Zināšanas iedzīvotājiem sniedz drošību

Cilvēki jautā, vai pilsētā un novadā ir izstrādāts plāns, kā rīkoties krīzes situācijās. Vai iedzīvotājiem ir pieejamas pazemes patvertnes? Kā īsti rīkoties tad, ja atskan trauksmes sirēnas.

Civilās aizsardzības plāns

Pilsētas pašvaldības izpilddirektors Aldis Ābele skaidro, ka šobrīd atsevišķs civilās aizsardzības plāns ir izveidots novadam un atsevišķs pilsētai. Agrāk par civilo aizsardzību visā valstī atbildēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ar atsevišķu struktūrvienību, kuras pārziņā bija šie jautājumi. Tagad civilās aizsardzības jautājums ir nodots pašvaldību pārziņā. Pēc pašvaldību reformas noteikts, ka Ventspils novadam un pilsētai jāizveido kopīgs civilās aizsardzības plāns un tas jāpublicē savās mājaslapās. Jāņem vērā gan, ka civilās aizsardzības plāns, kuru izveido katra pašvaldība, ir izstrādāts kā rīcības plāns dažādām institūcijām, kurām jāiesaistās ārkārtējās situāciju novēršanā.

«Pagājušajā nedēļā mēs civilās komisijas sēdē izveidojām grupu, kas koordinēs jaunā kopīgā plāna izveidošanu. Šis civilās aizsardzības plāns nav tikai pašvaldības kompetencē. Tur ir iesaistīta arī virkne valsts institūciju – dažādas spēka struktūras un vairāki dienesti. Šis kopīgais plāns tiks īsā laika posmā izstrādāts.» Ventspils pilsētas un novada civilās komisijas izveidoto darba grupu vada Aldis Ābele, un tās sastāvā ir novada izpilddirektors Juris Krilovskis, Ventspils iecirkņa VUGD nodaļas vadītājs Artūrs Pupšis, Zemessardzes 46. kājnieku bataljona pulkvežleitnants Jānis Lakševics un Ventspils Pašvaldības policijas priekšnieks Ojārs Rudzītis. «Pagājušajā piektdienā mums, visiem komisijas locekļiem, bija lekcija, kur VUGD attiecīgās nodaļas priekšnieks mūs iepazīstināja ar novitātēm, kam ir jābūt šajā plānā,» stāsta Ābele.

Jau šonedēļ darba grupa sanāks uz pirmo sēdi, lai uzsāktu, kā saka darba grupas vadītājs, «operatīvi risināt šo jautājumu». Pašai civilā plāna izstrādei plānots piesaistīt ārpakalpojumu. Savukārt šo piektdien Cēsīs notiks Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas seminārs, kurā runās par pašvaldību civilās aizsardzības sistēmām un tieši par plānu izveidi. Šajā seminārā piedalīsies Pašvaldības policijas priekšnieks Ojārs Rudzītis un pašvaldības izpilddirektora vietnieks Egons Spalāns, kura pārziņā ir kiberdrošības jautājumi.

Krīzes brīdī

Atskanot trauksmes sirēnai vai gadījumos, kad sākas iedzīvotāju apziņošana ar skaļruņiem, jāieslēdz Latvijas TV vai Latvijas Radio un jāgaida informācija par notiekošo, kā arī tālākie norādījumi. Ventspilī attiecībā uz pašreizējo civilās aizsardzības sistēmu pilsētas iedzīvotājiem jāzina, ka par izziņošanu atbild Pašvaldības policija. Kā norāda Ābele, Pašvaldības policijas dežūrnodaļa strādā 7 dienas nedēļā, 24 stundas diennaktī un policijas darbinieki visus ar krīzes situācijām saistītos jautājumus piefiksē, sniedz atbildes vai pēc nepieciešamības pāradresē citām iestādēm.

Pazemes patvertnes

SIA Ventspils nekustamie īpašumi Valdis Lesiņš skaidro, ka tuvākajā laikā tiks apzinātas arī tās ēkas, kuru pagrabos nepieciešamības gadījumā varētu patverties iedzīvotāji. Kas attiecas uz pazemes patvertnēm, tās pilsētā ir vairākas. Trīs no tām ir saglabājušās vairāk vai mazāk apmierinošā stāvoklī. Kā skaidro pašvaldības izpilddirektors, pazemes patvertnes, to stāvoklis un pieejamība ir valsts, precīzāk, Aizsardzības ministrijas, pārziņā. Pašvaldība sola sagatavot savu redzējumu šajā jomā un lūgt Aizsardzības ministriju risināt šo jautājumu valstiskā līmenī.

Informatīvie bukleti

2011. gadā Ventspils pašvaldība, sadarbībā ar VUGD un vairākiem paaugstinātas bīstamības uzņēmumiem, izveidoja un izplatīja iedzīvotājiem bukletus, kuros bija skaidrots, kā rīkoties ārkārtējas situācijas gadījumos. Šī informācija attiecās tieši uz iedzīvotāju rīcību rūpniecisko avāriju gadījumā. Savulaik arī Iekšlietu ministrija bija sagatavojusi un izplatīja iedzīvotājiem paredzētu ieteikumu projektu, kurā tika skaidrots, kā rīkoties kara gadījumā. Tolaik VUGD norādīja uz nepieciešamību ieviest speciālu bukletu par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās. VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons tolaik norādīja: ja cilvēki būs gatavi civilajām avārijām, tad tie būs gatavi arī evakuēties kara gadījumā.

Kopš 2020. gada sabiedrībai pieejams Aizsardzības ministrijas sagatavotās informācijas apkopojums Kā rīkoties krīzes gadījumā Bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts 72 stundas jeb trīs diennaktis, kuru laikā iedzīvotājiem pašiem jāspēj nodrošināt sevi līdz brīdim, kad iesaistās atbildīgie dienesti. Bukletā skaidrots, kas jādara atskanot trauksmes signālam, kā rīkoties krīzes situācijā, kā tādai sagatavoties, arī – kā rīkoties kara gadījumā. Buklets ir pieejams gan elektroniskā formātā interneta vietnē sargs.lv, visās Ventspils bibliotēkās, kā arī Digitālajā centrā, Poliklīnikā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Domē, Koncertzālē Latvija un Brīvprātīgās humānās palīdzības centrā Andreja ielā 11, kur iespējams ziedot pirmās nepieciešamības preces Ukrainas iedzīvotājiem.