Galvenajā bibliotēkā apskatāma somu fotogrāfa Seppo Hovilas un latviešu literatūras tulkotājas Mirjas Hovilas veidota fotoizstāde Kaimiņzeme Latvija. Mirja un Seppo, kuri gadu laikā iemīļojuši Latviju un arī Ventspili, patlaban rezidē Rakstnieku mājā.
Izstādē apskatāmajās fotogrāfijās, ko uzņēmis Seppo Hovila, iemūžināti iespaidi, kas gūti viesošanās reizēs Latvijā, kā arī izceltas dažādas lietas, parādības dabā un notikumi, kas abām tautām ir kopīgi vai – gluži pretēji – atšķirīgi. Piemēram, Seppo Somijas klinšainos apvidus veiksmīgi pretstatījis Latvijas piekrastes ainavai un oļu noklātajam liedagam. Jāpiemin, ka Seppo īpaši interesē vēsture, arhitektūra, daba un kultūra.
Līdzīga izstāde 2020. gadā bija skatāma Somijā, Salo pilsētas galvenajā bibliotēkā. Toreiz izstādē skatītāji vienlaikus tika iepazīstināti ar literatūras tulkojumiem no visām Baltijas valstu valodām.
Mirja un Seppo Hovili Latvijā, tostarp arī Ventspilī, viesojas regulāri. Rakstnieku mājā viņi rezidē sesto reizi. Mirja stāsta, ka ir pagājis 31 gads kopš viņas pirmā brauciena uz Latviju. Toreiz viņa iepazinās ar gidi, vārdā Sarmīte, kas ar laiku kļuva par pirmo Mirjas latviešu draudzeni. Neskatoties uz to, ka pagājis krietns laiks, abas sievietes joprojām vieno draudzība. Drīz pēc tam sekoja sarežģītais barikāžu laiks, tāpēc nākamreiz iespēja atbraukt uz Latviju bija 1993. gadā, kas sakrita ar Dziesmu svētkiem.
Kā izrādās, tas bija notikums, kas pamudināja sievieti pievērsties latviešu valodai, jo, klausoties dziesmas, viņa ļoti vēlējās saprast arī vārdus un izprast to nozīmi. Sākumā lūdza pēc palīdzības draudzenei, kura centās tulkot somu valodā, bet tas nebija vienkārši, jo tekstos liela nozīme ir simboliem padomju režīma dēļ. Latviešu valodas apguvi Mirja sāka ar kursiem un vēlāk zināšanas papildināja, studējot Helsinku Universitātē.
Pirms iepazīšanās ar Mirju, Seppo Latviju bija redzējis tikai vienu reizi caurceļojot. Vēlāk, kad abu dzīves ceļi krustojās, Mirja labprāt dzīvesbiedru iepazīstināja ar šo valsti un arī viņa interese par to tikai auga. Seppo latviešu valodas pamatzināšanas apguvis pašmācības ceļā. Viņš zināja teikt, ka latviešu un somu valodā ir aptuveni 500 kopīgi vārdi ar vienādu nozīmi.
Vaicājot, vai bija viegli iemācīties latviešu valodu, Seppo atbilde ir viennozīmīga – grūti. Turpretī Mirjai, kura jau toreiz tulkoja no citām valodām un kurai valoda ir darbs, tas nav bijis pārlieku izaicinoši.
«Jūtamies kā mājās!» savās sajūtās, rezidējot Rakstnieku mājā, dalās Mirja. Liels nopelns tajā ir Rakstnieku mājas meitenēm, kurām Mirja un Seppo velta mīļus vārdus. Laikā, ko plānots pavadīt Rakstnieku mājā, Mirja un Seppo gatavo ilustrētu grāmatu par Latviju trīs valodās – somu, latviešu un angļu. Vēl Mirja šobrīd atdzejo Jura Kronberga dzejas izlasi, veido lielu latviešu dzejas antoloģiju somu valodā, kā arī tuvākajā laikā plāno tulkot Gurķi Elmāru, kas dikti kreņķējās bērniem, ko sarakstījušas Sabīne Košeļeva un Anita Rupeika.
Mirja ir tulkotāja un izdevēja. Viņai pieder mazs apgāds Paperiporo (tulkojumā no somu valodas – Papīra ziemeļbriedis), kas specializējas latviešu literatūras tulkojumu izdošanā. Piecu gadu laikā somu valodā ir iznākušas trīs Jura Zvirgzdiņa grāmatas bērniem. Jāpiemin, ka rakstnieku Zvirgzdiņu Mirja pirmoreiz iepazina tieši Ventspilī, Rakstnieku mājā, un viņa grāmata Pirmā Ziemassvētku eglīte bija Mirjas apgāda pirmais tulkojums. Vēlāk izdota Vizmas Belševicas triloģija Bille, Ingunas Ulas Cepītes Ulsiks un Aleksandra Čaka dzejas un stāstu izlase. Lielākais gandarījums Mirjai ir par Billi, ko viņa tulkoja trīs gadus. Tas bijis viņas 25 gadu ilgs sapnis. Līdzīgi kā Čaka darbi. Mirja atceras, ka savulaik, universitātē iepazīstoties ar šiem rakstniekiem, nodomājusi, ka ļoti gribētu redzēt viņa darbus savā dzimtajā valodā. Mirja uzsver, ka lielā mērā padarītais bijis iespējams, pateicoties atbalstam no Latvijas.
Mirja zināja teikt, ka Latvijā ir lielāka interese par somu rakstnieku darbiem un pie mums gadā tiek izdoti pat vairāki tulkojumi, turpretī Somijā pieprasījums pēc latviešu autoru literatūras neesot tik liels. Tomēr pēdējā laikā situācijai ir tendence uzlaboties un progress pēdējo piecu gadu laikā bijis diezgan liels.
Esot Ventspilī, Seppo un Mirja labprāt paviesojas muzejos, pastaigājas gar jūru, apmeklē kultūras pasākumus. Seppo stāsta, ka viņam ir bijusi iespēja būt vairākos dzelzceļa vēsturei veltītos muzejos dažādās Eiropas valstīs, bet mūsu Mazbānītis esot viņa favorīts.
2020. gadā Mirja saņēma Latvijas Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu Par Latvijas tēla spodrināšanu, popularizēšanu un veidošanu Somijā.
Foto: Somi Seppo Hovila un Mirja Hovila, priekšplānā latviešu autoru grāmatas, ko Mirja tulkojusi somu valodā.
Komentāri (0)