Par iedzīvotājiem rūpējas jau 30 gadus

Ventspils Pašvaldības (tolaik Municipālā) policija tika izveidota 1992. gadā, pamatojoties uz Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes valdes lēmumu nr. 306, kas tika pieņemts tā paša gada 19. oktobrī. Tobrīd daudzās pašvaldībās, tai skaitā arī Ventspilī, kriminogēnā situācija bija ļoti smaga. Valsts policija, kuras rindās vēl aizvien bija daudz bijušo padomju režīma milicijas vienību darbinieku, nebija pietiekoši labi nodrošināta, lai uzraudzītu kārtību pilsētā. Līdz ar to noziedzīgo grupējumu patvaļa pieauga ar katru brīdi. Latvijas Republikas Augstākā padome tolaik veica izmaiņas likumā Par policiju, dodot iespēju pašvaldībām veidot katrai savu pašvaldības policiju. Ventspils pašvaldības ieskatā, pilsētā bija nepieciešama labi nodrošināta, apbruņota, militarizēta, apmācīta un pilsētas iedzīvotājiem uzticama pašvaldības institūcija, kuras pienākums būtu aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu un visas sabiedrības intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Šādos apstākļos aizsākās Ventspils Pašvaldības policijas darbs, kas iesākumā nepavisam nebija viegls. Kā laika gaitā atzinuši Ventspils Pašvaldības policijas darbinieki, kuri darba gaitas iestādē uzsākuši tūliņ pēc tās dibināšanas, attīstījās pilsēta un līdzi tai auga Pašvaldības policija. Tikai mērķtiecīgs uzticamu, godprātīgu un atbilstošu policijas darbinieku atlases un apmācību darbs, kā arī materiāltehniskās bāzes nodrošinājums deva nepieciešamo kārtības uzturēšanas rezultātu pilsētā.

Strādājam diplomātiskāk

Imants Melkurts, Dežūru nodaļas inspektors

– Ventspils Pašvaldības policijā strādāju gandrīz 28 gadus. Uzsākot darbu policijā, biju kārtībnieks. Pārsvarā visi bijām pavisam jauni, bez pieredzes, atnākuši strādāt uz policiju no dažādām sfērām. Tādas pašvaldības policijas skolas nav un nebija arī agrāk. Mums bija ļoti labi kolēģi, priekšnieka vietnieki. Valdis Leimanis bija ļoti zinošs, no viņa daudz mācījāmies. Daudz mācījāmies no savām kļūdām. Nācās par tām arī atbildēt. Daudz analizējām, lai nepieļautu tās pašas kļūdas vēlreiz. Bez kļūdām jau nav izaugsmes! Tagad strādājam diplomātiskāk.

Deviņdesmitajos bija izteikti daudz ģimenes skandālu, tagad tādu ir mazāk. Tagad ir vairāk likumu, kas attiecas tieši uz agresoru. Atceros, ka deviņdesmito gadu vidū un beigās bija ļoti daudz pašnāvību, arī bojāgājušu bērnu.

Kopā augām

Edmunds Andrups, Dežūru nodaļas vecākais inspektors

– Pašvaldības policijā strādāju no 1993. gada. Policijā strādāju no 23 gadu vecuma. Atnācu pavisam jauns puika. Pieredzes nebija nekādas. Kopā augām, izglītojāmies, studējām likumus un noteikumus. Mums bija piesaistīti juristi, kas mūs nemitīgi konsultēja. Ventspils Pašvaldības policijas priekšnieks pats mūs arī apmācīja. Iesākumā policijas priekšnieks bija Elmārs Zapoļskis. No 1993. gada par policijas priekšnieku sāka strādāt Jānis Arājs. Daudz mācījāmies no viņiem, arī no Valda Leimaņa, kurš atnāca no Valsts policijas. Tālivaldis Macpans pie mums strādāja no pašiem pirmsākumiem. Tolaik Valsts policija netika galā ar saviem pienākumiem, kā saka: peles skraidīja pa galdu un nebija, kas tās savalda. Tad nu mēs bijām tie kaķi. Pašā sākumā izsaukumu nebija daudz. Tolaik daudz vairāk bija pašiniciatīvas un liels entuziasms. Mums bija rācijas, savā starpā sazinājāmies, sēdējām slēpņos un skatījāmies, kas notiek pilsētā. Noziedzniekiem mašīnas bija daudz labākas nekā mums, mūsu rācijas mēdza pat noklausīties. Pa šiem gadiem mūsu tehniskais aprīkojums ir radikāli mainījies.

Pašvaldības policijas pamatuzdevums vienmēr bijusi kārtības uzturēšana pilsētā. Laikam ejot, atkarībā no situācijas, mainījušies dažādi papilduzdevumi. Esam kontrolējuši smago tehniku, kad tā nāca iekšā pilsētā. Esam staigājuši arī pa tirgu un veikaliem, pārbaudījuši pārtikas produktu derīguma termiņus, pavadzīmes skatījāmies.

Šobrīd daudz vairāk saskaramies ar pusaudžu un bērnu visatļautību, tagad bērnus audzina savādāk. Ir daudz vairāk vandalisma gadījumu, kur piedalījušies tieši nepilngadīgie. Jaunieši lieto dažādas apreibinošas vielas un nereti nonāk pavisam bezpalīdzīgā stāvoklī. Daudziem vecāki devušies strādāt uz ārzemēm, bet šeit labākajā gadījumā viņus pieskata tikai omīte.

Darba apjoms ir pieaudzis

Dzintars Šķibelis inspektors, autovadītājs

– Ventspils Pašvaldības policijā strādāju piecpadsmit gadus. Kad atnācu uz policiju, biju pavisam jauns, man bija kādi divdesmit trīs vai divdesmit četri gadi. Tolaik bija vēl diennakts veikali, kur tirgoja alkoholu, jo alkohola aprites likums, kas nosaka, ka alkoholiskos dzērienus pēc plkst. 10 nevar tirgot, tad vēl nebija pieņemts. Pilsētā bija daudz lielāka nekārtība. Naktīs uz ielām cilvēki baros gāja uz diennakts veikalu. Alkohols, nakts uzdzīve un līdz ar to arī daudz sabiedriskās kārtības un likumpārkāpumu. Kur ir alkohols – tur diemžēl ir problēmas! Tolaik pilsētā iedzīvotāju bija stipri vairāk. Tagad daudzi ir devušies prom un cilvēku ir jūtami mazāk. Tas gan nenozīmē, ka mums kļuvis mazāk pienākumu. Katru dienu nākot uz darbu, mēs nezinām, kas mūs sagaida. Rutīnas nav! Pēdējos trīs četrus gadus mūsu pārziņā ir arī maluzvejniecības apkarošana Būšnieku ezerā un Ventā. Ir arī Glābšanas dienests pludmalē. Pandēmijas laikā mums stipri pieauga darba apjoms.

Pilsēta ir mainījusies

Aigars Ruiķis, Dežūru nodaļas vecākais inspektors

– Pašvaldības policijā sāku strādāt kā kārtībnieks 1994. gadā, un pašlaik man rit jau 29. gads policijā. Laiki ir stipri mainījušies, tiem līdzi mainījušies esam arī mēs.

Mums pašos pirmsākumos bija tādi paveci Volkswagen markas busiņi, ko saucām par omītēm. Tā arī teicām: braucam ar omīti. Vēlāk pašvaldība iegādājās jaunus Nissan auto.

Pilsēta ir mainījusies. Arī mēs paši. Tagad pilsētā ir vairāk dažādu vides objektu. Nākušas klāt jaunas funkcijas, kas Pašvaldības policijai jāveic, bet ļoti jūtami pieaugusi iedzīvotāju uzticība policijai.

Tagad... un toreiz

Nesen Ventspils pilsētas Pašvaldības policijai izdevās aizturēt kādu meklēšanā izsludinātu automašīnu. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknis bija izsludinājis visā valstī ziņu par nozagtu automašīnu. Aptuveni desmit minūtes pēc izsludināšanas mūsu pašvaldības policisti Ventspils ielās meklēto auto bija pamanījuši. Autovadītājs tika aizturēts un izsaukta Valsts policija.

Pašvaldības policisti šo gadu laikā piedzīvojuši ne vienu vien pakaļdzīšanos. Kādu no tām atminas arī inspektors Edmunds Andrups: «Pamanījām aizdomīgu automašīnu, braucot pa Kuldīgas ielu. Tolaik mašīnu uz ielām nebija tik daudz kā tagad. Gar bijušo maizes kombinātu gāja tāds zemes ceļš, pa kuru tā nogriezās. Braucām ar bākugunīm, ziņojām pa skaļruni, lai mašīna apstājas. Mašīna turpina braukt, līdz nonāk strupceļā. Apstājas, bet pat pēc atkārtotas komandas, lai noslāpē auto dzinēju, to nedara. Mēs šajā brīdī nezinām, cik mašīnā ir cilvēku. Pēc mirkļa no mašīnas kāpj laukā sieviete un saka, lai nešaujam, jo viņiem mājās ir bērni. Izrādījās, ka vadītājs lietojis alkoholu un, neraugoties uz savu pasažieru iebildumiem, turpinājis braukt.»