabiskākā vidē, jo tas ir galvenais faktors par labu izvēlei dzīvot laukos, starp uzņēmējiem, kas darbojas tūrisma nozarē, bioloģiskajās saimniecībās, tai skaitā biškopjiem, un uzņēmējiem, kas savukārt ieinteresēti peļņā, ko tiem nestu vēja enerģijas ražošanas industrija vai arī lētākā elektroenerģijā, lai uzlabotu savu konkurētspēju tirgū, no otras puses. Un tam visam kā ķirsītis uz kūkas Krišjāņa Kariņa valdības aizsāktā valsts enerģētikas politika, kas uz vēja enerģiju liek galveno akcentu. Turklāt Ventspils novada teritorija ar savu zemo iedzīvotāju blīvumu, mežu masīviem, jūras tuvumu un līdz ar to pateicīgām vēja plūsmām enerģijas ražošanai ir viena no pievilcīgākajām teritorijām šai industrijai. Līdz ar to nākas meklēt kompromisus starp vietējo cilvēku vēlmi dzīvot bez vēja elektrostacijām tuvumā un valsts stratēģiskajiem mērķiem, kā arī Eiropas Zaļo kursu. Rezultātā viens no galvenajiem punktiem, kas atšķir šobrīd spēkā esošo Ventspils novada Teritorijas plānojumu no iecerētajiem grozījumiem, ir jaunas teritorijas ar īpašiem noteikumiem jeb TIN14 – teritorijas, kur aizliegta vēja staciju būvniecība.

Cīņa ar vējdzirnavām

3. redakcijas risinājums paredz aizliegt vēja elektrostaciju būvniecību tuvāk par 1,5 kilometriem no pilsētas vai ciema teritorijām, kā arī ainaviski vērtīgās teritorijās, kā arī vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20kW, iecerēts aizliegts būvēt lauku teritorijās tuvāk par četriem vēja elektrostacijas augstumiem dzīvojamai ēkai, ja nav saņemts saskaņojums no īpašnieka, kura zemē šis attālums ietiecas. Arī tad, ja plānotā VES lauku teritorijā atrodas 800 m vai tuvāk teritorijai, kurā saskaņā ar novada teritorijas plānojumu atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve un nav saņemts īpašnieka saskaņojums, saskaņā ar grozījumu 3. redakciju tā nebūtu atļaujama. VES nav pieļaujams būvēt arī 500 m attālumā no kapsētām. Tāpat noteikts, ka VES lāpstiņu mirgošanas efekts uz publisko apbūvi vai dzīvojamo māju pieļaujams tikai un vienīgi tad, ja saņemts saskaņojums ar īpašnieki. Ja tāda nav, tad mirgošanas ietekmei jābūt vienlīdzīgai ar nulli stundām gadā, tātad – nekādai.

Jāatzīmē, ka sākotnējā – pirmajā grozījumu redakcijā, šie attālumi no ciemiem un pilsētas, kā arī VES augstuma aizsargjoslas koeficients bija uz pusi lielāks.

Taču arī šobrīd nav garantijas, ka šāds saistošo noteikumu risinājums jeb domes darba rezultāts tiks akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kas aktīvi virza vēja enerģijas industrijai labvēlīgus noteikumus un jau 2020. gadā tos būtiski atviegloja. VARAM nupat arī sagatavojusi vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kurās uzsvērts, ka pašvaldības nedrīkst nonākt pretrunā ar valsts attīstības plānošanas dokumentiem un normatīviem, kas Latvijas situācijā nozīmē vēja enerģijas ražošanas attīstību. Tāpat tajās uzsvērts, ka VES ekspluatācija nav saistīta ne ar riskiem cilvēka veselībai, ne dzīvībai un līdz ar to nav pamatojuma vēl papildu ierobežojumiem līdzās tiem, kādus jau noteikusi valsts Ministru kabineta noteikumos.

Jūras krasta jautājums

Vēl viens jūtīgais jautājums, kurā Ventspils novada pašvaldība mēģina būt novators teritorijas plānošanā, raugoties rast kompromisus starp tiem zemju īpašniekiem, kas Baltijas jūras kāpu aizsargjoslā vēlas nodarboties ar tūrisma biznesu, un dabas aizstāvjiem, kas, sargājot krasta kāpas, to negrib pieļaut. Iepriekšējā, 2. redakcijā tika plānots būvniecību konkrētu nosacījumu izpildes gadījumā atļaut. Viens no tādiem bija arī publiskas piekļuves nodrošināšana. Taču, saņemot iebildumus no dabu un vidi pārraugošajām institūcijām, 3. redakcijā vārds «būvniecība» aizstāts ar «novietošana» uz tūrisma sezonas laiku. TEA komitejas vadītājs Andis Zariņš pirms grozījumu nodošanas publiskajai apspriešanai šo aspektu plānojumā komentēja šādi: «Par TIN13 bija nozīmēta tikšanās ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kuri diemžēl neieradās, un Valsts vides dienestu par to, kā viņi šos punktus interpretē. Viņi viennozīmīgi ļoti šauri skatās uz šiem punktiem, sezonālā būvniecība viņu izpratnē ir būvniecība un viņi nekādā gadījumā nesaskaņo,» līdz ar to pašvaldībai nākas meklēt citu formulējumu. «Atstājot tos patreizējā izskatā, mēs mānām iedzīvotājus. Kā jau es iepriekš minēju, mūsu komisija kā darba grupa domāja un arī strādāja, mēs apbraukājām novadu un runājām arī ar šiem īpašniekiem, un, lai gan atsaucība varēja būt lielāka, bet nu labi, bija vasara un atvaļinājumu laiks, bet viņi paliek pie tā, ka labprāt dotu šīs publiskās piekļuves, viņi vēlas attīstīt tūrisma uzņēmējdarbību. Un tad mēs mēģināsim iet šo ceļu, ka mēs tās sezonāli novietojam. Tas būtu tas veids, kā mēs mēģinām rast kompromisu starp uzņēmējiem un šīm vides interesēm. Jo nav jau arī tā, ka drīkst novietot visu, tur ir noteikts, ko tur varēs sezonāli novietot. Ceram, ka VARAM arī mums šo saskaņos,» uzsver Zariņš.

Celmlaužu nasta

Vēl viens aktuāls jautājums novadā ir derīgo izrakteņu ieguve. Arī šajā jautājumā nākas sabalansēt vietējo iedzīvotāju un uzņēmējdarbības intereses. Uzņēmējiem nepieciešamas vietas grants ieguvei, savukārt iedzīvotājus satrauc degradētā teritorija, kas nereti paliek izstrādātajos karjeros, dziļurbumos un akās pazudušais ūdens, ja netālu no mājas izraksts karjers, kā arī putošie un sabojātie grants ceļi, kad smagās tehnikas satiksme pa tiem kļūst intensīva. Tādēļ grozījumos iekļauti arī papildu noteikumi attiecībā uz zemes dzīļu izstrādi, tai skaitā palielināti minimālie attālumi līdz mājām un ciemiem karjeru ierīkošanai.

Strādājot pie teritorijas plānojuma grozījumiem, pašvaldība arī pasūtījusi pētījumu, kurā eksperti izvētīja un noteica, kuras ir novada vērtīgās ainavu teritorijas, īpaši izvērtējot tās kontekstā ar vēja parkiem. Jāatzīmē, ka jau šobrīd veiktie ietekmes uz vidi novērtējumi, kas tapuši vairākiem vēja parku projektiem, ietekmi uz ainavu atzīst par vienu no būtiskākām. Tā rezultātā novadā noteiktas vairākas vērtīgās ainavu telpas, kas iekļautas arī teritorijas plānojuma grozījumos un kurām noteikti īpaši noteikumi. Tas ir viens no būtiskākajiem papildinājumiem teritorijas plānojumā, kas to atšķir no spēkā esošās redakcijas.

Kā noslēgsies 3. redakcijas publiskā apspriešana, atkarīgs arī no sabiedrības vērtējuma un iesaistes. Tādēļ iedzīvotāji tiek aicināti sekot līdzi aktuālajai informācijai un iepazīties ar grozījumiem, lai iesaistītos un izteiktu savu vērtējumu. Arī Ventas Balss sekos līdzi publiskajai apspriešanai un informēs par tās norisi.