Protams, nav tā, ka mums var par ko uzbļaut, tāpēc mēs, protams, neatturēsimies no bļaušanas, tikai šoreiz, ievērojot visas iespējās zaļā kursa tendences, visu iespējamo resursu taupīšanas un saudzēšanas tendences un vispār tendences kā tādas, bļausim nevis uz papīra, bet virtuāli. Jauni atklājumi, atgriešanās pie publicētā, ziņas no pērnajiem svētkiem – tas viss Ventas Bļāvienā 2022!
Atceraties pagājušā gada Bļāvienu? Noteikti tak atceraties! Nu, tad lūk! Pagājušajā gadā ziņojām šitā: «Neapšaubāmi vērienīgākais projekts varētu būt trīs olimpisko medaļnieku – čempionu Kūlas un Lasmaņa, kā arī bronzas medaļnieka Plēsnieka – bareljefu izveides vienā no slēpošanas kalna Lemberga hūte nogāzēm. Jā, ideja sperta no amerikāņiem, bet kopumā taču laba un adaptējama! Turklāt mūsējo plānos ir izveidot ne tikai šos trīs olimpiešu sejas nedabiskie lielā izmētā, bet arī atstāt vietu citiem – tā teikt, taisīt ar rezervīti.» Teiksiet, kur tad ir? Nu, bet mīļie! Vai tad šobrīd kalnā nenotiek darbi ar kodēto nosaukumu Dosim tautai rodeli? Notiek! Bet tas ir pierādījums, ka taisnība var izrādīties arī trīs vīru bareljefa izveide (skat. bildi drusku zemāk) ar iespēju nākotnē izkalt vēl kādu! Process ir sācies un to apturēt vari nevarēs neviens, it neviens, it ne viens, kā kaut kad sen dziedāja jaunieši. Bļāviens lūdza situāciju izanalizēt analītiskajam pētniekam un analīzes metožu pazinējam Eifedrīnam Bžikam, kurš paziņoja, ka nevar būt divu domu. Arī trīs diez vai, bet viena doma kā reiz sanākot – tas ir tikai sākums! Arvienvārdsakot, rodelis un olimpiskie medaļnieki ar laiku veidos vienoto kompleksu. Uzbrauc uz rodeļa startu, paveries olimpiskajos malačos un viņu skatu pavadīts laidies elegantos līkločos ar rodeli. Ja nevēlies, nelaidies. Ja vēlies, vari tikai pētīt un domāt par to, kā tas – šādā veidā tik kalna galā? Fotografējies, filmējies, fotografē, kā citi filmē un filmē, kā citi fotografē bareljefus vai rodeļus vai rodeļus uz bareljefu fona. Nu, ir taču aizraujošs projekts? Ne Eifedrīna, ne Bžikam gan neizdevās tikt pie ticamas informācijas, kad tad vērienīgais projekts tiks realizēts pilnā apjomā, bet šaubu par to, ka tas notiks neesot. «Protams,» apstiprināja kāds anonīms, bet uzticams avots. Nu, tad gaidām.
Atklāts Ventspils jaudas noslēpums, jo jauda mums neapšaubāmi ir, bet jautājums visu laiku bija – no kā tā ceļas? Protams, tiek piesaukts jūras viļņu spēks, sāļā vēja spirgtums, kapās smilšu smagums un kas tik viss nē. Bet nebija kaut kā labi. Nu, nenomierināja un nepārliecināja šīs versijas. Un tad notika neticamais – Anonīmie jaudas anomāliju un noviržu uzmanītāji (saīsinājumā AJANU) veica pie mums savu anonīmo, bet pat ļoti kompetento pētījumu un secināja. Jā, jauda mums nāk no puķēm, turklāt i vasarā, i ziemā un pat pavasarī un rudenī. Savulaik mērķtiecīgi sākot attīstīt apstādījumus mūsu pilsētā un lielā kvantumā dažādās vietās stādot un novietojot visdažādākos ziedus, tika panākts, ka gaiss pilsētā ne vien tika neiedomājamos daudzumos bagātināts ar skābekli, bet arī ar laiku panākts, ka mūsu skābeklis ir neredzēti pozitīvi lādēts un tāpēc dot sevišķu efektu. Tu saproties, ieelpo cilvēks tādu gaisu un ir gatavs gandrīz vai celties spārnus. Nu, tāpat kā visas tās bitītes, kamenītes un citas mušiņas, kas daudzos ziedus čakli aptekalē. Tā kā mums nemaz nav citu variantu, ka būt jaudīgiem. Ja vēlaties, tas ir mūsu pašu izvēlētais liktenis – paši tās puķes stādījām, kārtojām, karinājām un stellējām, tagad nu to jaudu arī jāizmanto. Un tāpēc cilvēki pie mums brauc un prom braukt negrib, bet kad aizbrauc, jau domā, kā tikt atpakaļ, jo tā jauda tak pievelkt.
BET! AJANU pētnieki, joprojām saglabājot anonimitāti, norāda arī uz kādu sevišķi svarīgu soli apstādījumu attīstībā, kas jaudai deva sevišķi daudz. Stratēģiski pareizi un īstajā laikā tika uzslieta lielā puķu govs, kas ir tāds kā totēms. Kā visu puķu un puķīšu, ziedu un ziediņu, krūmu un krūmiņu, lapu un lapiņu... Tfu, aizrāvos. Kā ciltstēvs tas ir visam tam, kas pie mums tagad ir saveidojies zaļajā rotā un veidosies vēl. Tieši tas apvieno visus fluīdus un fluīdiņus (ka tik atkal neaizraujos!), ko izstaro šis milzīgais ziedošais dārzs, lidonīši (domājat, te jābūt arī vārdam lidoņi?), kas tajā sūc saldos nektārus un pat ļaudis, kas ieelpo visu šo burvību. Pētnieki gan brīdina, ka totēma iespaidā var rasties tāda kā atkarība un ziedus visur kur gribēsies stellēt arvien vairāk, taču reizē arī norāda, ka līdzšinējā piekoptā sratēģija, laiku pa laika pārģērbt i totēmgovi, i citus ziedu veidojumus, palīdz izvairīties no pārmērīgas appuķošanās. Tas tā kā izlādē ziedu veidojumu uzkrāto enerģiju un mazina tieksmi uz pārmērībām.
Jāpiebilst, ka AJANU pētījums ir elektroniski parakstīts un tāpēc absolūti uzticams. Ja nu kādam bija kāda šauba, kādu Bļāvienam nebija nemaz. Tiem, kas šaubās iesakām vērīgi pavērties pievienotajā foto un atboldēt sev godīgi: nu, vai ta tā gotiņa neiedvesmo jaudu un tajā pašā laikā lielu cieņu pret puķēm, ko?
Ventas Bļāviena rīcībā pavisam nejauši nonāca daži protokoli, kuros daži svētki svinētāji skaidro, kāpēc viņi rīkojās tieši tā, kā viņi rīkojās.
Komentāri (0)