Ar ministra vizīti – gandarīti (VIDEO)

«Ja jūs domājat, ka šādas dienas ir daudz intensīvākas par ikviena ministra ikdienu, atrodoties uz vietas Rīgā, tad – tas tā nav,» Ventas Balsij saka Nauris Puntulis. Lai arī pandēmijas dēļ vizīšu reģionos nav bijis daudz, ministrs uzsver, ka situāciju ārpus Rīgas pārzina ļoti labi – kā mākslinieks viņš viesojies gandrīz katrā Latvijas tautas namā vai estrādē: «Neraugoties uz manu darbību profesionālajā mākslā – 27 sezonām Latvijas Nacionālajā operā, mana pirmā darba vieta ir kultūras centra vadītājs. Augstu vērtēju to ieguldījumu, kuru dod kultūras centri, amatiermāksla mūsu kopējā kultūrtelpā, nemaz nerunājot par Dziesmusvētku procesu. Viens no maniem darbiem un mērķiem, no kuriem es neatkāpjos un ceru realizēt līdz 1. oktobrim, ir Kultūras centru likums.»

«Ministram mēs izrādījām Ventspils muzeja jauno Laivu māju, stāstījām par mūsu unikālo zvejnieku laivu kolekciju. Viņam pašam ir laiva – varējām sarunāties kā zinātājs ar zinātāju. Parādījām arī Mazbānīša dzelzceļa staciju Muzejs, izpētījām maršrutu, un ministrs kavējās atmiņās, jo arī viņa ģimene savulaik ir izmantojusi šaursliežu dzelzceļa pakalpojumus. Viņš piegāja pie mūsu kases un gribēja joka pēc nopirkt biļeti līdz pieturai Plintiņi Talsu novadā. Tur esot viņa tēva mājas, no Plintiņiem viņi ar Mazbanīti savulaik devušies vai nu uz Dundagu, vai Talsiem,» ar iespaidiem dalās Ventspils muzeja direktore Solvita Ūdre.

Kā jau pirms vizītes norādīja pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele, divi būtiskākie Ventspils jautājumi bija Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas iespējamā paplašināšanās un jautājums par Mūzikas vidusskolas kopmītnēm, kas ir par šauru, turklāt morāli un fiziski stipri novecojušas. «Mūzikas vidusskolas īpašnieks ir Kultūras ministrija. Mums šī problēma nebūtu jārisina, bet, tā kā skola atrodas Ventspilī, un ir ļoti labi, ka viņi atrodas šeit, tas ir nenovērtējami – viņi ir lielākā kultūrizglītības iestāde Latvijā ārpus Rīgas, mēs gribējām vērst saimnieku uzmanību uz to, kādā situācijā ir šīs kopmītnes. 2003. gadā mēs bijām tie, kas pasūtīja ekspertīzi Mūzikas vidusskolas toreizējām telpām Pils ielā. Es uzaicināju ekspertu, kas veica apsekošanu, izdarīja pirmo slēdzienu, ka ēka ir avārijas situācijā. Tā nebija Kultūras ministrija, to arī izdarīja Ventspils pašvaldība. Turklāt vairākas reizes. Šis vezums sakustējās tikai brīdī, kad notika traģēdija Zolitūdē. Tas bija lūzuma punkts – mūsu koncertzāles un Mūzikas vidusskolas projekts sāka kustēties!» notikumu hronoloģiju atgādina Ābele. Viņš arī norāda, ka, ja vien valstij būs ieinteresētība atrast risinājumu pēc būtības, ja situācija Ukrainā uzlabosies un bēgļi varēs doties mājās, Mūzikas vidusskolas audzēkņu kopmītņu vajadzībām varētu nodot vienu Ventspils Augstskolas studentu kopmītņu stāvu.

Vizīti mūspusē ministrs sāka ar Popes muižas apskati. Viņš atzina, ka nav gaidījis ieraudzīt ko tik grandiozu, un, uzklausījis Ventspils novada pašvaldības pārstāvju un sabiedrisko organizāciju teikto, mudināja visus atkārtoti sēsties pie sarunu galda, pieaicinot arī iespējamos mecenātus un investorus, kas vēlētos Popē attīstīt viesmīlības vai cita veida uzņēmējdarbību. Rudens pusē sadarbībā ar Altum ministrija plāno atvērt jaunu Latvijas piļu un muižu restaurācijas programmu.

Ventspils novada domes Kultūras nodaļas vadītāja Zane Pamše: «Pa maniem daudzajiem darbības gadiem kopš 90. gadu beigām šī ir pirmā oficiālā Kultūras ministra vizīte Ventspils novadā.» Viņa stāsta, ka turp un atpakaļceļu no Jūrkalnes pašvaldības darbinieki un ministrs mērojuši kopā – vienā autobusā. Tā bijusi laba iespēja izrunāt aktuālo: «Parunājām arī par mūsu iesākto projektu pie Vārves Windas – piebūves Zūru skolai kultūras funkciju veikšanai.» Arī Ventspils novada pašvaldības vadītājs Aivars Mucenieks par ministra par vizīti ir gandarīts. Par Windas projekta iespējamo virzību Mucenieks saka tā: «Protams, ka ne jau ministrs brauca ar naudas portfeli, bet vismaz viņš ir lietas kursā. Augstas gatavības projektu konkursā atbalstu neesam guvuši, meklēsim citu ceļu.» Savukārt no Popes muižas kompleksa tukšajām ēkām šobrīd vislielākās cerības esot Pārvaldnieka mājai: «No valsts puses ir solīts, ka rudenī būs Ministru kabineta noteikumi par palīdzību sociālo māju jautājuma risināšanā. Ja tādi būs, mēs startēsim. Gribu uzsvērt, ka nav runa tikai par maznodrošinātajiem un trūcīgajiem. Sociālā māja – tie var būt arī dzīvokļi jaunajiem speciālistiem. Mums vienkārši būs jāpamaina pašiem savi saistošie noteikumi.»