Saules ielas nama stāsts

Puzles gabaliņi

Diemžēl mums nav zināms precīzs gads un datums, kad Saules ielas 10. nams (agrākās adreses – Saules iela 14, Komjaunatnes iela 14) ir uzcelts. Taču ir vairāki puzles gabaliņi, kas, iespējams, kādreiz ļaus šo kopainu rekonstruēt pilnībā. Pirmais puzles gabaliņš ir senākais zināmais ēkas plāns.

Tas ir Ventspils domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas arhīvā esošais Ventspils pilsētas nama Saules ielā 14 plāns. Tajā attēlota ēkas fasāde, šķērsgriezumi, plānojums. Redzams, ka ēkai bijuši sīkrūtoti logi un ēkas galos nav verandu, taču pamata apjoms un fasādes rotājumi – principā tādi paši kā šodien. Diemžēl uz plāna nav norādīts gads. Nav arī minēts, ar kādu mērķi plāns ir zīmēts. Secināt varam tikai to, ka plāns ir tapis pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.

Cits puzles gabaliņš ir senākā mums zināmā fotogrāfija, kurā ēka ir redzama. Šāda fotogrāfija ir atrodama Ventspils muzeja krājumā, tajā redzama bēru procesija, kas virzās pa Saules ielu. Attēls tiek datēts ar 1928.–1929. gadu. Ēkas vizuālais tēls ļoti labi sakrīt ar saglabājušos ēkas fasādes rasējumu.

Tāpat ir saglabājušās fotogrāfijas, kurās redzama Saules iela laikā, kad tagadējās redakcijas ēkas vēl nav. Taču nevienai no tām nav zināms viennozīmīgi precīzs datējums.

Viens no šiem attēliem ir Ventspils muzeja krājumā esošā fotogrāfija, kuru uzņēmis savulaik slavenais fotogrāfs Vilis Rīdzenieks, kurš Ventspilī darbojās 1910.–1915. gadā. Labi ieskatoties, redzams, ka apmēram vietā, kur tagad atrodas redakcijas ēka, ir sākušies kādi būvdarbi. Taču, lai droši pateiktu, ka tas ir Saules ielas 10 tagadējās ēkas būvniecības sākums, būtu nepieciešams apstiprinājums citos avotos, kura mums diemžēl nav.

Ventspils vēstures pētniekiem labi zināms avots ir 1912. gada Baltijas satiksmes un adresu grāmata, kurā ir informācija arī par namiem Ventspilī. Ja ieskatāmies tajā, tad Saules ielas (toreiz Štammer) posmā starp Plato un Jūras ielu minēti trīs nami – nr. 13, nr. 15, nr. 17, kuru īpašnieku uzvārdi ir Demnts, Bude un Krauls.

Kraula nams ir zināms – tā ir ēka, kurā šodien atrodas kafejnīca Ērmanītis. No cariskās Krievijas laikiem ir saglabājusies pastkarte, kur redzam, ka šajā ēkā atrodas Spānijas konsulāts un līdzās tai ir vēl divi nami, bet tagadējās redakcijas ēkas vēl nav. Tātad varam pieņemt, ka 1912. gada adresu grāmatā minētie ir šie trīs nami un Saules ielas 10. nams vēl nav uzbūvēts.

Kazarmas jau sen

Ja ieskatāmies vēsturē senāk, kad vēl nebija uzbūvēta ne redakcijas ēka, ne citi līdzās esošie nami, tad izrādās, ka te bijušas kazarmas un arī Saules ielas 10. nams vēlāk būs saistīts ar armiju.

Ventspils grāmatā vēsturniece Ingrīda Štrumfa raksta, ka Ventspils pilsētas plānā ar jaunprojektētiem pārveidojumiem, kas datēts ar 1834. gada 28. novembri, iepretim pilsētas lazaretei Saules ielā, kas atrodas apmēram tur, kur arodvidusskolas 1930. gadu beigās celtais korpuss, ielas pretējā pusē ir kazarmas.

Savukārt jau minētajā 1912. gada adresu grāmatā rakstīts, ka karavīri izvietoti Lielajā Rieperu (Rīgas) ielā 2, proti, tas ir zemes gabals, kas atrodas uz Rīgas un Saules ielas stūra (šodien redakcijas pagalms).

Par šīs vietas saistību ar karavīriem zināms arī no Latvijas Brīvības cīņu laika. Tagadējā ēkas pagalmā esot bijušas ierīkotas kazarmas, kurās 1919. gadā izvietota 7. Siguldas kājnieku pulka rota 150 cilvēku sastāvā, kas Ventspilī ieradās no Liepājas.

Krāšņi pušķota un iluminēta

Ja runājam tieši par pašu tagadējo redakcijas ēku un tās saistību ar armiju, tad ir saglabājusies fotogrāfija, kuras uzņemšanas laiks ir nosakāms diezgan precīzi. Proti, šī ēka ir izrotāta, lai atzīmētu Latvijas Republikas 15 gadu pastāvēšanu – tātad tas ir 1933. gada 18. novembris. Šis notikums tika atspoguļots arī tā laika Ventas Balsī. Varam secināt, ka tā ir laikrakstā pieminētā garnizona mītne. Proti, Ventas Balss rakstīja, ka uz valsts svētkiem «gaismas efektiem un izrotājumiem jauki greznotas» būšot vairākas ēkas pilsētā, tai skaitā garnizona mītne Saules ielā u.c. Pēc svētkiem savukārt publicēts atzinīgs redzētā novērtējums: «Krāšņi iluminēta un pušķota zaļumu vītnēm bij karavīru mītne Saules ielā. Ēkas galā transparents ar uzrakstu Mēs iesim tur, kur tēvu zeme sauks.» (Ja fotogrāfiju pietuvina, tad uz svētku dekora šo uzrakstu var salasīt.)

No Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem Ventspils muzeja krājumā saglabājusies arī fotogrāfija, kurā redzami Latvijas karavīri kādā svinīgā brīdī teritorijā, kas šobrīd ir Ventas Balss pagalms. Visticamāk, tā uzņemta 1930. gados.

Savukārt no senajām Ventspils telefonu grāmatām secināms, ka vismaz no 1929. gada Saules ielā 14 atrodas Kara apriņķa pārvalde, kuru var sazvanīt pa tālruni 20. Bet grāmatā Ventspils 700 publicētajās Dr. Haralda Kupļa atmiņās pieminēts, ka Jelgavas 3. kājnieku pulka 3. rotu 1928. gadā no Jelgavas pārvietoja uz Ventspili un tā tikusi izvietota «pilsētai piederošā ēkā Saules un Rīgas ielas krustojumā, iepretim Baptistu baznīcai» un «pretim rotas novietnei atradās Ventspils kara apriņķa pārvalde».

Zināms, ka pēc Otrā pasaules kara ēkā saimniekojis Ventspils kara komisariāts. To, pētot Ventspils zonālā valsts arhīva (VZVV) dokumentus, noskaidrojusi VZVV Galvenā arhīviste Inga Upaciere. Proti, saglabājušies dokumenti vēsta, ka ar Ventspils pilsētas izpildu komitejas 1946. gada 28. marta protokola nr. 12 lēmumu Ventspils kara komisariātam uz nomas līguma pamata ilglaicīgā lietošanā nodota «no viņiem jau aizņemtā māja» Saules ielā 14.

Jāpiebilst, ka 1949. gada novembrī Saules ielu pārdēvēja par Komjaunatnes ielu, un tad ēka iegūst jaunu adresi – Komjaunatnes iela 14.

Pēc armijniekiem nāk bērni

Tad seko laiks, kad ēka krasi maina savu raksturu – šeit tiek izveidota bērnu silīte. Varbūt tas noticis jau 20. gadsimta 50. gados, varbūt 60. gadu sākumā. Lūk, ko par šo tēmu vēsta VZVV dokumenti: pirmā liecība par mazbērnu novietnes pastāvēšanu pilsētā ir dokumentā, kas datēts ar 1952. gadu – Ventspils pilsētas Veselības aizsardzības nodaļas pakļautībā esošā «bērnu sile» paredzēta 50 bērniem. Dokumentos nav ziņu par bērnu siles atrašanās vietu, nosaukuma un pakļautības maiņu. Savukārt 1961. gadā Tautas izglītības nodaļas tāmēs pirmo reizi parādās ziņas par iestādi, ko sauc par 1. mazbērnu novietni ar atrašanās vietu Komjaunatnes ielā 14. Ēka ir pieslēgta centrālai apkurei, ievilkts telefons ar nr. 2637, darbojas 9, 12 un 24 stundu grupas 75 bērniem, strādā 23 darbinieki un ārsts uz pusslodzi.

Viena no pirmajām 1. mazbērnu novietnes vadītājām ir Eleonora Muraško. Dzimusi Vitebskā, turpat beigusi māsu skolu, 1954. gadā sākusi strādāt bērnu silītē par medmāsu un audzinātāju, 1956. gadā iecelta par vadītāju un 1968. gadā slimības dēļ no darba atbrīvota.

Pēc silītes – redakcija

1989. gadā Komjaunatnes iela atgūst Saules ielas nosaukumu. Drīz pēc tam ielas namu numerācija tiek precizēta un ēka Saules ielā 14 iegūst jaunu adresi – Saules iela 10, kāda tai ir arī šodien.

1991. gada 1. septembrī slēgta 1. mazbērnu novietne Mazulis, un 1993. gada 1. februārī ēkas 1. stāvs nodots nomā SIA Ventas Balss redakcijai. Šodien ēka ir SIA Ventas Balss īpašums.

Ēkas fasādes rasējums, kas saglabājies no Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem.

Garnizona mītne. 1933. gada novembris.

Foto, kurā iemūžināta bēru procesija, fonā labi redzama tagadējā redakcijas ēka 1928.-1929. gadā. Labi saskatāms arī, ka līdzās tai bijis vienstāva koka nams, kura šodien vairs nav.

Pastkarte, kurā redzams, ka tagadējās redakcijas ēkas vēl nav. Taču vienlaikus zināms, ka ēka, kurā savulaik bija Spānijas konsulāts, bet šodien atrodas kafejnīca Ērmanītis, ir projektēta 1898. gadā.

Fotogrāfija, kas liek uzdot jautājumu, vai šeit redzams, kā sāk būvēt Saules ielas 10. namu? Taču mums nav zināmi citi avoti, kas to apliecinātu. Fotogrāfijas autors ir Vilis Rīdzenieks, kurš Ventspilī darbojās 1910.–1915. gadā.

Latvijas armijas karavīri tagadējā redakcijas pagalma teritorijā 1930. gados. Fonā labi atpazīstama baptistu baznīca.