Jau tradicionāli Ventspils dzimšanas dienas svinības sākas ar pilsētas Balvas un Lielās Balvas pasniegšanas ceremoniju, un izņēmums nebūs arī šis gads – jau šovakar tiks sumināti tie, kas par saviem sasniegumiem un darbu daudzu gadu garumā pelnījuši īpašu atzinību.
Atzinība par paveikto
13Otro gadu balvu pasniegšanas ceremonija tiek rīkota jaunā vietā pašā pilsētas sirdī – koncertzāles Latvija amfiteātrī. Pasākums sāksies plkst. 19, un tajā suminās vienu Lielās un septiņus Balvas saņēmējus.
Lielā Balva
KĀRLIS PAULS LASMANIS, 3x3 basketbolists, Olimpiskais čempions – par izciliem sasniegumiem Ventspils sporta dzīvē, uzvaru 2020. gada Olimpiskajās spēlēs.
Kārlis ir ventspilnieks, kas nāk no ļoti sportiskas ģimenes. Jau no bērnības spēlē basketbolu, iedvesmojoties no sava tēva Uģa Lasmaņa. Savu profesionālo basketbolista karjeru sācis, spēlējot tradicionālo 5 pret 5 basketbolu. Pārstāvējis dažādas komandas, tostarp bijis arī Latvijas U20 izlases sastāvā.
No tradicionālā basketbola pievērsās pavisam cita veida basketbolam, nu jau visiem zināmajam 3x3 disciplīnai. Pēc pievēršanās 3x3 basketbolam Latvijas komandas sastāvā uzvarējis 2020. gada Pasaules tūres finālā. Pasaules tūres finālā ir arī izcīnījis 2. un 3. vietu. 2020. gadā bija Pasaules tūres posmu rezultatīvākais spēlētājs. Ilglaicīgi bijis viens no vadošajiem Latvijas basketbolistiem 3x3 basketbola pasaules rangā.
3x3 basketbols pirmo reizi 2020. gadā tika iekļauts vasaras Olimpiskajās spēlēs, kas norisinājās Tokijā 2021. gadā. Arī Lasmanis ar savu komandu izcīnīja iespēju piedalīties šajās spēlēs un ar smagu, neatlaidīgu cīņu kopā ar komandas biedriem Agni Čavaru, Edgaru Krūmiņu un Nauri Miezi izcīnīja zelta medaļu. Kārlis Olimpiskajās spēlēs ar desmit spēlēs gūtajiem 76 punktiem bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs.
Šis sasniegums ir nozīmīgs ne tikai ar to, ka to ir paveicis ventspilnieks, ne tikai ar to, ka tās ir pirmās zelta medaļas Latvijas valstij vasaras Olimpiskajās spēlēs 9 gadu laikā, bet arī ar to, ka tās ir pirmās zelta medaļas šī sporta vēsturē. Kārlis ir daļa no šī sporta un Ventspils vēstures.
Kārli ziņa par Ventspils pilsētas Lielās Balvas saņemšanu sasniedza ASV, kur viņš aizvada savu debijas sezonu profesionālajā 3x3 basketbolā: «Godīgi sakot, ir visai liels šoks. Skatoties uz iepriekšējiem balvu saņēmējiem, tur jau bija vieni ārsti un zinātnieki, tāpēc es sevi vēl starp viņiem tā īsti neredzēju. Man gan viens putniņš jau laicīgi pačukstēja, ka man piešķirta balva, bet domāju, ka tā gan jau būs tā parastā, nevis lielā. Par šādu pavērsienu tiešām ir pārsteigums. Protams, pēc olimpiskajām spēlēm mums visiem bija pievērsta lielāka uzmanība, lai gan Ventspilī to īpaši just nevarēja, jo te jau mani visi tāpat pazīst. Esot Rīgā, tādu uzmanību gadījās izjust biežāk, bet es ceru, ka zvaigznīti tāpēc noķēris neesmu. Piedalīties Balvas pasniegšanas ceremonijā gan nesanāks, jo esmu ASV, bet manā vietā uz skatuves kāps mamma Dace. Viņa mūsu ģimenē ir runīgākā, tā kā viņai noteikti būs ko pateikt. Šī sezona man atkal ir jauns izaicinājums. Ja pagājušajā gadā bija pirmās olimpiskās spēles, tad šogad pirmo reizi spēlēju profesionālā līgā. Grūti pateikt, kura no šīm sezonām ir smagāka – smaga vienmēr ir gatavošanās sezonai, bet, kad jau esi iegriezies tajā ritenī, atliek tikai darīt!»
Balvas
AGNESE PASTARE, SIA PB Finanses īpašniece un vadītāja, uzņēmēja, fotogrāfe – par ieguldījumu pilsētas saimnieciskajā un kultūras attīstībā, Ventspils vārda nešanu Latvijā un pasaulē.
Agnese ir profesionāla uzņēmēja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi grāmatvedībā, finanšu analīzē, biznesa un nodokļu konsultāciju jomā, banku, nekustamo īpašumu un līdzvērtīgos sektoros. Viņas vadītais uzņēmums ir pilna servisa finanšu kompānija, kas nodrošina augsta līmeņa ārpakalpojumus gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmumiem. Savu profesionālo pieredzi Agnese liek lietā, darbojoties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Nacionālās stratēģijas padomē.
Savu darbību pilsētas labā paplašina ar aktīvu iesaisti Ventspils Rotary klubā, kā arī aktīvu darbību skolu valdēs, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu visu Ventspils iedzīvotāju labā.
Agnese ir arī aktīva Ventspils fotokluba Kaktuss dalībniece. Viņas fotogrāfijas ir guvušas plašu rezonansi ne tikai vietējā līmenī, bet bijušas galerijās Kanādā, Vjetnamā, Zviedrijā, Portugālē, ASV un pat Taizemē.
Agnese ikdienā ir palīdzējusi gan pašvaldībai saistībā ar nodokļu jomu saistītos jautājumos, gan dažāda spektra uzņēmējiem saistībā ar dažāda veida attīstībai svarīgiem jautājumiem, gan valsts mērogā aizstāv uzņēmēju intereses, gan ar savu neatlaidīgo darbu sniedz ieguldījumu Ventspils skolu sadzīves uzlabošanā un palīdz tiem, kam palīdzība ir nepieciešama visvairāk.
«Pilsētas Balvai mani izvirzīja mani trakie (labā nozīmē) kolēģi. Kad es par to uzzināju, manas pirmās emocijas bija: «Kam es interesēju?! Kas mani apbalvos!» Pēc tam piezvanīja Lūcija Boitmane un palūdza manu CV. Sapratu, ka mana kandidatūra ir nonākusi līdz izskatīšanai komisijā. Bet pēc kāda laika man piezvanīja no pilsētas domes un informēja, ka man tiek pasniegta pilsētas Balva. Biju šokā. Bet, kad šoks pārgāja, radās prieks, apjukums, lepnums! Patīkami un negaidīti dzirdēt no visām pusēm: tu esi to pelnījusi. Kolēģi mani izvirzīja pilsētas Balvai, pateicoties fotogrāfijai, kas pabijusi jau astoņās starptautiskās izstādēs. Fotografēšana – tā ir mana izraušanās no ikdienas. Šobrīd Galvenajā bibliotēkā atklāta kluba Kaktuss kārtējā izstāde. Domāju, ka pilsētas dome novērtējusi arī manu uzņēmējdarbību. Esam šobrīd Kurzemē lielākais uzņēmums, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus, un mēs vieni no pirmajiem sertificējām savus pakalpojumus. Šobrīd mums ir 11 darbavietas. Kopš 2014. gada esmu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes sastāvā un Nacionālās stratēģijas padomē trešajā sasaukumā jeb 12 gadus piedalos valsts budžeta un valsts nodokļu politikas veidošanā. Man ir divi dēli. Vecākais apgūst datorzinības, bet jaunākais dzied un spēlē klavieres. Darbojos Rotary klubā, tur tikko nodevu savus prezidenta pienākumus nākamajam vadītājam. Nodarbojamies ar labdarību, par ko daudz nerunājam. Mana dzīve nav garlaicīga. Apziņa, ka varu būt noderīga savai pilsētai, sniedz lielu morālo gandarījumu.»
EDGARS PURIŅŠ, pašvaldības iestādes Ventspils Komunālā pārvalde direktora vietnieks – par ilggadēju aktīvu un neatlaidīgu darbu, nozīmīgu ieguldījumu Ventspils pilsētvides attīstībā, Ventspils tēla veidošanā un atpazīstamības veicināšanā Latvijā un pasaulē.
Edgars ir cilvēks, kas pielicis savu pirkstu gandrīz pie ikviena tūrisma un sadzīves objekta izveides Ventspils pilsētā. Pateicoties viņa aktīvajai iesaistei un kvalitatīvajām idejām, Ventspilī ir sakopta pludmale, kas jau 24 gadus iegūst Zilā karoga statusu. Bērni un vecāki noteikti novērtē bērnu rotaļu laukumus Ventspilī; Edgars, ir tas cilvēks, kas izvēlas iekārtas un parūpējas par to drošu un kvalitatīvu uzstādīšanu.
Edgars vienmēr aktīvi iesaistās dažādu pilsētas pasākumu īstenošanā. Visos svētkos Ventspils ir izrotāta ar dažādiem krāšņiem rotājumiem, tas galvenokārt ir tieši Puriņa nopelns!
Papildu profesionālajai karjerai jau kopš bērnības Edgars ir bijis aktīvs fizisko aktivitāšu cienītājs. No bērnības trenējies vieglatlētikā, bet kopš 1998. gada ir virves vilkšanas kluba Velkonis sastāvā, tur kļuvis gan par vairākkārtēju Latvijas, kā arī Eiropas un Pasaules čempionu
Edgaram Puriņam ziņa par Ventspils domes Balvas saņemšanu nāca kā pārsteigums: «Šis gads ir dažādu notikumu piesātināts, tāpēc nemaz nebiju pasekojis līdzi un paskatījies, kas šogad ir iespējamie Balvu kandidāti. Jutos patīkami pārsteigts un saviļņots.» Pēc Puriņa sacītā, darbs ir dinamisks, ņemot vērā to, ka Komunālā pārvalde ir atbildīga par visas pilsētas uzturēšanu – «visu laiku esam nepārtrauktā kustībā». Ilgus gadus Puriņa atbildībā ir Ventspils pludmales sakārtošana, kas ir viens no projektiem, par ko jūtas gandarīts. «Pakāpeniski katru gadu pludmali attīstām, un arī noturēt to esošajā līmenī nav viegli,» tā vēsta Puriņš, «tāpat esmu bijis klāt, kad tika uzsākta intensīva veloceliņu būvniecība, darba mums netrūkst.»
Atskatoties uz padarīto, balvas saņēmējs saka: «Ikdiena ir daudzveidīga; saskaroties ar dažādām sfērām, šo gadu laikā esmu daudz mācījies un daudz kam audzis līdzi.» Darbs paredz nemitīgu kontroli pār notiekošo, «nedrīkst aizmirst, ka mēs to visu darām pilsētas iedzīvotāju labā, un, ja ventspilnieki ir apmierināti, arī man ir prieks un jūtos gandarīts par paveikto, un tas ir būtiskākais šajā darbā».
GAITIS CELMS, pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts valdes priekšsēdētājs – par ilggadēju ieguldījumu labiekārtošanas pakalpojumu pilnveidošanā un attīstīšanā Ventspils pilsētā.
Gaitis Ventspilī jau ilgus gadus ir Ventspils labiekārtošanas kombināta vadītājs. Viņa vadībā strādā liela komanda, kas gādā par atkritumu apsaimniekošanu, tīrības uzturēšanu pilsētas teritorijā, ielu rekonstrukciju un izbūvi, transporta pakalpojumu sniegšanu, Ventspils zaļās rotas ierīkošanu un uzturēšanu sezonas laikā, kā arī par pilsētas viesu labsajūtu Ventspils Piejūras kempingā.
Pateicoties Gaitim, ik gadu Ventspils puķu dobēs, ziedu piramīdās, figurālajās puķu skulptūrās, kā arī puķu podos un kastēs tiek iestādīti tūkstošiem krāšņumaugu, kas rotā pilsētu ik pavasari, vasaru un rudeni. Tostarp vien pēdējo divu gadu laikā (2020– 2021) sastādīti vairāk nekā 500 000 dažādu sezonu ziedu. Gaita vadībā 2020. gadā apzaļumota 8174,4 kvadrātmetrus liela platība, bet 2021. gadā – 5603,2 kvadrātmetri.
Pateicoties profesionālajam darbam, Ventspils Piejūras kempings astoto gadu pēc kārtas saņēmis Zaļās Atslēgas ekosertifikātu, tādējādi apliecinot labo praksi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Gaita vadībā Ventspils pilsēta kļūst gan zaļāka, gan arī tīrāka. Pilsētā ir izveidoti teju 100 punkti atkritumu dalītai savākšanai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos, pie veikaliem un skolām, tajos var nodot stiklu, plastmasu, makulatūru, kartonu un metālu. Iedzīvotāju ērtībām un ar nolūku uzturēt tīru pilsētas vidi pēdējos gados tiek izbūvēti pazemes atkritumu konteineri, kuru kopējais skaits arvien pieaug.
Nupat Gaita vadībā ir uzsākta vērienīga projekta No atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūve Ventspilī, Talsu ielā 69 īstenošana, tā rezultātā Ventspilī tiks izveidota no atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārta jeb katlu māja, lai sadzīves atkritumus pārvērstu energoresursos. Tas ir pirmais šāda veida projekts Latvijā.
Gaitis Celms darbu Ventspils labiekārtošanas kombinātā uzsāka 1999. gadā un kopš 2002. gada ieņem valdes priekšsēdētāja amatu. Raksturojot aizvadīto 20 darba gadu periodu, Celms sacīja, ka daudznozaru uzņēmuma vadīšana ir intensīvs un nereti arī sarežģīts darbs. Viņa vadībā šajā laikā Ventspilī izveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma un izbūvēta infrastruktūra, atvērts Ventspils Piejūras kempings, kas ir pieprasīts Latvijas un ārvalstu tūristu vidū, pierādīta kvalitāte un konkurētspēja būvniecībā. «Nebija vienkārši, bet latiņa bija uzlikta augstu,» atskatoties uz padarīto, pauž balvas saņēmējs. Turklāt atslābt neļauj arī ventspilnieks, kas ir prasīgs un uztur modrību saimnieciskajos darbos. Sarunas laikā Celms uzsvēra, ka ir pateicīgs visam Ventspils labiekārtošanas kombināta kolektīvam un sevišķi ilggadējiem darbiniekiem, jo sasniegtais ir kopīga darba rezultāts. «Darbinieki ir mūsu spēks, es varu paļauties uz viņiem,» kolēģu ieguldījumu novērtē valdes priekšsēdētājs. Viņš apstiprina, ka saņemtais apbalvojums kalpos par spēku un iedvesmu turpmākajiem sasniegumiem profesionālajā ceļā.
AIJA GROSBAHA, ģimenes ārste un pediatre - par ilggadēju un nesavtīgu darbu ventspilnieku veselības aprūpē, kompetenci un atsaucību darbā ar pacientiem.
Dzimusi 1948. gadā, savu karjeru uzsākusi kā pediatre, taču pēcāk – kā ģimenes ārste. Šajā amatā strādā jau vairākas desmitgades un visu šo laiku ir rūpējusies gan par mazajiem, gan par lielajiem ventspilniekiem. Papildu tam ir arī homeopāte un Latvijas homeopātu asociācijas biedre. Ventspilnieki Aiju vērtē kā ļoti atsaucīgu un pretimnākošu, sniedz palīdzību ikvienā diennakts laikā. Aija no sirds mīl ne tikai savu darbu, bet arī savus divus nu jau pieaugušos dēlus. (Fotografēšanās nepiedalījās)
«Esmu ļoti, ļoti pārsteigta!» neslēpj daktere Grosbaha. Dakteres darba mūžs ir ilgs – pediatrijā viņa ir kopš 1979. gada. «Mana darba specifika un lielākais gandarījums ir tāds, ka varu palīdzēt – palīdzēt, lai cilvēks atveseļojas, palīdzēt arī psiholoģiski. Strādāju ar labu prātu,» skaidro ārste, mazliet pieticīgi piebilstot, «tas vienkārši ir mans darbs. Tas ir vienīgais, ko es protu.» Lai arī darba gaitas uzsākusi un ilgus gadus praktizējusi kā pediatre, bet kā ģimenes ārste sākusi praktizēt vēlāk, dakteres Grosbahas pacienti ir gan pieaugušie, gan bērni. «Es teiktu – puse uz pusi,» proporcijas min daktere. Daudzu gadu garumā arī uz Ventas Balss redakciju zvanījis ne mazums Aijas Grosbahas pacientu, kas veltījuši daudz sirsnīgu pateicības vārdu savai dakterei. Viņa ir arī praktizējoša homeopāte, kā arī Latvijas Homeopātu asociācijas biedre un savas zināšanas papildina nemitīgi. Arī pašlaik daktere Grosbaha apmeklē homeopātijas kursus Rīgā.
MARIJA ANTONOVA, Ventspils loka šaušanas kluba Odisejs sporta organizatore un Ventspils ukraiņu kultūras biedrības Kobzar valdes priekšsēdētāja – par ilggadēju ieguldījumu loka šaušanā Ventspilī un nesavtīgu palīdzības sniegšanu vietējai Ukrainas kopienai, tai skaitā krīzes situācijā nonākušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Jau kopš 2006. gada Marija ir loka šaušanas kluba Odisejs aktīva dalībniece. Pateicoties viņas aktīvajam un neatlaidīgajam darbam, Ventspilī ir notikuši gan Latvijas, gan Baltijas valstu čempionāti loka šaušanā. Marija dalās ar savu pieredzi, rīkojot dažāda veida seminārus gan iesācējiem, gan profesionāļiem.
Marija jau ilgus gadus vada Ventspils ukraiņu kultūras biedrību Kobzar, šādā veidā uzturot vietējo Ventspils ukraiņu kopienu, kā arī vairojot to kultūras vērtības mūsu pilsētā. Sākoties kara krīzei Ukrainā, Marija bija viena no pirmajām, kas ar savu neatlaidīgo un nesavtīgo darbu devās palīdzēt ikvienam Ukrainas civiliedzīvotājam: gan šeit dzīvojošam, gan tiem, kas atbēga no kara lauka.
Pateicoties Marijas ieguldījumam, Ventspilī īsi pēc kara sākuma tika izveidots vienots, koordinēts brīvprātīgais humānās palīdzības centrs, lai vāktu ziedojumus un sniegtu palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem. Šī centra izveide bija būtiska palīdzības sniegšanas sastāvdaļa.
Laikam ejot uz priekšu, Marijas nesavtīgais darbs nav apstājies, joprojām, viņa aktīvi ikdienā strādā kopā ar ukraiņiem, pašvaldību un citām iesaistītajām pusēm, lai sasniegtu savu mērķi – palīdzēt karā cietušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Pavisam nesen, pateicoties Ventspils ukraiņu kultūras biedrības Kobzar aktīvajam darbam, Ventspilī tika izveidots arī dienas centrs bērniem, tādējādi vecāki var dienā pilnvērtīgi strādāt, kamēr bērni atrodas drošā vidē.
«Iespējams, manā vietā kāds cits priecātos, uzzinot, ka ir nominēts pilsētas Balvai. Man arī tas ir liels gods. Taču prieks mijas ar izjūtām, ka šis nav īstais brīdis, lai lepotos un priecātos par balvām. Es visu laiku esmu kaut ko darījusi un vienmēr no sirds. Kad sāku vadīt ukraiņu biedrību Kobzar, mans pirmais mērķis bija iesaistīt biedrības darbību pilsētas dzīvē, iziet no vienas ukraiņu diasporas daļas ierobežotajiem rāmjiem. Gribēju, lai visi ventspilnieki dzirdētu ukraiņu valodu, ukraiņu dziesmas. Esmu gandarīta, ka mums tas ir izdevies! Taču vēl vairāk gribētos, lai ukraiņu valoda skanētu tikai priecīgās noskaņās. Nekad nepaguršu teikt paldies ventspilniekiem par milzīgo atbalstu šajā ukraiņiem tik grūtajā laikā! Es daudz ko esmu iemācījusies pa šo laiku. Nezinu, no kurienes tiek ņemts spēks to visu iznest, kas man ir jāiznes! Guļu tikai dažas stundas diennaktī, un man ar to pietiek. Kaut kur pazudušas visas manas kaites. Iespējams, spēku dod Dievs un cilvēki. Es tāpat lepojos ar loka šaušanas kluba Odisejs panākumiem. Mums ir Baltijas valstu čempioni, 6. vietas ieguvējs Eiropas čempionātā junioriem, ir sporta meistari. Visi šie panākumi bija īstenojami, pateicoties lieliskajai sporta bāzei un pilsētas pašvaldības atbalstam. Milzīga pateicība visiem, visiem, visiem – pilsētas iestādēm un iedzīvotājiem! Pateicoties jums un kopā ar jums pēdējo mēnešu laikā esam gāzuši kalnus.»
NORA KALMANE, Valsts zemes dienesta Kurzemes reģionālās pārvaldes būvju daļas vadītāja – par augstu profesionālu ieguldījumu Valsts zemes dienesta sadarbībā ar Ventspils pilsētu.
Nora ir Valsts zemes dienesta darbiniece kopš 1994. gada, kopš 2009. gada Valsts zemes dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas Ventspils biroja vadītāja, šobrīd Valsts zemes dienesta Kurzemes reģionālās pārvaldes Būvju daļas vadītāja; ar ilgstošu un produktīvu sadarbību zemes reformas īstenošanā, nekustamo īpašumu formēšanā un aktīvu atbalstu dienesta funkciju nodrošināšanā vistiešākajā veidā ietekmējusi valsts, pašvaldības, juridisko personu un katra ventspilnieka ikdienu.
No 2006. gada līdz zemes reformas pabeigšanai Ventspils pilsētas pašvaldībā, veikusi Ventspils pilsētas domes Zemes komisijas locekles pienākumus, profesionāli sniegusi konsultācijas, izskatot juridisko un fizisko personu zemes pieprasījumu lietas, pieņemot kompetentus Domes un Domes Zemes komisijas lēmumus. Sadarbības partneri un kolēģi Noru raksturo kā atsaucīgu, iejūtīgu un līdzsvarotu, un prasīgu vadītāju.
«Man ir milzīgs pārsteigums!» savas emocijas raksturo Kalmane. «Nebiju par šo balvu pat domājusi, un nevienu mirkli arī nešķita, ka varētu šādu atzinību saņemt. Apkārtējie gan apsveic un saka: esot pelnījusi. Nu nezinu, grūti tā izvērtēt. Atšķirībā no manas mammas (Ventspils novada literāte, skolotāja Velta Akmene – red. piez.) es esmu tāda pragmatiskāka, vairāk pie zemes. Valsts Zemes dienestā strādāju jau ilgus gadus, kopš 1994. gada, un sadarbība ar pašvaldību bijusi nepārtraukti. Esmu darbojusies arī zemes komisijā pie zemes reformas īstenošanas pilsētā.» Zemes reforma Ventspilī uzsākta 1992. gadā, un tā noslēgusies pēc vairāk nekā 20 gadiem – Ministru kabineta rīkojums par reformas pabeigšanu izsludināts 2016. gadā. «Tas bija ļoti interesants laiks. Darbs pie zemes reformas aizsākās manā jaunībā, man bija ap trīsdesmit,» atceras Kalmane. Viņai tas bijis ļoti svarīgs dzīves posms. «Tagad ir ļoti interesanti izvērtēt, kā šī laika gaitā ir mainījušies cilvēki, kā mainījusies viņu attieksme, kādas tehnoloģijas ienākušas mūsu dzīvē.»
IVARS JANEKS, SIA Verģi valdes loceklis – par ilggadēju veiksmīgu uzņēmējdarbību zvejniecībā, panākumiem zivrūpniecības nozarē, ieguldījumu Ventspils ekonomikā un infrastruktūras attīstībā.
Ivars ir uzņēmuma Verģi valdes loceklis. Verģi ir viens no lielākajiem zivju pirmapstrādes uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums veiksmīgi darbojas kopš 1993. gada. 2020. gadā Ventspilī tika deklarēti 99 darbinieki no kopā uzņēmumā esošajiem 156.
2008. gadā, uzņēmuma zvejas apjomiem pieaugot un zivju realizācijas iespējām paplašinoties, Verģi turpināja savu attīstību un iegādājās piestātni un ražošanas ēkas Ventspilī. 2009. gadā notika apjomīga flotes modernizācija. Zvejas kuģi Verģi, Urga un Ulrika tika uzcelti no jauna. Uzsāka kuģu piestātnes renovāciju un zivju pārstrādes rūpnīcas būvniecību.
Ikviens ventspilnieks zina zvejas kuģi Grots, to 2012. gadā Ventspils muzeja īpašumā nodeva tieši SIA Verģi. 2016. gadā ieguva Zemkopības ministrijas gada balvu Lielais loms 2016 nominācijā Gada zvejas / akvakultūras uzņēmums. 2019. gadā uzņēmums aktīvi piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajās Uzņēmēju dienās visā Latvijā, to ietvaros tika popularizēta zvejniecība un darba iespējas nozarē. Pirmo reizi uzņēmums piedalījās starptautiskā pārtikas izstādē Japānā, pēc kuras tika uzsākta aktīva sadarbība ar Japānas lielākajiem veikalu tīkliem.
«Ziņa par man piešķirto pilsētas Balvu bija sagaidāms pārsteigums (smejas). Mēs taču vienmēr kaut ko gaidām un uz kaut ko ceram! Bet, ja nopietni, tad tas patiešām mūs pārsteidza, mēs savā kolektīvā uzreiz to novērtējām, tas paaugstināja mūsu pašvērtējumu. Tas nozīmē, ka mūsu ikdienas darbs ir novērtēts, tas nozīmē – mēs šeit esam vajadzīgi un piederam šai pilsētai! Liels paldies visiem mūsu darbiniekiem, partneriem, pašvaldībām un visām organizācijām, kas mūs apkalpo un kontrolē. Tas ir kopēja darba rezultāts teju 30 gadu garumā. Nākamgad SIA Verģi svinēs savu jubileju. 1993. gadā aizsākās mūsu uzņēmums, bet šodien esam vieni no lielākajiem savā nozarē – gan pēc nodarbināto skaita, gan pēc citiem rādītājiem. Pirmās zvejniecības iemaņas uzņēmums aizguva tieši šeit, Ventspilī. Ļoti patīkami, ka viens no pirmajiem zvejas kuģiem, ko mēs nopirkām no bijušajiem zvejnieku kolhoziem, Grots tagad ir muzeja eksponāts un skaisti uzstādīts publiskai apskatei. Pilsētas Balvas pasniegšana būs kopīgi svētki visam uzņēmumam, jo tā ir ne tikai mana balva, bet visa kolektīva. Būs mazs banketiņš!»
Komentāri (13)
Par Ivaru Janeku - šis laikam joks. Kur mums Ventspilī ir zivis? Mums te borē, ka zivis vispār jūrā palikušās mazāk. Kur Janeks tās ņem?
Runa ir par to, ka Ventspilī ir daudz zivis vai par to, ka ir attīstīts labs bizness un veikts nozīmīgs ieguldījums pilsētas infrastruktūras attīstībā?
Man kā novadniecei un avīzes lasītājai gribētos zināt, kāpēc nav neviens parastais darba darītājs? Esmu ievērojusi, ka vairāki cilvēki saņem balvas daudzus gadus no vietas. Bet tas jau tikai mans viedoklis.
JĀ! 102% piekrītu. Par šo tēmu jau šeit tiek rakstīts un runāts VAIRĀKUS GADUS ATPAKAĻ!!! BET! Kā redzams, rezultāta NEKĀDA. Vienu vai divas reizes tika apbalvoti parastie darbinieki.... bet ar to viss arī beidzās. KATRU GADU viens un taspats: direktori, valdes priekš un pakaļsēdētāji, pašu ielikteņi, čomi un čomenes, priekšnieki, projektu bīdītāji, stumdītāji un koriģētāji, u.c. krēslurīvētāji. Visa tā iedzīvotāju ''aptauja'', pirms šīs lemberglaika māžošanās, ir PILNĪGAS NULLES VĒRTA. Tas ir tikai acu aizmālēšanai lētticīgajiem. Tāpat jūrasielas kantoreļa darboņiem tas viss ir pie kājas. TAS JAU IR PIERĀDĪJIES PAR ŠIEM GADIEM. Ko paši grib to arī apbalvo par '' sūri gŗūtiem darbiem''... :):):):)...! Nabadziņi, pārstrādājušies... . Pretīgi to visu lasīt un klausīties, kur nu vēl skatīties!!!
Vienu un to pašu balvu viens un tas pats cilvēks nemaz nevar saņemt. Bet saņēmēji bijuši dažādi , ne tikai priekšnieki. Protams, vienmēr ir jautājumi, kāpēc šie un ne citi, bet es teiktu, ka pēdējos gados to tomēr ir mazāk. Nav nekāda tur domes pašapdāvināšanās - cik gadus, piemēram, Puriņš un Celms ir savos amatos?
Balvu nevar saņemts vairākas reizes pa kārtu. Turklāt - kas tad būtu tie parastie cilvēki, kas būtu pelnījuši balvu, par ko? Ir dažādu nozaru eksperti. Vai tiešām ģimenes ārste nav pelnījusi!?
Atbild Vispārējā nodaļa:
Pilsētas balvu un Balvu ir iespēja iegūt ikvienam Ventspils iedzīvotājam, vai cilvēkam, kurš ar savu darbību sniedz ieguldījumu pilsētas attīstībā. Apgalvojums par to, ka tiek apbalvoti konkrētu amatu ieņēmēji, nav patiess, to apstiprina gan šī, gan iepriekšējo gadu Lielās balvas un balvu ieguvēji, gan arī tas, ka šiem apbalvojumiem kandidātus izvirza paši Ventspils iedzīvotāji. Tāpat, nepatiesi ir tas, ka cilvēki saņem balvas vairākus gadus no vietas atkārtoti, jo Lielo balvu un Balvu var iegūt tikai vienu reizi. Tomēr, lai novērstu nepatiesas informācijas izplatību, lūdzam padalīties ar informācijas avotiem, kur atradāt informāciju par cilvēkiem, kuri saņem šīs balvas vairākus gadus pēc kārtas.
Aina, vai esat mēģinājusi izvirzīt kādu parasto darba veicēju ? Tas jau pašiem iedzīvotājiem jāizvirza un tad var teikt, kāpēc ....
Daru Jums zināmu! Vairākus gadus pēc kārtas IR bijuši izvirzīti kā kandidāti, tieši parasta darba veicēji. Gadus atpakaļ tika izvirzīts cilvēks, kuŗš visu savu mūžu ar mīlestību darījis savu darbu ventspilnieku un viesu labā. Par viņu tai ''slavenajā'' aptaujā sabalsoja ļooooti daudz cilvēku. BET! Rezultāts...??? NULLE. Pat pateicību šīs cienījamais cilvēks nesaņēma!!! Tā kā... spriediet paši...
Sveicam, prieks Kārli, bet vajadzētu no sākuma apbalvot cilvēku parasto, vienkāršo un tikai tad kad pilsēta ir savesta kārtībā, ne tikai centru bet visu pilsētas robežā esošo teritoriju un lai tas varbūt būtu pēc gadiem ''70''.,tad balvas pasniegt Domes un to struktūru darbiniekiem.
Staķi, labs bizness tas, kurš dod labumu cilvēkiem, bet es to Ivara biznesa rezultātu neredzu. Pilsētas infrastruktūru attīsta ne viņš viens
Šitā Matroška pa vidu- visus piekāsa pirms kara un iepriekš, un uz kara rēķina pati uzvārījās un mūs apdalīja, savus ķēķus pārpildot. Pajautājiet, kā viņa šo māju Kapteiņu ielā ieguva? Daudziem parādus neatdeva, tik aizņēmās.
Sū Antonova. Man būtu kauns ar tādu ielaisties.
Bet šitā blēde vienmēr jau māk tikt pie siles, kur kaut ko dala. Pašai atkrīt.