Ventspilī šoziem apkure dārgāka nekļūs

Kā uzņēmumam izdodas saglabāt nemainīgu esošo siltumapgādes tarifu totālas energoresursu sadārdzināšanās apstākļos?

– SIA Ventspils siltums siltumapgādes pakalpojumu tarifs ir 54,90 eiro/MWh, un tas nav mainījies kopš 2017. gada marta. Tātad – tas ir palicis nemainīgs jau sesto apkures sezonu. Tai pat laikā, kā jau visi citi uzņēmumi, Ventspils siltums ir saskāries ar energoresursu sadārdzinājumu. Mūsu gadījumā tā ir koksnes šķelda, kas veido vairāk nekā 95% no pilsētas katlumājās izmantotā kurināmā apjoma. Šķelda kļuvusi apmēram 2,5–3 reizes dārgāka. Likumsakarīgi varētu sagaidīt, ka līdz ar šķeldas sadārdzinājumu attiecīgi palielināsies arī tarifs, taču tā tas nav. Kurināmais ir tikai viena no tarifu veidojošajām komponentēm. Līdz šim kurināmā izmaksas veidoja 26%–31% no tarifa. Tagad, kad šķelda kļuvusi ievērojami dārgāka, kurināmais veido vairāk nekā 50% no tarifa struktūras.

Vai centralizētās siltumapgādes pakalpojumu lietotāji Ventspilī var cerēt, ka esošais tarifs nemainīsies līdz apkures sezonas beigām?

– Labā ziņa ir tā, ka vismaz līdz februāra beigām – marta sākumam tarifs paliks nemainīgs. Pieaugot energoresursu izmaksām, mums neizdosies izvairīties no apkures tarifa palielināšanas. Nepieciešams sagatavot pamatotu jaunā tarifa projektu, bet pirms tam – noslēgt visus līgumus ar klientiem par jaunajām energoresursu cenām. Tarifa projektu izskata un apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Objektīvi, ka tam nepieciešams zināms laika periods. Domāju, ka oktobrī mēs jaunā tarifa projektu iesniegsim apspriešanai domē un pēc tam nosūtīsim to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.

Vēl viena labā ziņa ir tā, ka tarifu nav plānots palielināt vairākas reizes, kā tas notiek citviet Latvijā. Ventspils siltuma tarifs arī pēc palielināšanas saglabāsies viens no zemākajiem starp lielajām Latvijas pilsētām. Tā kā arī pats esmu Ventspils siltuma klients, kurš izmanto daudzdzīvokļu mājas siltumapgādes pakalpojumu, tad arī mani interesē, lai tas ir samērīgs visiem Ventspils siltuma klientiem.

Kā energoresursu cenu pieaugums ietekmē uzņēmumu?

– Līdz tarifa paaugstināšanai kurināmā izmaksu pieaugumu katlumājās uzņēmumam nākas segt no saviem līdzekļiem. Labi, ka no uzņēmuma, nevis no visu nodokļu maksātāju līdzekļiem, kā tas notiek citās lielajās pilsētās. Tas nozīmē, ka inflācija saistībā ar apkures izmaksu pieaugumu tuvākajos piecos mēnešos Ventspilī nav gaidāma.

Daudzi siltumapgādes uzņēmumi nav pārliecināti, ka tiem līdz apkures sezonas beigām pietiks kurināmā rezervju. Kā Ventspils siltums nodrošinājies ar šķeldu šai sezonai?

– Šogad, veidojot šķeldas uzkrājumus, esam gājuši nedaudz citādāku ceļu nekā parasti. Agrāk mēs mēdzām izsludināt iepirkuma konkursus un gaidījām piedāvājumus. Ar konkursa uzvarētāju noslēdzām līgumu, un viņš mums piegādāja šķeldu. Šogad viss ir otrādi. Mēs paši meklējām šķeldas piegādātājus un tirgotājus. Veicām cenu aptauju un pārrunas ar vairāk nekā desmit piegādātājiem. Rezultātā saņēmām 11 piedāvājumus. Līgumus noslēdzām ar pieciem piegādātājiem. Mums ir pastāvīgs ilgtermiņa piegādātājs – Latvijas valsts meži, un šogad noslēdzām līgumus ar vēl četriem šķeldas piegādātājiem. Atšķirībā no citiem gadiem un, iespējams, no citiem uzņēmumiem šogad veidojam lielākus šķeldas uzkrājumus. Tam mums ir savi laukumi un līgums ar kompāniju Baltimar par viņu laukumu izmantošanu šķeldas uzkrāšanai. Tā mēs nodrošināmies pret iespējamām problēmām, kas varētu rasties piegādātājiem ziemas sezonā. Līdz apkures sezonas sākumam bijām sagatavojuši 74 tūkstošus kubikmetru šķeldas, bet kopumā plānojam uzkrāt vairāk nekā 80 tūkstošus kubikmetru. Tā ir vairāk nekā trešā daļa no gadā nepieciešamā šķeldas apjoma. Ar uzkrātās šķeldas daudzumu ir pietiekami, lai, piemēram, nodrošinātu Pārventas katlumājas darbību vismaz piecus mēnešus. Tikai tā mēs varam būt pārliecināti, ka varēsim nodrošināt siltumu pilsētā visai apkures sezonai. Vasarā arī esam saspringti strādājuši, lai abu katlumāju iekārtas sagatavotu apkures sezonai.

Izskanējusi informācija par to, ka uzņēmumam Ventspils siltums izdevies izdevīgi pārdot piesārņojošo vielu emisiju kvotas. Kā plānots izlietot no šī darījuma gūtos ienākumus?

– Šo naudu mēs drīkstam izlietot tikai energoefektivitātes paaugstināšanai. Saņemtos līdzekļus plānojam ieguldīt katlumājas Brīvības ielā rekonstrukcijā tuvākajos gados. Kopš iepriekšējās rekonstrukcijas pagājuši jau desmit gadi. Šobrīd ir izsludināts iepirkuma konkurss. Rekonstruējot katlumāju, plānojam palielināt tās jaudu, nomainot vienu veco apkures katlu un uzstādot vēl vienu papildu katlu. Tādējādi nodrošināsim rezerves iekārtas dažādām neparedzētām situācijām. Nākotnē tiks panākta pilnīga katlumājas automatizācija atbilstoši modernākajām prasībām.

Kādi tehniskie risinājumi vēl ir iespējami, lai pilnveidotu ražošanu un samazinātu siltumenerģijas pašizmaksu?

– Šobrīd vairāk nekā 95% siltumenerģijas saražojam, kā kurināmo izmantojot šķeldu. Lai saražotu pārējo – nenozīmīgo – daļu siltuma, izmantojam akmeņogles un dīzeļdegvielu. Lai pilnībā atteiktos no fosilajiem energoresursiem, Pārventas katlumājā plānojam nomainīt vienu katlu, kas darbojas ar oglēm, pret šķeldas apkures katlu un, kā jau teicu, uzstādīt vēl vienu katlu kreisā krasta katlumājā. Pirms 10 gadiem pieņemtais Ventspils domes lēmums atteikties no fosilajiem energoresursiem apkurē bija pareizs un pamatots. Pateicoties tam, kopš 2013. gada siltumapgādes tarifs Ventspilī nav palielinājies, bet, gluži otrādi, pakāpeniski samazinājies par 13% un kopš 2017. gada palicis nemainīgs.

Vai mums ir paveicies, ka Ventspilī nav dabasgāzes?

– Šobrīd, bez šaubām, tā ir mūsu priekšrocība. Taču pats ražošanas process, izmantojot šķeldu, ir dārgāks, nekā izmantojot dabasgāzi. Cits jautājums, vietējo izejvielu izmantošana siltuma ražošanu padara stabilāku un mazāk atkarīgu no ārējiem faktoriem. Ventspilī to saprata pirms 10 gadiem, un tagad mēs varam saglabāt nemainīgu tarifu sesto apkures sezonu. Citas pašvaldības izrādījās ne tik tālredzīgas, rezultātā viņu iedzīvotājiem tiek kompensēts vairākkārtējs apkures sadārdzinājums, tai skaitā arī uz Ventspils nodokļu maksātāju rēķina.

Tagad visi runā par nepieciešamību taupīt. Kā uzņēmums taupa savus resursus?

– Šo ceļu mēs ejam jau sen. Abās katlumājās uzstādot katlus, kas darbojas ar biokurināmo, un izmantojot dūmgāzu kondensatorus, mēs ietaupām apmēram 15% kurināmā. Nav grūti izrēķināt, ka, ja gadā izlietojam aptuveni 200 tūkstošus kubikmetru šķeldas, tad kurināmā ietaupījums gadā ir aptuveni 30 tūkstoši kubikmetru šķeldas. Ņemot vērā pašreizējo šķeldas cenu – apmēram 30 eiro par kubikmetru – ietaupījums ir gandrīz miljons eiro!

Ko jūs ieteiktu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem attiecībā uz siltuma taupīšanu?

– Lai uzņēmums varētu samazināt tarifu, tam ir jāiegulda miljoniem eiro. Bet vēlos vēlreiz atgādināt: maksājums par apkuri ir atkarīgs no divām to veidojošām daļām – tarifa un patērētā siltuma apjoma. Lai samazinātu siltuma patēriņu, piemēram, par 10%, nav nepieciešami miljoni! Piemēram, var pazemināt temperatūru dzīvoklī no 22 līdz 20 grādiem. Katrs grāds rada 5% ietaupījumu. Pazeminot temperatūru par diviem grādiem, ietaupījums rēķinā jau ir 10%. Apkures izmaksas var ietaupīt arī uz mājas siltināšanas rēķina. Daudzus iedzīvotājus biedē kredīti. Taču māju var siltināt pakāpeniski – sākot ar gala sienām, bēniņu un pagrabstāva pārsegumu izolāciju, kā arī pārbūvējot iekšējo siltumapgādes sistēmu, uz radiatoriem uzstādot termoregulatorus. To var izdarīt bez lieliem aizņēmumiem. Viss atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem un mājas apsaimniekotāja. Katram jādara savs darbs: mēs rūpējamies par to, lai tarifs būtu adekvāts, bet iedzīvotāji – par to, lai siltuma patēriņš būtu atbilstošs, tad kopējais rezultāts noteikti būs pozitīvs!

Ņemot vērā pašreizējās elektroenerģijas cenas, centralizētā siltumapgāde Ventspilī ar pašreizējo tarifu ir sešas līdz astoņas reizes lētāka nekā apkure ar elektrību. Vai tas veicina jaunu Ventspils siltuma klientu pieplūdumu?

– Nesen pilsētā izbūvēta jauna siltumtrase aptuveni četru kilometru garumā no Brīvības ielas pa Zvaigžņu, Riņķa un Ganību ielām. Pateicoties tam, centralizētās siltumenerģijas patērētāju skaits jau ir palielinājies, to vidū ir arī ražošanas uzņēmumi. Pastāvīgi saņemam arī pieteikumus no mājsaimniecībām. Mūsu uzņēmuma mājaslapā ir publicēti centralizētās siltumapgādes pieslēgšanas nosacījumi. Ja jaunas siltumtrases atmaksāšanās termiņš nepārsniedz 13 gadus, tad mēs to izbūvējam pilnībā par saviem līdzekļiem, taču vairumā gadījumu atmaksāšanās termiņš ir ievērojami ilgāks. Daži klienti ir gatavi līdzfinansēt trases izbūvi, bet kopumā bez valsts līdzfinansējuma siltumtrases ievilkšana līdz mājsaimniecībām ir ekonomiski neizdevīga. Līdzfinansējuma apmēram ir jābūt no 50% līdz 85%. Ar tādu valsts atbalstu klientu skaits palielinātos vairākas reizes, un arī uzņēmumam tas būtu izdevīgi. Ne mazāk svarīgi, ka, pieslēdzoties centralizētajai siltumapgādei, pilsētā būtiski uzlabotos gaisa kvalitāte tieši privātmāju rajonos, kas ir ļoti aktuāli apkures sezonā. Pagaidām jaunu siltumtrašu būvniecību ne valsts, ne ES finansiāli neatbalsta.

Kā virzās projekts par siltuma ražošanu, izmantojot pārstrādātos sadzīves atkritumus?

– Projekta pasūtītājs ir Ventspils labiekārtošanas kombināts, un šobrīd notiek jaunās katlumājas projektēšana. Jaunās iekārtas, kurās izmantos kurināmo, kas iegūts no pārstrādātiem sadzīves atkritumiem, ekspluatācijā plānots nodot 2024. gadā. Projekts tiek īstenots ar ES līdzfinansējumu apmēram 9 miljonu eiro apmērā. Ļoti svarīgs ieguvums no šī projekta īstenošanas būs tas, ka sadzīves atkritumi vairs netiks aprakti zemē, bet tiks pārstrādāti un izmantoti siltuma un elektrības ražošanā. Pašlaik tas ir vienīgais šāda veida projekts Latvijā.

Piedaloties šajā projektā, mēs iznomāsim savu teritoriju Talsu ielā 69, kurā tiks būvēta jaunā katlumāja. Turklāt Ventspils siltums būs šīs katlumājas operators.

Kādu vēl svarīgu informāciju jūs vēlētos nodot iedzīvotājiem?

– No mūsu puses darām un darīsim visu, lai neradītu papildu stresu iedzīvotājiem, – stresa jau tāpat pietiek. Ceru, ka esošā tarifa saglabāšana šajā apkures sezonā ir laba ziņa mūsu klientiem. Tajā mūs ļoti atbalsta arī Ventspils pilsētas dome.