Ģimenes ārste Rudīte Kitte, kas konsultē pacientus Ventspils novadā – Ugālē un Usmā –, vakcinēties pret Covid-19 iesaka ikkatram, pat ja pēc paša domām veselība šķietami ir laba. Sevišķi svarīgi vakcinēties cilvēkiem riska grupā. Un tas attiecas gan uz pamatvakcināciju, gan balstvakcināciju.
Vakcinācija pret Covid-19 ir būtiska tā iemesla dēļ, lai gadījumā, ja notiek inficēšanās ar vīrusu, slimības gaita būtu pēc iespējas viegla, tādējādi sevi pasargājot no veselībai un dzīvībai bīstamām komplikācijām. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem augsta riska grupā: vecumā virs 60 gadiem un hronisku un onkoloģisku slimību pacientiem. Ja imunitāte ir novājināta un organisma aizsardzības spējas zemas, personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19, pastāv sevišķi augsts smagas slimības gaitas risks.
Taču, pēc dakteres Kittes domām, vakcinācija ir svarīga ne tikai tāpēc, lai mēs katrs pasargātu pats sevi, bet arī sabiedrību kopumā. Ja vakcināciju pret Covid-19 veiks absolūtais sabiedrības vairākums, ar laiku izstrādāsies tā dēvētā kolektīvā jeb pūļa imunitāte, kuras rezultātā vīruss arvien zaudētu dzīvotspēju, mazinātos tā transmisija sabiedrībā un pastāv iespēja, ka ar laiku iznīktu pilnībā.
Lai veidotos pūļa imunitāte, liela nozīme ir pirmreizējai vakcinācijai, proti, lai pēc iespējas lielāks skaits iedzīvotāju būtu saņēmuši vismaz vakcīnas pirmās devas. Savukārt balstvakcinācija ir nepieciešama, lai imunitāti saglabātu un stiprinātu, jo ir izpētīts, ka ar laiku tā samazinās. Vienkāršākiem vārdiem runājot, Kitte skaidroja, ka balstvakcīna atmodina šūnu atmiņu un organismam no jauna liek saprast, ka reiz ar to jau ir saskāries un ka arī turpmāk jāspēj cīnīties ar vīrusa izraisītāju, ja gadījumā iekļūst organismā. Tas izskaidro, kāpēc vakcinētām personām saslimšanas gadījumā ir lielākas izredzes vīrusu pārslimot viegli vai pat bez simptomiem.
Ārste uzskata, ka pret Covid-19 jāvakcinējas arī tiem, kas šo vīrusu ir izslimojuši, jo, pēc pieredzes spriežot, saslimšanas formas ir dažādas un līdz ar to arī imunitātes veidošanās. Turklāt, kas ir ļoti svarīgi, vakcinācija nodrošina ne tikai antivielu, bet arī šūnu imunitātes veidošanos, līdz ar to aizsardzības spējas ir lielākas.
Sarunas laikā ārste vairākkārt uzsver, ka neviens no mums nezina, kā situācija attīstīsies, ja saslimsim ar Covid-19, taču tas, ko šobrīd varam darīt, lai sevi pasargātu, ir vakcinēšanās. Turklāt ārstes praksē ir gadījumi, kad pacienti, kuri ar Covid-19 saslimst atkārtoti, otrajā reizē to pārslimo smagāk, tāpēc nedrīkst paļauties uz maldīgiem pieņēmumiem.
Omikrona šķietamais vieglums
Omikrona variants ir viens no lipīgākajiem zināmajiem vīrusiem. Vīrusa vieglums vairāk attiecināms uz vakcinētiem iedzīvotājiem un tiem, kas saņēmuši trešo poti. Iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām omikrona variants var noritēt smagāk, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem.
Kāpēc vakcinācija pret Covid-19 ir īpaši rekomendēta senioriem?
Cilvēkam novecojot, mainās imūnsistēma, līdz ar to samazinās arī spēja pretoties infekcijām un vīrusiem. Nevakcinēti seniori ir lielākā riska grupa, jo šeit apvienojas gan vecums, gan tas, ka cilvēkam nav bijusi saskare ar slimības ierosinātāju un nav vakcīnas aizsardzības. Liela nozīme ir arī tam, kad seniors ir vakcinējies – cik ilgs laiks pagājis no pēdējās devas saņemšanas un ar kāda veida vakcīnu viņš ir potējies. Tiem, kas vakcinējušies ar vakcīnu Janssen, balstvakcinācija jāveic 8 nedēļas pēc potes.
Kāpēc jāvakcinējas, ja vairāk slimo gados jauni?
Sākumā ar vīrusa omikrona paveidu inficējās bērni un gados jauni cilvēki, bet tagad aizvien vairāk slimo cilvēki vecuma grupā 65+. Senioriem bieži ir dažādas hroniskas slimības, kas palielina risku, ka omikrona infekcija varētu noritēt smagāk. Balstvakcinācija ir ļoti svarīga imūnsupresētiem cilvēkiem.
Vai izslimot ir labāk nekā vakcinēties?
Diemžēl neviens nevar prognozēt slimošanas gaitu – vai tā būs viegla, vidēja vai smaga. Arī omikrons gados vecākiem cilvēkiem var noritēt pietiekami smagi, turklāt radīt ilgtermiņa problēmas. Pat viegla slimošanas gaita var atstāt būtiskas sekas. Vīruss nereti bojā plaušu audus un asninsvadus, mēdz būt arī neiroloģiskas sekas. Vakcīnas joprojām efektīvi pasargā no smagas saslimšanas un nāves.
Kāpēc jāvakcinējas laikā, kad tik daudzi slimo?
Vakcīna nesniedz pilnīgu aizsardzību pret inficēšanos, taču tā joprojām efektīvi pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Tūlītēja balstvakcinācija vairāk nekā uz pusi samazina risku saslimt ar Covid-19.
Avots: prof. Ģirts Briģis, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs
Publikācija tapusi sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu.
Komentāri (0)