Ventspils domes priekšsēdētājs vēršas pie Valsts prezidenta

Likums paredz būtisku daļu Ventspils valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas un pašvaldības īpašumus vairāk nekā 150 miljonu EUR vērtībā nodot piespiedu valdījumā un bezatlīdzības lietošanā jaunizveidotajai Ventspils brīvostas pārvaldes kapitālsabiedrībai – AS ''Ventas osta''.

Vēstulē priekšsēdētājs norādīja, ka Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome ar 2022. gada 8. februāra lēmumu – aicināja Saeimu nepieņemt trešajā lasījumā likumprojektu par ostām. Lēmums tika nosūtīts arī Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, kur Ventspils valstspilsētas pašvaldība vērsa uzmanību uz pašvaldības īpašuma tiesību būtiskiem pārkāpumiem, tādēļ aicina Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu prasīt otrreizēju Likuma caurskatīšanu.

Priekšsēdētājs atgādina, ka dome 8. februārī aicināja nepieņemt trešajā lasījumā minēto likumprojektu un nodot to atpakaļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai trūkumu novēršanai. Deputāti nolēma atzīt likumprojektu par prettiesisku un neatbilstošu vietējās kopienas vajadzībām un interesēm, kā arī par apdraudošu pašvaldības kompetenču izpildei. Tāpat minētais Likuma regulējums ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kas paredz, ka vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs.

Kā vienu no pamatojumiem Likuma otrreizējai caurlūkošanai priekšsēdētājs min Likuma regulējumu un faktisko situāciju Ventspils brīvostā. Ventspilī brīvostas teritorija aizņem 2 451 hektāru jeb ~42 % no Ventspils pilsētas administratīvās teritorijas. Ventspils brīvostas teritoriju faktiski veido divas daļas – termināļu teritorija aptuveni 550 hektāri, kas tiešā veidā nepieciešama ostas darbības nodrošināšanai un ir stratēģiski svarīga un 3/4 brīvās ekonomiskās zonas teritorija, kas nav atzīstama par valstij stratēģiski svarīgu, tomēr ir būtiska uzņēmējdarbības, ražošanas un ekonomikas attīstībai, nevis tās kavēšanai.

Pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu platība Ventspils brīvostas teritorijā ir 1 319 hektāri, attiecīgi pašvaldības īpašumi veido 60 % no visas Ventspils brīvostas teritorijas, bet atlikušos 40 % veido valstij, privātpersonām un Ventspils brīvostai piederoši īpašumi. Stājoties spēkā Likumam, arī īpašumi, kas nav nodoti Ventspils brīvostas valdījumā, piemēram, divas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes un vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, bez Ventspils valstspilsētas pašvaldības piekrišanas atradīsies valsts kapitālsabiedrības valdījumā, kas nozīmē arī pienākumu šos īpašumus uzturēt un apsaimniekot. Turklāt atbilstoši Civillikumam, lieta var atrasties tikai vienas personas valdījumā. Tādēļ, nododot pašvaldībai piederošu teritoriju 1 236 hektāru platībā kapitālsabiedrības valdījumā, pašvaldībai liegts īstenot īpašnieka tiesības savā īpašumā un to atbilstoši izmantot noteiktajām funkcijām un uzdevumiem.

Priekšsēdētājs vērš uzmanību, ka stājoties spēkā Likumam, 25 gadu laikā izveidotais Ventspils brīvostas pārvaldes īpašums, veidojies arī ar pašvaldības mantas līdzdalību, tiks ieguldīts valsts kapitālsabiedrībā kā valsts ieguldījums. Lai kļūtu par 40 % akciju īpašnieku kapitālsabiedrībā, pašvaldībai būs jāiegulda savs īpašums vairāk nekā 100 miljonu EUR vērtībā. Tāpat, izstrādājot un pieņemot Likumu, nav ievērots normatīvajos aktos noteiktais - pirms likumprojekta izstrādes bija jāveic izvērtējums, lai pamatotu, ka citādi nav iespējama publiskas personas funkciju efektīva izpilde. Likuma izstrādes un pieņemšanas procesā netika veiktas konsultācijas konkurences aizsardzības jomā. Tāpat netika ievēroti komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošie normatīvie akti, kas prasa komercdarbības atbalstu saskaņot ar Eiropas Komisiju.

Priekšsēdētājs savu lūgumu pamato ar pašvaldības tiesību pārkāpumu – pārvaldīt tās būtiskas administratīvās teritorijas daļas, ko nosaka Eiropas vietējo pašvaldību hartas. Atbilstoši hartai ar Likumu nav pieļaujams ierobežot pašvaldības pārvaldes tiesības tiktāl, ka tās tiek atņemtas pēc būtības, līdz ar ko pašvaldība vairs nespēj izpildīt tai noteiktās funkcijas. Tiesību ierobežojums 42 % pašvaldības teritorijas, bez piekrišanas un bez atlīdzības noteikšanas par minētā īpašuma izmantošanu, nevar būt samērīgs. Pašlaik spēkā esošajā Likumā par ostām noteikts, ka ostas pārvaldes līdzekļus var izmantot tikai ostas, tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai, kā arī likumā noteikto funkciju izpildei. Ar šo normu līdz šim ir garantēts, ka no pašvaldības īpašuma izmantošanas iegūtie līdzekļi tiks ieguldīti attiecīgās pašvaldības teritorijas uzturēšanā un apsaimniekošanā, respektīvi sadarbojoties ar pašvaldību. Likums paredz šo normu izslēgt, kā rezultātā valsts kapitālsabiedrība AS “Ventas osta” savus līdzekļus, kas cita starpā iegūti no pašvaldības īpašuma izmantošanas, varēs izmantot jebkurā teritorijā, arī ārpus attiecīgās pašvaldības robežām. Šāda iespēja ir pretrunā ar likumu “Par pašvaldībām”, kas pieprasa, lai pašvaldības īpašums tiktu izmantots attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai.

Likuma pieņemšanas gaitā tika novērots arī labas likumdošanas principa pārkāpums. Likumdošanas procesā jāievēro vispārējie tiesību principi, Satversmē un Saeimas kārtības rullī reglamentētie procesuālie priekšnoteikumi un prasības. Paredzētais tiesiskais regulējums gadījumos, kad tas nepieciešams, ir pienācīgi jāpamato ar izskaidrojošiem pētījumiem. Valsts kapitālsabiedrību veidošanā un darbībā ir jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētā procedūra un to nav pieļaujams apiet, patvaļīgi un bez nepieciešamā izvērtējuma veikšanas.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. panta pirmo teikumu, kurā minēts, ka Valsts prezidents var prasīt Likuma otrreizēju caurlūkošanu un atsaucoties uz augstākminēto, Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš lūdz Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam prasīt Saeimai Likuma otrreizēju caurlūkošanu.