Rindu jautājumā izšķiroša nozīme valsts finansējumam

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis informē, kāpēc pacientu rindu jautājums ir tik aktuāls, kā veidojas šīs rindas un kā risināt šo problēmu. «Tam, ka veidojas rindas uz valsts apmaksātiem ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem, ir dažādi iemesli,» uzsver Juris Lācis. Visu nosaka pieejamais valsts finansējums – atbilstoši valsts finansējumam, pastāv iespēja nodrošināt pacientu pierakstu. Ja finansējums nav pietiekams, tad rindā gaidīšanas laiks kļūst ilgs. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem rindas ir jāveido vienmērīgi – proti, slimnīcai tiek piešķirta konkrēta summa un tā ir jāsadala uz 12 mēnešiem. «Ir jāapzinās, ka slimnīca nevar strādāt tā, ka gada pirmajos sešos mēnešos valsts piešķirtās kvotas tiek izlietotas, bet vēlāk par valsts naudu pieraksts vairs nav pieejams, bet tikai par maksu,» turpina Lācis.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ļoti aktīvi strādā pie tā, lai šo nepieciešamo finansējumu palielinātu, protams, apzinoties valsts iespējas. Raugoties vairāku gadu griezumā, Ventspils slimnīcai ir izdevies piesaistīt papildu valsts finansējumu, it īpaši tas attiecas uz acu ārstiem, otolaringologiem, diagnostikas izmeklējumiem. «Pacienti noteikti ir dzirdējuši informāciju par finansējuma palielinājumu medicīnai, bet ir svarīgi saprast, ka tas attiecas uz mediķu atalgojuma palielinājumu. Ja valsts ir piešķīrusi lielāku finansējumu, tas nenozīmē, ka uzreiz ir pieejams lielāks izmeklējumu skaits. Tarifā tiek palielināta atalgojuma komponente, bet izmeklējumu skaits jau nemainās,» stāsta valdes priekšsēdētājs. Ja valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vienā ārstniecības iestādē jāgaida rindā, pacientam ir tiesības vērsties citā ārstniecības iestādē, kurā gaidīšanas rindas nav vai tā ir mazāka. Tāpat pacientam ir tiesības vērsties pie tā ārsta, kas, viņaprāt, ir vislabākais. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc var veidoties garas gaidīšanas rindas, ja konkrētais ārsts ir ļoti pieprasīts.

«Saskaramies arī ar citu problēmu – diemžēl tas pacientu procents, kas neierodas uz pieteikto ārstu vizīti, nav mazs. Ja neierodas uz vizīti, par to iepriekš nepaziņojot, ārstam tas nozīmē dīkstāvi, tikmēr cits pacients varētu saņemt attiecīgo pakalpojumu,» turpina Juris Lācis. Izmantojot Ventspils slimnīcā ieviestos robotu zvanus, īsziņas, pacientiem tiek atgādināts par apmeklējumu pie ārsta. Diemžēl ne vienmēr pacienti informē par savu neierašanos. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un laikus informēt reģistratūru, ja nebūs iespējams ierasties, tādējādi sniedzot iespēju tikt pie speciālista vai saņemt nepieciešamo izmeklējumu kādam, kurš ir gaidīšanas rindā.

Tāpat Juris Lācis norāda, ka vēl viens svarīgs faktors, kas nosaka rindu veidošanos, ir ārstu pieejamība. Arī šis jautājums Ventspils slimnīcā tiek mērķtiecīgi risināts. «Rudenī rezidentūru beigs virkne jauno ārstu – acu ārste, divi traumatologi, laboratorijas ārste, kas paliks strādāt mūsu slimnīcā. Visi ārsti plāno arī pārcelties uz dzīvi Ventspilī,» norāda Lācis. Svarīgi piebilst, ka, uzsākot slimnīcā darbu jaunajiem ārstiem, tiek piedāvāti arī jauni pakalpojumi, kas līdz šim nav tikuši sniegti.

Vaicāts, kuri medicīnas pakalpojumi Ventspils slimnīcā ir vispieprasītākie, kur veidojas garākās rindas, slimnīcas valdes priekšsēdētājs min diagnostiku, magnētiskās rezonanses izmeklējumus. Šie pakalpojumi ir laikietilpīgi. «Vēlreiz vēlos uzsvērt to, ka, ja valsts finansējums būtu pietiekams, mēs varētu pieņemt daudz vairāk pacientu, bet, ja valsts par to nemaksā, tad attiecīgo pakalpojumu varam sniegt tikai par maksu, kas arī tiek nodrošināts. Ja iedzīvotājiem ir veselības apdrošināšanas polises, tad nepieciešamo pakalpojumu var saņemt par maksu ārpus rindas salīdzinoši ātri. Zvanot uz reģistratūru lai pieteiktos konsultācijai vai izmeklējumam, noteikti vajag informēt par polises esamību,» norāda Juris Lācis.