Valsts prezidents Egils Levits trešdien pasniedza Cildinājuma rakstu diriģentam Jānim Erenštreitam. Cildinājuma rakstā Valsts prezidents norāda, ka diriģenta vārds ir neatņemami ierakstīs Latvijas koru kultūrā. Prezidents atzīmē, ka Erenštreits ir latviešu tautas dziedāšanas tradīciju uzticīgs kopējs un zēnu koru kustības pamatlicējs.
Erenštreits dzimis 1942. gada 17. jūnijā Ventspils apriņķa Ances pagasta Miķeļtornī. Mācījies Jūrkrastu un Mazirbes pamatskolā, Ventspils mūzikas vidusskolā, ko absolvējis 1960. gadā, un Latvijas Valsts konservatorijā.
Strādājis par dziedāšanas skolotāju Ventspils 1. vidusskolā, bijis Rīgas pionieru pils kora "Rīga" kormeistars, ilgus gadus - Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu kora, kas tagad ir Rīgas Doma zēnu koris, mākslinieciskais vadītājs un Kordiriģēšanas nodaļas vadītājs. 1994. gadā nodibinājis un līdz 2010. gadam vadījis Rīgas Doma kora skolu, kas kļuvusi par daudzu topošo diriģentu bāzi.
Izveidojot un vadot Rīgas Doma kora skolu, Erenštreits audzinājis jauno paaudzi, ievedis latviešu kultūrā daudzus izcilus talantus, licis skanēt Latvijas vārdam pasaulē, norāda prezidents. Erenštreita personības spēks, talants un aizrautība atklāj kormūzikas daudzveidību. Prezidents cildina diriģentu par mūža devumu latviešu koru kultūrā, Dziesmu svētku kustībā un Latvijas kultūrizglītībā.
Erenštreits bijis XX līdz XXII un XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, XXV un XXVI Dziesmu svētku Goda virsdiriģents, IV līdz IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents un svētku organizācijas aktīvs līdzdarbinieks, I līdz VI Starptautiskā Zēnu koru salidojuma organizators un virsdiriģents, Valkas rajona koru virsdiriģents.
Erenštreitam piešķirta "Zelta mikrofona" balva par mūža ieguldījumu, 2017. gadā - Ministru kabineta balva, 1997. gadā - Triju zvaigžņu ordenis. Tāpat viņš ir autors 2017. gada vēsturiski biogrāfiskajam romānam par Jāni Cimzi "Kroņu pinējs".
Komentāri (0)