Dramatiski notikumi Baltijas jūrā

Pēc aculiecinieku un prāmja Stena Scandica pasažieru stāstītā atklājas aizvien jaunas notikušā detaļas. Tai pat laikā prāmju kompānijas Stena Line komentāri ir visai pieticīgi. Savukārt svētdienas vakara notikumus, kas risinājās netālu no prāmja Stena Line kursēšanas ceļa, komentē Nacionālo bruņoto spēku Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Palika uztraukumā un neziņā

Pēc ugunsgrēka izcelšanās rīdzinieka Aivara Dombrovska ģimenei nācās piedzīvot dramatiskas stundas uz prāmja Stenda Scandica, uztraukuma pilnus brīžus, evakuējoties no prāmja atklātā jūrā stipra vēja un lielu viļņu apstākļos, kam sekoja neziņa divu dienu garumā un gaidīšana Gotlandes salā.

Aivars Dombrovskis kopā ar draudzeni un viņas septiņgadīgo dēlu, kurš sirgst ar autismu, 29. augustā no Zviedrijas bija atceļā uz Latviju. «Bijām noguruši, tāpēc uzreiz, līdzko iekārtojāmies kajītē, devāmies gulēt,» stāsta Aivars. Pēc dažām stundām ģimeni pamodināja sirēna. Sākumā neviens neko nesaprata, pēc tam tika dota komanda evakuēties. Gaitenī pasažieriem izdalīja glābšanas vestes, un viņus pavadīja līdz izejai uz klāja atklāto daļu. Nekādi paskaidrojumi netika doti, cilvēki palika uztraukumā un neziņā par to, kas noticis. Kādā brīdī Aivars sajuta, ka prāmis sasveras, un piepeši padomāja, ka tas grimst.

Drīz visiem likts doties uz augšējo klāju, kur izdalīja segas. Tikai tad cilvēki uzzināja, ka uz viena no kravas klājiem aizdegusies kravas automašīna – refrižerators. Pēc kāda laika pasažierus atkal ielaida salonā, recepcijā. Tur visiem izdalīja sulu un cepumus. Kāds izrādījis neapmierinātību, ka nedrīkst smēķēt, pēc tam ļauts iziet uzsmēķēt. Visu šo laiku uz kuģa nebija elektrības. Tualetes bija pārpildītas, kādēļ visa grīda bija slapja. Atgriezties kajītēs nevienam neļāva, jo gaiteņos bija pilnīgi tumšs, tāpat kā pašās kajītēs, kur nav logu.

Evakuēja 32 pasažierus

Aivars un viņa draudzene nevar pateikt, cik tieši stundu viņi palika uz prāmja kopš ugunsgrēka sākuma. Par laiku neviens tobrīd nedomāja, cilvēki vienkārši sēdēja un gaidīja. Apkalpes locekļi visiem izdalīja sviestmaizes, un drīz sākās evakuācija uz citu kuģi, kas jau vairākas stundas sekoja līdzās prāmim. Pirmo evakuēja Aivara ģimeni.

«Izdzirdējām mūsu dēla vārdu un paziņojumu, ka mūs evakuēs,» turpina aculiecinieks. Vispirms evakuēja viņa draudzeni, tad pašu, un tikai pēc tam – viņu dēlu kopā ar glābēju. Evakuācija norisinājās šādi: helikopters ieņēma pozīciju virs klāja un nometa trosi; pasažieri nostiprināja pie troses ar jostu palīdzību, un helikopters pacēla viņu gaisā, bet pēc tam nolaida uz otra kuģa klāja. Šādi evakuēja 32 pasažierus, bet pēc tam evakuāciju pārtrauca nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.

Aivars dalās iespaidos par evakuāciju: «Bija stiprs vējš, helikopteru visu laiku rāva

no vienas puses uz otru, tādos apstākļos tam vajadzēja nolaisties tik zemu, lai trose aizsniegtu klāju, un noturēties virs klāja, kamēr tiek piestiprināts pasažieris. Arī kuģis šūpojās viļņos augšā un lejā, un bija neomulīgi no domas, ka trose var pārtrūkt un es kopā ar to iekritīšu jūrā, vai ka helikopters nevarēs nolaist trosi tieši uz klāja.» Uz otra kuģa evakuētajiem pasažieriem iedeva siltas vakariņas. Pēc kāda laika viņi ieradās Gotlandes salā, kur pirmie viņus sagaidīja žurnālisti. Pēc tam glābēji visus nogādāja līdz viesu namam. Tur viņus sagaidīja Sarkanā Krusta darbinieki. Izmitināja istabās, kur, noguruši no stresa un pārdzīvojumiem, pasažieri varēja mierīgi pārlaist nakti.

Situācija bija ekstremāla

30. augusta rītā pēc brokastīm tika saņemta informācija, ka pasažieriem ir sagādātas vietas uz prāmja, kas aties plkst. 21.30 tajā pašā dienā no Nineshamnas. Apsolīja, ka drīz pēc viņiem atbrauks autobuss, kas nogādās līdz lidostai, lai viņi pēc tam ar lidmašīnu lidotu uz Nineshamnu. Tomēr autobuss līdz dienas beigām tā arī neieradās. Daži pasažieri paši nokļuva līdz lidostai un par saviem līdzekļiem aizlidoja uz Nineshamnu. Bet Aivara ģimenei un citiem pasažieriem nācās Visbijā pārlaist vēl vienu nakti. Līdz nākamās dienas rītam nebija nekādas skaidrības, kā viņi nokļūs mājās. Bet 31. augustā pēc viņiem tiešām ieradās autobuss, kas nogādāja viņus uz tā paša kuģa, ar ko viņi ieradās Gotlandē, un viņi devās ceļā uz Nineshamnas ostu. Tur jau bija pietauvots arī prāmis Stena Scandica. Aivars atgriezās uz prāmja pēc automašīnas un mantām. Par laimi, viņa mašīna nebija novietota uz tā klāja, kur izcēlās ugunsgrēks.

Ventspilī ģimene ieradās pusnaktī ar prāmi Stena Gothica, bet 1. septembrī trijos naktī viņi beidzot atgriezās mājās Rīgā. Atceroties pārdzīvoto, Aivars atzīst, ka situācija tiešām bija ekstremāla. Kamēr bez elektrības palikušā prāmja apkalpei neizdevās iedarbināt dzinējus, tas dreifēja nelielas salas iepretim Gotlandei virzienā. Kas notiktu, ja nebūtu izdevies iedarbināt dzinējus? Citi aculiecinieki stāstījuši, ka prāmis bijis vien deviņu minūšu attālumā no tā, lai uzskrietu zemūdens klintij. Par laimi, dzinējus izdevās iedarbināt. Līdz tam laikam Aivars un viņa tuvinieki jau bija evakuēti uz citu kuģi.

Plāno prasīt kompensāciju

Cietušā prāmja pasažieri ir pateicīgi Stena Line apkalpei par labi veikto glābšanas operāciju. Tomēr viņiem pietrūcis pilnīgākas un operatīvākās informācijas par notiekošo. Pārsteidzis, ka nākamajā dienā pēc avārijas Stena Line Latvijas biroja darbinieki zvanījuši pasažieriem un prasījuši, kur viņi atrodas. Pasažieri atzīmē, ka viņiem nebija jāmaksā ne par naktsmājām Gotlandē, ne par prāmja atpakaļceļa biļetēm. Tomēr daudzi, kuri 29. augustā bija uz prāmja Stena Scandica, grasās prasīt no prāmju kompānijas kompensāciju par trīs dienu darba kavējumu. «Man vajadzēja būt darbā 30. augustā, bet es varēju ierasties tikai 2. septembrī,» saka Aivars. Viņa automašīna avārijas laikā arī ir nedaudz cietusi no aizmugurē novietotā džipa. Stena Line pārstāvis Stefans Elfstroms īsi atbildēja uz Ventas Balss jautājumiem par iespējamajiem ugunsgrēka iemesliem uz kravas klāja: «Sākta izmeklēšana, un pagaidām mums nav slēdziena, tomēr jau ir skaidrs, ka tas bija saistīts ar atdzesējošo iekārtu konteinerā uz kravas klāja.»

Prāmis Stena Scandica paliks Nineshamnas ostā līdz brīdim, kad būs pabeigta izmeklēšana un veikti nepieciešamie remontdarbi.

Pie Ventspils krastiem jūrā iekritusi lidmašīna

Pēteris Subbota,

Nacionālo bruņoto spēku Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra priekšnieks

– Svētdien, 4. septembrī, īsi pēc plkst. 20 mēs saņēmām brīdinājumu par iespējamu aviokatastrofu. Diemžēl mums bija maz laika, lai sagatavotos sliktākajam scenārijam, un plkst. 20.46 bažas apstiprinājās: saņēmām ziņu, ka jūrā iekritusi privātā lidmašīna Cessna. Lidmašīna bija zaudējusi kontroli jau virs kontinentālās Eiropas, virs Vācijas, un neiznāca uz sakariem. Vadību zaudējusī Cessna lidoja mūsu virzienā, prognozētā lidmašīnas krišanas vieta bija starp Zviedrijas salu Gotlandi un Latviju. Diemžēl tā arī notika – lidmašīna nokrita 19 jūras jūdzes no krasta un 22–25 jūdzes no Ventspils. Meklēšanas operācijai uzreiz tika piesaistīts prāmis Urd, kas bija ceļā no Ventspils uz Nineshamnu un atradās apmēram trīs jūras jūdžu attālumā no notikuma vietas.

Katastrofā cietušo lidmašīnu pavadīja Zviedrijas krasta apsardzes lidmašīna un tās pašas valsts glābšanas dienesta helikopters, kuri arī uzreiz pieslēdzās meklēšanas operācijai. Jūrā tika konstatētas nelielas lidmašīnas atlūzas un neliels piesārņojums, kas, iespējams, saistīts ar avāriju. Līdz ar tumsas iestāšanos Zviedrijas aviācijas spēki bija izsmēluši visus meklēšanas resursus un atgriezās krastā. Tālāko meklēšanas operāciju pārņēma mūsu koordinācijas centrs. Meklēšanai bija piesaistīti divi Latvijas Jūras spēku kuģi Astra un Skrunda un divi robežsardzes kuteri, kas bāzējas Ventspilī. Tādā sastāvā meklēšana turpinājās visu nakti. Tika atrasts viens peldošs objekts, kas var būt saistīts ar avāriju, un neliels piesārņojums no sīkiem priekšmetiem. Pirmdien meklēšanu veica trīs peldošās vienības – divi Jūras spēku kuģi un viens robežsardzes kuģis, kā arī Valsts robežsardzes helikopters, uz operācijas laiku nobāzējoties Ventspilī. Pirmdien dienas pirmajā pusē neviens cilvēks no katastrofā cietušās lidmašīnas netika atrasts. Svētdien jūrā pūta ziemeļaustrumu vējš, bet pirmdien vējš iegriezās no ziemeļiem. Tas nozīmē, ka lidmašīnas atlūzas, ja tādas vēl ir ūdens virspusē, visticamāk, tiks aiznestas garām Ventspilij. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju un atbilstoši lidojuma plānam uz avarējušās lidmašīnas borta bija četri cilvēki. Lidmašīnai bija jānolaižas Vācijā. Sīkākas informācijas Koordinācijas centra rīcībā nav. Meklēšana turpinās. Līdz tumsas iestāšanās brīdim meklēsim ūdens virspusē, otrdien ceram sākt zemūdens meklēšanu.

Informācija ārzemju plašsaziņas līdzekļos:

Kā ziņo Spānijas avīze El Pais, atsaucoties uz spāņu avotiem, lidmašīna piederēja vācu ģimenei. Pēc avīzes Dario de Sevilla rīcībā esošās informācijas, lidmašīnā atradās aviokompānijas Quick Air īpašnieks Karls Peters Grīzmans un viņa ģimene: sieva un divi bērni. Lidmašīna reģistrēta Austrijā uz vācu kompānijas vārda, ziņo Austrijas informācijas aģentūra APA. Tai pat laikā Vācijas avīze Bild ziņo, ka lidmašīnā atradās četri cilvēki: pilots, vīrietis, sieviete un viņu meita. Lidmašīna izlidoja no Heresas Spānijas dienvidos, un sakari ar sauszemes dienestiem tika pazaudēti drīz pēc tam, kad lidmašīna pameta Pireneju pussalas gaisa telpu, ziņo Bild. Informācijas aģentūra Reuters vēsta, ka privātā lidmašīna Cessna 551 pacēlās gaisā Spānijas dienvidos plkst. 15.56 pēc Latvijas laika, ceļā divreiz – Parīzē un Ķelnē – mainīja lidojuma virzienu, tad šķērsoja Baltijas jūru, palidojot garām Gotlandes salai. Plkst. 20.37 radari piefiksēja, ka lidmašīna strauji zaudē augstumu un ātrumu, pēc kā lidmašīna pazuda no radariem. Bild arī ziņo, ka saskaņā ar sākotnējo informāciju pilots varēja zaudēt samaņu. Lidmašīna par problēmām ar spiedienu salonā ziņoja pēc pacelšanās Spānijas dienvidos.