Elektroautobusi zaļākai ikdienai un pilsētai

Šobrīd Ventspils reiss ar elektroautobusiem nodrošina 65% no visiem pilsētas maršrutu tīkla pārvadājumiem, un būtiski, ka katrs no autobusiem, kas ikdienā pastāvīgi pārvadā pasažierus, ir pārbaudīts 30 dienu ilgos testa braucienos.

Drosmīga ideja, izcils rezultāts

Ventspils reisa direktors Arvis Bernics stāsta, ka iecere Ventspilī ieviest videi draudzīgāku sabiedrisko transportu radās 2015.–2016. gadā. Uzsākot tirgus izpēti, uzņēmums saskārās ar pirmajiem izaicinājumiem, jo tika konstatēts, ka nedz Eiropā, nedz citur pasaulē netiek piedāvāti Ventspils reisa prasībām atbilstoši elektroautobusi. Bernics stāsta, ka ražotāji pamatā piedāvāja tikai lielas ietilpības elektroautobusus, taču uzņēmuma plānos bija saglabāt pasažieriem ērto un ierasto mikroautobusu kustības režīmu, tā nodrošinot pēc iespējas īsāku laika intervālu starp reisiem, samazinot ceļā pavadīto laiku, un autobusu apstāšanos pēc pieprasījuma.

Elektroautobusi, atšķirībā no tradicionālajiem autobusiem, ko darbina iekšdedzes dzinējs, ir aprīkoti ar elektromotoru, kura darbību nodrošina vairākkārt uzlādējami akumulatori. Tā kā akumulatori ir ļoti smagi, bet mazas ietilpības autobusu celtspēja ir ierobežota, tad ir jāizvēlas ko pārvadāt – pasažierus vai akumulatorus. Tas bija lielākais Ventspils reisa izaicinājums projekta veiksmīgai īstenošanai.

Izpētot gan Eiropā ražošanā esošos elektroautobusus, gan arī eksperimentālos prototipus, neviens no tiem neatbilda Ventspils reisa prasībām, jo mazas ietilpības elektroautobusu maksimālais nobraukums ar vienu uzlādi svārstījās aptuveni 100–150 kilometru robežās, savukārt uzlādes ilgums – no 8 līdz 10 stundām. «Mums tas nebija pieņemams, jo tad plānotais autobusu skaits būtu jāpalielina divas reizes. Mums bija vajadzīgi autobusi, ar kuriem var nobraukt 350–450 kilometrus dienā, taču mazas ietilpības elektroautobusiem šāda veiktspēja nebija iespējama,» turpina Bernics. Direktors personīgi vērsās pie vairākiem elektroautobusu ražotājiem Eiropā, vaicājot par iespējām ražot Ventspils reisa prasībām atbilstošus elektroautobusus, taču vairums atbildēja noraidoši – ka tas nav iespējams, un atteicās no sadarbības. Vienlaikus Bernics vērsās arī pie pašmāju autobūves inženiera Andra Dambja, kurš sākotnēji gan pauda atteikumu, taču, apvienojoties vairākiem komersantiem, tika rasta iespēja izstrādāt un uzbūvēt elektroautobusa prototipu, kas varētu atbilst Ventspils reisa vajadzībām. Rezultāts izrādījās veiksmīgs! Autobusu virsbūve atbilstoši pasažieru pārvadāšanas vajadzībām tiek būvēta Jelgavas uzņēmuma SIA Universals LTD rūpnīcā, savukārt viss, kas saistās ar autobusu elektropiedziņu un akumulatoriem, tiek būvēts Ogrē, inženieru Andra Dambja un Kristapa Dambja ražotnē, ko nodrošina SIA Electrify. Līdz ar to šie ir pirmie elektriskie mikroautobusi, kuru inženiertehniskie darbi ir pilnībā veikti Latvijā, un tika sertificēti piedalīties satiksmē.

«Manā skatījumā, šis elektroautobusu projekts ir unikāls. Kopš idejas pirmsākumiem ir pagājuši jau seši gadi, bet joprojām tirgū nav pieejami elektroautobusi ar tādu veiktspēju. Ir parādījušies vairāki jauni produkti, bet maksimālais nobraukums ar vienu uzlādi tik un tā ir ierobežots – no 150 līdz 200 kilometriem,» gandarīts Bernics. «Šobrīd varu teikt, ka autobusi pilnībā atbilst Ventspilnieku prasībām un tam, kā mēs to vēlējāmies. Ļoti priecājamies, ka mūsu idejas un vēlmes beigās tika realizētas. Ja sākumā bija satraukums, kā viss sanāks un vai izdosies, tad šobrīd droši varu teikt, ka projekts ir pilnībā attaisnojis mūsu cerības. Turklāt galvenais projekta realizācijas ieguvums ir izdevumu ekonomija, jo ieviesto elektroautobusu un infrastruktūras ekspluatācijas izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu dīzeļdegvielas autobusu ekspluatācijas izmaksas, ņemot vērā arī ieguldītās investīcijas.»

Ātra un ērta uzlāde

Projektā īstenota arī elektroautobusu uzlādes iekārtu uzstādīšana: divas ātrās elektroautobusu uzlādes stacijas atrodas maršruta nr. 22 gala pieturās Inženieru ielā un Celtnieku ielā, bet trešā – lēnās jeb nakts uzlādes stacija (14 uzlādes punkti) – Ventspils reisa bāzē. Jāpiemin, ka līdz ar nakts uzlādes staciju līdzās tika izbūvēts arī elektroautobusiem paredzēts stāvlaukums. Domājot par pilsētas iedzīvotāju ērtībām, būtisks izaicinājums bija lielas jaudas uzlādes iekārtu radītais troksnis, jo nereti tas bija pārāk liels un neērtības raisošs tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem, jo sevišķi agros rītos un vēlos vakaros. Iekārtu radītais troksnis bija priekšnosacījums iekārtu izvēlē, un, izpētot visus Eiropā iespējamos risinājumus, tika iegādātas jaunākās paaudzes uzlādes iekārtas, kuru radītais troksnis ir minimāls.

Maršruta galapunktos uzlāde notiek pasažieru uzņemšanas laikā un ilgst aptuveni trīs minūtes, kas nozīmē, ka autobusu kursēšanas grafikā nav nepieciešams paredzēt dīkstāvi uzlādes procesa nodrošināšanai. «Tas ir ļoti labs rādītājs, un līdz ar to elektroaubusam ir tāda pat veiktspēja kā dīzeļdegvielas autobusam, kursējot pilsētas pasažieru pārvadājumos,» salīdzina Bernics. Viņš zināja teikt, ka nepieciešamības gadījumā šie elektroautobusi pilsētas pārvadājumos varētu mērot pat 550 kilometrus dienā, tieši tāpat kā dīzeļautobusi.

Elektroautobusiem uz jumta atrodas speciālas uzlādei paredzētas sliedes. Transportlīdzeklim pabraucot zem pantogrāfa un aktivizējot uzlādi, sistēma savieno uzlādes iekārtu ar autobusu – uz jumta sliedēm nolaižas speciālas spailes, kas pēc pilnīgas drošības sistēmas pārbaudes automātiski nodrošina autobusa akumulatoru uzlādi. Savukārt naktīs elektroautobusi tiek pieslēgti pie lēnās uzlādes stacijas.

Tehniskās priekšrocības

Ventspils reisa inženieris Ronalds Blāze skaidro, ka zemās grīdas elektroautobusi ir aprīkoti ar elektromotoru elektroģeneratoru, kas nodrošina arī elektroenerģijas rekuperāciju jeb izlietotās enerģijas daļēju atjaunošanos – atlaižot gāzes pedāli un bremzējot, ar motoru tiek ražota elektroenerģija. Lai ekspluatācijas laikā tiktu patērēts pēc iespējas mazāk elektroenerģijas, elektroautobusi ir aprīkoti ar energoefektīviem LED gaismekļiem – gan ar LED dienas gaitas gaismām, gan arī ar LED gaismām autobusu salonos. Savukārt ar mērķi uzlabot autobusu vadītāju darba vidi, būvējot autobusus, gaismu un ventilācijas slēdžu izvietojums iekārtots pārredzamāks, tādēļ tie ir ērtāk izmantojami. Tāpat autobusu vadītāju darbu atvieglo tas, ka elektroautobusam nav nepieciešama pārnesumkārba, līdz ar ko nav manuāli jāpārslēdz pārnesumi, kā tas ir pārējos autobusos.

Vaicāts par elektroautobusu priekšrocībām, Blāze norāda, ka šiem autobusiem ir ļoti zems trokšņu līmenis, mazāka vibrācija, un izplūdes gāzēs nav kaitīgo izmešu, kas ir būtiski, domājot par ekoloģiju un vides piesārņojuma mazināšanu. «Šiem elektrobusiem nav nepieciešams veikt apkopes, kā tas pieņemts autobusiem ar iekšdedzes dzinējiem, līdz ar to uzņēmums būtiski ekonomē uz rezerves daļām un apkopei nepieciešamajiem materiāliem. Protams, ļoti svarīgs faktors, ka tiek samazināts vides piesārņojums ar izlietotām eļļām, filtriem un citiem apkopes materiāliem,» novērtē inženieris.

Tā kā Ventspils pasažieru pārvadājumos un arī Ventspils reisa darba ikdienā elektroautobusi ir jaunums, sākumposms bija sevišķi izaicinošs. Tomēr Blāze norāda, ka jau šobrīd tehniskie darbinieki ir izpratuši šo autobusu specifiku. Turklāt Ventspils reiss ir izveidojis ciešu un veiksmīgu sadarbību ar elektroautobusu ražotāju, kas ir nozīmīgs atbalsts arī tehniskajiem darbiniekiem.

Kursē arī hibrīdautobuss

Projektā iegādāts arī viens jauns lielas ietilpības zemās grīdas hibrīdautobuss. Kaut arī vizuāli tas tikai daudz neatšķiras no pārējiem lielas ietilpības pilsētas autobusiem, tomēr tam ir modernāks aprīkojums, lielākas ērtības pasažieriem, kā arī uzlaboti tehniskie parametri.

Būtiski – šis autobuss ir draudzīgāks videi, jo aprīkots ar duālo degvielas sistēmu (hibrīds ar elektromotoru un dīzeļmotoru). Tādējādi tiek samazināts gan kaitīgo izmešu daudzums atmosfērā, gan trokšņu un vibrācijas līmenis autobusa salonā.

Ventspils reisa ideja iznesta pasaulē

Arturs Lieģis

PSIA Ventspils reiss valdes priekšsēdētājs

– Esmu ļoti gandarīts, ka Ventspils reisā radusies ideja ir iznesta pasaulē, ko apliecina izstrādātā autobusa prototipa piedalīšanās autotransporta nozares starptautiskajā izstādē Hannoverē, Vācijā, Ekonomikas ministrijas organizētajos starptautiskajos semināros, kur direktors Arvis Bernics sekmīgi prezentējis šo projektu.

Es lepojos ar visu projekta ieviešanas komandu, kas to visu sekmīgi realizēja!

Un, protams, tas nebūtu iespējams bez ES Kohēzijas fonda finansiāla atbalsta, kas sedza 85% no 6,5 miljonu eiro kopējām izmaksām.

Braucam droši!

Projekts īstenots ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru 4.5.1.2. pasākuma Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi) ietvaros.

Kopējās projekta izmaksas ir 6 574 289,57 EUR, tostarp ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir līdz 85% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām jeb 4 628 249,99 EUR.