Sigita un Kārlis Smiltiņi atjaunojuši ģimenes tradīciju un cep mājās rudzu maizi. Pirms pāris mēnešiem uzsākta rupjmaizes tirdzniecība.
Maizes cepēji trešajā paaudzē
0Maizes krāsns atrodas kādas privātmājas palīgēkā; lai maizīti varētu tirgot, telpu atbilstību higiēnas prasībām pārbaudījuši kontrolējošie dienesti. Kārlis: «Vienubrīd bija doma nojaukt krāsni, tomēr mūsu ģimenē tai ir vēsturiska vērtība – krāsnij ir 80 gadu un mēs esam trešā paaudze, kas tajā cep maizīti.»
Smiltiņiem nebija zināšanu, kā tas jādara, tādēļ Sigita devusies pēc padoma pie Talsu pusē dzīvojošas saimnieces un, skatoties televīzijas pārraides, vērojusi, kā maizīti cep Mārtiņš Sirmais. «Tikai tagad,» saka Sigita, «saprotu, ka neviens meistars nepateiks visus knifus. 20% jāatklāj pašiem, un mēs to cenšamies darīt. Piemēram, man garšo graudu maizīte, bet pircēji to pirka ne labprāt, tāpēc tagad mīklai vairs nepievienoju sēkliņas.»
Divu gadu laikā senā aroda pratēji iemanījušies izcept maizīti, kas garšo ne tikai pašiem, bet arī draugiem un radiem. Sakumā viņi bija galvenie Smiltiņu piedāvātā produkta patērētāji, tomēr nespēja apēst visu. Kārlis atceras: «Mans vaļasprieks ir senvēstures pētīšana, tādēļ reiz, kad Rīgas pusē notika vēstures pasākums, izmēģinājām, kā maizīte aizies tirdzniecībā. Viss notika ļoti labi.»
Mājražotāji maizi cep divreiz nedēļā, katrreiz liekot krāsnī sešus rokām apmīļotus kukulīšus. Ražotni paplašināt nav iespējams, jo no brīža, kad tiek iejaukta mīkla līdz mirklim, kad no krāsns izņem smaržīgu maizīti ar biezu garozu, paiet pusotra diena. Sev Smiltiņi atstāj ceturto daļu kukuļa, pārējais tiek vests uz tirgu un dāvināts draugiem.
«Esam droši par kvalitāti arī tādēļ, ka rudzu miltus maļam paši. Sākumā izmantojām Sigitas tēva audzētos graudus, tagad tos pērkam pie bioloģiskā zemnieka Kārļa Akuma,» saka Kārlis. Gan viņš, gan sieviņa veikli rīkojas ar lizi, žigli izslauka no krāsns pelnus, pēc zināms laika samaina kukulīšu vietā, lai visiem tiek vajadzīgais siltums. Sigita: «Nu, ir īpašas izjūtas, pašai cepot maizīti, ir. No vienas puses, tas ir bizness, no otras – hobijs, jo pašiem ļoti patīk šis darbs un peļņa nav tik būtiska, lai runātu par lielu peļņu, bet šī lieta mums patīk.»
Foto: Juris Ģigulis
«Sākumā smaidot domāju, ka maizīti mājās parasti cep vecākas tantes, bet tas iepatikās arī man,» saka Sigita.
Komentāri (0)