Ir dažādas iespējas palīdzēt pacientiem

Par mentālo veselību šobrīd daudz tiek runāts, bet kas īsti tā ir. Psihiatre Ksenija Serebrjakova, kas pieņem pacientus Ventspils poliklīnikā, norāda, ka mentālā veselība ir emocionāls, psiholoģisks un sociāls labklājības stāvoklis, kurā cilvēks apzinās savas spējas, to, kā jūtas, kā var tikt galā ar ikdienas dzīves stresu, strādāt produktīvi un dot ieguldījumu sabiedrībā.

Lai izprastu mentālās veselības problēmas, psihiatre Ksenija Serebrjakova uzsver, ka simptomi, kas liecina par to, ka cilvēkam ir radušās problēmas, var būt dažādi: pasliktinās spēja tikt galā ar ikdienas dzīves stresu, rodas problēmas ar miega kvalitāti, zūd apetīte, parādās nomāktība, trauksme. «Nereti cilvēks saskaras ar simptomiem, kas sākotnēji liek domāt, ka ar mentālo veselību viss ir kārtībā, tomēr pacientam ir somatiskās sūdzības, piemēram, paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, galvas, vēdera vai muguras sāpes. Tādā gadījumā pacients dodas pie ģimenes ārsta, kas izmeklē vai nosūta pie speciālistiem. Ja pēc izmeklējumu veikšanas somatiskā pataloģija nav konstatēta, tas liek aizdomāties par mentālas veselības traucējumiem,» stāsta psihiatre, atgādinot, ka savu problēmu risināšana jāsāk ar ģimenes ārsta apmeklējumu, lai pēc problēmas izrunāšanas varētu secināt, pie kura speciālista vērsties nepieciešamības gadījumā. «Pirmā vizīte pie psihiatra nenozīmē, ka uzreiz tiks izrakstīti medikamenti, kā nereti cilvēki maldīgi domā. Psihiatram ir dažādas iespējas palīdzēt pacientam, ir pieejamas pašpalīdzības metodes, ko cilvēks var veikt patstāvīgi mājas apstākļos, elpošanas vingrinājumi, apzinātības treniņi, progresīvā muskuļu relaksācija. Visi šie vingrinājumi neaizņem daudz laika, palīdz nomierināt veģetatīvo nervu sistēmu, tādējādi samazinās trauksme, pazeminās asinsspiediens, normalizējas sirdsdarbība,» norāda psihiatre.

Pastāv dažādi priekšnosacījumi labai mentālai veselībai, uzsver psihiatre Serebrjakova. Viens no svarīgākajiem ir miega higiēnas ievērošana, proti, jāceļas un jādodas pie miera vakarā vienā un tajā pašā laikā, pāris stundas pirms gulētiešanas jāatsakās no viedierīču lietošanas, citādi to spilgtā gaisma neļauj atslābt smadzenēm, liekot domāt, ka nakts vēl nav iestājusies. Tāpat svarīgi ievērot pilnvērtīgas ēdienreizes – brokastis, pusdienas, vakariņas. Jāseko līdzi fiziskajai aktivitātei, izvēloties sev piemērotāko. «Un noteikti šajā trauksmainajā laikā iesaku visiem saviem pacientiem samazināt uzņemto informācijas plūsmu, atvēlot tai dienā konkrētu laika posmu – no rīta vai pēcpusdienā. Un galu galā jebkuram cilvēkam labai pašsajūtai ir nepieciešama atpūta, kas tiek pareizi organizēta, kā arī iemīļotie hobiji un vaļasprieki,» stāsta psihoterapeite.

Speciāliste iedrošina nebaidīties no psihiatra apmeklējuma, ja radusies tāda nepieciešamība. Katram pacientam ir svarīgi apzināties, ka psihiatrs var palīdzēt rast problēmas risinājumu.

Mentālās veselības problēmu simptomi:
Nomāktība;
Enerģijas trūkums;
Nogurums;
Interešu zudums;
Viegla aizkaitināmība;
Trauksme;
Miega traucējumi;
Atteikšanās vai nespēja pildīt ikdienas pienākumus.

Ko darīt, ja ir slikta pašsajūta?
Meklēt palīdzību pie speciālistiem;
Parūpēties par sevi – ēst veselīgi, gulēt un nodarboties ar sportu pietiekami daudz, kā arī veltīt laiku kvalitatīvai komunikācijai ar citiem un censties sevi iepriecināt.