Rajevs: Putina mērķis ir okupēt visu Ukrainu un nomainīt tajā esošo režīmu

Viņš komentēja, ka Krievijas militārie uzlidojumi liecina par uzbrukumu visai valstij ar domu okupēt visu valsti un nomainīt režīmu. Publiski pieejamajās fotogrāfijās un video ir redzams, ka militārie spēki ieiet Ukrainas teritorijā arī no Baltkrievijas.

"Pašlaik vēl neapstiprināta informācija liecina, ka Krievija cenšas nogriezt Ukrainu gan no Azovas jūras, gan Melnās jūras, un ir nepārbaudīta informācija, ka jūras desanti tiek izsēdināti pie Odesas un Ukrainas dienvidu krastā pie Melnās jūras. Tas būtībā ir pilna mēroga uzbrukums visai Ukrainai, kas potenciāli var beigties ar visu Ukrainas okupāciju," prognozē Rajevs.

Uz jautājumu, kādai būtu jābūt rietumvalstu rīcībai, lai Putina uzbrukumu Ukrainai apturētu, Rajevs skaidroja, ka gadījumā, ja rietumvalstis izslēdz militāro komponentu darbības, nekas Putinu neapturēs.

"Tas būs tikai laika jautājums un tas, cik spēcīgi Ukrainas armija un tauta cīnīsies pretī. Manuprāt, sankcijas un politiskais spiediens ir pagājis etaps. Sankcijas protams atstās ilgtermiņa ietekmi uz Krievijas ekonomiku un tās iedzīvotāju labklājību, taču, ja patlaban netiek izmantotas militārās spējas, Krieviju apturēt būs ļoti grūti," prognozē Rajevs.

Atvaļinātais pulkvedis mierina, ka Latvijai pagaidām nekas nedraud, nevajag uztraukties un domāt, ka Putins uzreiz pārmetīsies uz Latviju un mēģinās okupēt Latviju. Viņš skaidro, ka ir vairākas būtiskas atšķirības starp Latvijas un Ukrainas ģeopolitisko stāvokli.

Latvija ir NATO sastāvdaļa, visas NATO valstis viennozīmīgi ir paudušas atbalstu un ir gatavas cīnīties. Turklāt sabiedroto papildspēki jau ierodas Latvijā.

"Mēs redzējām, cik ilgi Putins gatavoja iebrukumu Ukrainā, kas nav NATO valsts, kurai nav pretgaisa aizsardzības vairoga, un kuru visas NATO bruņotie spēki, ieskaitot kodolspēkus, atbalsta, tāpēc mūsu ģeopolitiskā situācija ir atšķirīga un mums pašlaik nevajag uztraukties," mierina Rajevs, piebilstot, ka pašlaik Latvija ir "dzelzs mūra" pareizajā pusē.

Atvaļinātais pulkvedis atceras, ka pirms trijiem gadiem, kad Aizsardzības ministrija sāka diskusijas par valsts aizsardzības koncepciju, viņš kā vienu no tēzēm minējis to, ka pašlaik dzīvojam ceturtās tehnoloģiskās revolūcijas laikmetā, kas nozīmē, ka konflikti starp valstīm būs neizbēgami.

"Līdzko kāda valsts jutīs, ka tā ir guvusi kaut mazāko militāro priekšrocību attiecībā pret kādu vājāku valsti, tā nekavējoties to izmantos. Tolaik tas izsauca neizpratni, taču tagad mēs redzam, ka no šādiem konfliktiem nevar izvairīties," brīdināja Rajevs.

Viņš pieļauj, ka ilgtermiņā varētu būt arī pozitīvas ziņas. Krievijas uzbrukums Ukrainai var nozīmēt to pašu, ko PSRS iebrukums Afganistānā, kad valsts vairs nespēja pavilkt to slodzi, kas uz Krieviju gūlās invāzijas rezultātā. Krievija nespēs ne ekonomiski, ne fiziski, ne cilvēku resursu ziņā vairs karot.

"Tādā gadījumā sekos režīma nomaiņa Krievijā. Diemžēl tas nenāks tūlīt. Tam būs nepieciešams kāds laiks," pieļāva Rajevs.

Jau vēstīts, ka Putins ceturtdien paziņoja, ka Krievija sāk militāru uzbrukumu Ukrainai.

Īsi pēc tam televīzijas kanāls "Doždj" vēstīja, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, tostarp no Kijevas pienāk ziņas par sprādzieniem.

CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņoja, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Krievija ceturtdien pēc uzbrukuma sākšanas Ukrainai slēgusi kuģošanai Azovas jūru, kas atrodas starp Krieviju un Ukrainu.

Kā pavēstīja Krievijas Federālā jūras un upju transporta aģentūra, no 24. februāra plkst.4 līdz īpašam rīkojumam kuģošanai slēgta Azovas jūras akvatorija.