Sestdien, sanākot kopā visiem akcijas Labdarības skrējiens 2021 atbalstītājiem, tika saziedoti 1832,30 eiro 12-gadīgajam Aleksandram Markusam Rollem, lai zēns varētu tikt pie īpašā trīsriteņa, ar kuru viņam būtu vieglāk ikdienā pārvietoties.
Izdodas piepildīt Aleksandra sapni
9Biedrība Matisons Runner's Club (MRC) jau piekto gadu decembra izskaņā rīko vienu no sirsnīgākajiem pasākumiem Labdarības skrējiens, aicinot palīdzēt kādam īpašam bērnam no Ventspils vai novada. Šogad biedrība nolēma palīdzēt 12-gadīgā ventspilnieka Aleksandra ģimenei. Aleksandram uzstādītā diagnoze ir bērnu cerebrālā trieka, spastiskā paraparēze. Zēnam ir nepieciešams atbalsts pārvietojoties, veicot ikdienas darbus. Aleksandram piemīt liels gribasspēks, tādēļ zēns var pārvietoties bez ratiņkrēsla, bet šobrīd ir svarīgi panākt, lai zēna muskuļi neatslābtu. Trīsritenis viņam būtu ideāls variants, jo, kā jau pusaudzim, dažreiz Aleksandram negribas doties garās pastaigās, bet «kustības ir ļoti nepieciešamas», norāda Aleksandra mamma Eva. Viņa ir ļoti aizkustināta par cilvēku lielo atsaucību: «Ilgi domāju, vai piedalīties šajā akcijā. Zinu, ka vieglāk ir dot, nevis lūgt palīdzību, bet, tā kā palīdzība ir vajadzīga manam dēla, piekritu. Paldies visiem klātienes un neklātienes dalībniekiem! Paldies par cilvēku dāsnumu un atvērtajām sirdīm! Vārdos pat nevaru izteikt, cik liela ir mana pateicība ikvienam!»
Ideja, ka šogad par labdarības akcijas varoni varētu kļūt Aleksandrs, pieder Ingai Inovskai, kura uzskatāma par Labdarības skrējiena krustmāti, jo tieši viņa ar savu dēlu Tomiņu pirmajā MRC rīkotajā labdarības akcijā nenobijās iesaistīties. «Lieliski apzinos, ka mums ir jāmācās pieņemt palīdzību. Mēs – īpašo bērnu vecāki – no daudz kā baidāmies, toskait arī no publicitātes, tomēr pa visiem šiem gadiem, kamēr sadarbojos ar Aigara Matisona skrējēju klubu, esmu izjutusi ļoti lielu mīlestību un atbalstu no visiem, kas iesaistījušies akcijā. Aigars un visa viņa komanda ir lieli malači, paldies viņiem par to, ka ir uzdrošinājušies ko tādu iesākt un turpināt, par spīti visām grūtībām,» stāsta Inga, kura, kā jau parasti, arī šogad bija ieradusies kopā ar Tomiņu atbalstīt visus labdarības skrējiena dalībniekus. Toma mamma arī pastāsta, ka dēls vēl joprojām izmanto ikdienā to pašu aktivitāšu krēslu, kuru saņēma, pateicoties ventspilnieku atbalstam.
Ņemot vērā pašreizējos kovida pandēmijas ieviestos ierobežojumus, sestdien Piedzīvojumu parkā neatskanēja kopējais starta signāls, tādēļ 3,8 kilometrus garajā trasē ikviens interesents varēja doties individuāli. Distanci varēja mērot, gan skrienot, gan raitā pastaigas solī. Trasē devās arī Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs, kurš katru gadu atbalsta šo MRC labdarības akciju. «Vienmēr esmu novērtējis to, ka ir iespēja ziedot konkrētam bērnam. Man ļoti patīk Matisona kluba ideja rīkot šo akciju, jo varam ne tikai atbalstīt kādu, kam ir vajadzīga mūsu palīdzība, bet arī paši iesaistīties sportiskās aktivitātes,» saka Blumbergs.
Labdarības skrējiena organizators Aigars Matisons ir gandarīts, ka visiem kopā izdevies īstenot vienu no Aleksandra sapņiem. Viņš ir arī pateicīgs ikvienam, kas šogad iesaistījās šajā akcijā. «Liels paldies visiem, visiem! Priecājos, ka šogad varējām skriet klātienē. Paldies visiem par mīlestību, ar kuru visi bija gatavi dalīties!» pauda Matisons, aicinot ikvienu, ja vēl kāds nav paguvis iesaistīties akcijā, līdz 31. decembrim ziedot uz bankas kontu LV 21RIKO0001080083766, norādot mērķi atbalsts Aleksandram.
Klātesot ikviens pārliecinājās, ka Aleksandrs ir ļoti dzīvespriecīgs un atsaucīgs zēns. Smaids ne mirkli nepazūd no viņa sejas. Vaicāts, ko viņš labprāt vēlētos saņemt no Ziemassvētku vecīša, Aleksandrs droši saka: «Lego!» Lai Aleksandram un visa viņai ģimenei izdodas piepildīt visus savus sapņus!
Komentāri (9)
Īpašs bērns...
Mjā...Laiki mainās,mainās arī nosaukumi/apzīmējumi...
Un pie tā arī paliksim, un vecos laikus neatcerēsimies. Lūdzu.
Paldies.
Mājiens skaidrs.
Tā būtu vēl viena virtuāla pašnāvība,tāpēc neriskēšu.Jau tā gana daudz ir izdzēsts beidzamā laikā.Laikam ar gudru ziņu jaunus portāla lietotājus vairs nereģistrē.
Patiess prieks ka akcija ir izdevusies.
Reku- Protams, īpašs. Katrs bērns ir īpašs!
Sen bija laiks.
Stulbi, ka valdība atrod miljonus firmām - biznesam kā izlīdzēt, bet šādi bērni, cilvēki ilgstoši- kopš neatkarības jau 30 gadi (prihvatizācijā) ir bešā.
Pēteri,protams,vecos laikus neatcerēsimies.Kam nav pagātnes,tam arī nav nākotnes!Protams,tā ir nelaime bērnam un viņa vecākiem,par to vispār nav runa,nedod dievs !Runa ir par to,ka tagad melnu sauc par baltu,viss otrādi sagriezts,un jaunajai paaudzei tas jau viss liekas normāli un pašsaprotami.Parādījušies kaut kādi senjori,kas tie tādi,no spānijas,vai dienvidamerikas saradušies latvijā?Un vispār,kādā valodā jūs mājās runājat?Lai dzirdētu normālu latviešu valodu ir jābrauc uz ārzemēm,jo šajā īsajā laika sprīdī latviešu valoda ir tā piecūkota,ka riebjas klausīties!Un teikšu kā ir,bieži nesaprotu tos jaunvārdus,smieklīgi jūs esat,kad no malas paskatās un paklausās.Es nesaku,ka es esmu pareizs un labais,protams,ka ne.Bet,jūs taču esat masu saziņas līdzeklis,BAZARS JUMS TAČU JĀFILTRĒ,tā nav privātā saruna.Es apzinos,ka tagad šis nav zem pareizā raksta,bet sirds ir pilna!
Ja jau sirds tik pilna, varbūt var konkrētus piemērus, par kuriem šausminies un smejies? Visu laiku esmu bijis pie pārliecības, ka rakstām latviešu valodā, ja tev tā nešķiet, gribētos saprast, kur tieši kaut kas tik ļoti nav bijis kārtībā.
Vakar saņēmu es pergamento,
Ko rakstīja SENJORA man...
Neviss to Neimanis,bet Pēterim,dzīve ir tik īsa,lai katram skaidrotu vienkāršas lietas,tajā skaitā arī vārdus.Ceru Pēter,ka tavs smadzeņu dators neuzkārsies pāc šādas atbildes.Saucas izdomā pats.