Ventspils novada pašvaldība pieņēmusi lēmumu maksāt stipendiju rezidentiem – ģimenes ārstiem, kuri, iegūstot ārsta kvalifikāciju, būtu gatavi atvērt savas prakses vietas novadā. Šādi pašvaldība jau laikus gatavojas risināt ģimenes ārstu nepieejamības problēmu, kas draud novadam.
Ventspils novada domes Sociālā, izglītības, kultūras un sporta komiteja pagājušajā mēnesī rosināja domei apstiprināt noteikumus un paredzēt finansējumu tiem medicīnas rezidentiem, kas apgūst ģimenes ārsta profesiju, lai tādējādi jau šobrīd nodrošinātos, ka kāds no jaunajiem speciālistiem nākotnē būs gatavs savu praksi atvērt arī Ventspils novadā. Pašvaldības deputāti vienbalsīgi šādu ierosinājumu atbalstīja, piešķirot šim mērķim finansējumu un uzliekot par pienākumu pašvaldības Izglītības pārvaldei atbilstoši noteikumiem organizēt atlasi, lai konkursa kārtībā izvēlētos potenciālos stipendiātus. Šonedēļ Izglītības pārvalde konkursu izsludinājusi, un pretendentiem pieteikumi jāiesniedz jau līdz šī gada 1. augustam.
Lai pretendētu uz stipendiju, kas noteikta valstī spēkā esošās minimālās mēnešalgas apmērā, rezidentam jāatbilst vairākiem kritērijiem. Viņam jāapgūst tieši ģimenes ārsta specialitāte, jāiesniedz rekomendācija vai raksturojums no izglītības iestādes vai organizācijas. Tāpat jābūt atbilstošām sekmēm. Vidējais sekmju vērtējums nedrīkst būt zemāks par septiņām ballēm. Kā kritērijs ir arī valsts valodas zināšanas. Taču būtiskākais, pretendējot uz Ventspils novada stipendiju, – jaunajam mediķim jāapņemas noteiktā laikā pēc ģimenes ārsta kvalifikācijas saņemšanas atvērt savu prakses vietu Ventspils novadā un nostrādāt tajā vismaz piecus gadus. Ja šis noteikums netiks izpildīts, piešķirtā stipendija pašvaldībai būs jāatmaksā.
Ventspils novada domes deputāts Gatis Gāga, kurš ir arī Sociālās, izglītības, kultūras un sporta komitejas pārstāvis (Latvijas Reģionu apvienība), pauž gandarījumu, ka visu partiju nostāja šajā jautājumā bijusi vienprātīga un šāds lēmums pieņemt. Gāga izsaka cerību, ka atradīsies arī jaunie speciālisti, kas būs motivēti šai stipendijai pieteikties, bet galvenais, lai šis būtu solis, kas nodrošinās primārās aprūpes pēctecību arī laukos. «Kad gatavojām savu redzējumu par novadā būtiskākajiem risināmajiem jautājumiem, šis bija viens no svarīgākajiem, apzinoties, ka, pašvaldībai neko nedarot, mums draud situācija, ka pagastos iedzīvotāji var palikt bez primārās aprūpes speciālistiem,» skaidro Gāga. Vienlaikus viņš uzsver, ka šāds risinājums ir tikai plāksteris un, ja valsts savā veselības aprūpes politikas plānošanā pietiekami nopietni nedomās, kā motivēt ģimenes ārstus darbam lauku reģionos, kur salīdzinoši ar lielākajām pilsētām darbs ir grūtāks mobilitātes problēmu un mazāka prakses klientu skaita dēļ, kas mediķiem nenodrošina tādu finansiālu ieguvumu, kāds ir pilsētā, lauku cilvēkiem ģimenes ārsti kļūs aizvien nepieejamāki.
Jāatzīmē, ka lauku ģimenes ārsti jau ilgstoši cenšas aktualizēt šo problēmu valsts līmenī, norādot uz faktu, ka reģionos speciālisti noveco, pensionējas, bet jaunie vietā nenāk. Arī Ventspils novads nav izņēmums. Viens ģimenes ārsts apvieno savā praksē plašas teritorijas, bet līdz ar to arī pakalpojums un ārsta padoms iedzīvotājiem kļūst nepieejamāks. Latvijā izteikti iezīmējas tendence, kāda ir citviet Eiropā, – jaunie speciālisti savas prakses atver lielākās pilsētās. Kā viens no risinājumiem ir piemaksu sistēma speciālistiem par darbu laukos, taču, kā liecina prakse, arī iespēja piesaistīt papildu naudu par darbu laukos, nav pietiekama motivācija. Tādēļ, visticamāk, arī Ventspils novadam nākotnē jārēķinās, ka primārās veselības aprūpes nodrošināšana pagastos būs aizvien aktuālāka problēma.
Komentāri (0)