Saeima otrajā lasījumā atbalsta ostu pārvaldības modeļa maiņu

Likuma nosaukums, kurā paredzēts veikt grozījumus, pašlaik ir "Likums par ostām", taču parlaments to nolēmis pārsaukt par "Ostu likumu".

Valdības virzītie grozījumi paredz, ka minēto kapitālsabiedrību kapitāldaļas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai.

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Grozījumos likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau pašlaik ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

Ostu pārvaldības reforma skars Ventspils un Rīgas ostas. Liepājas SEZ saglabās savu statusu līdz 2035. gada 31. decembrim.

Prognozējams, ka 2022. gadā Ventspils ienākumi no ostas samazināsies par trešdaļu jeb vienu miljonu eiro salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad ienākumi bija aptuveni 3 miljoni eiro, debatēs par grozījumiem "Ostu likumā" sacīja Saeimas deputāts Jānis Vucāns.

Parlaments noraidīja viņa priekšlikumu, kas paredzēja, ka ostas pārvaldes budžetu būtu jāsaskaņo ar pašvaldību.

Vucāns skaidroja, ka iepriekš šāda kārtība par pašvaldības lomu ostas budžeta saskaņošanā bija pašsaprotama. Taču jaunā kārtība ir izslēgusi pašvaldību no šī procesa un novedusi pie situācijas, kad Ventspils pilsēta lielā mērā esot "spiesta uzturēt ostas teritoriju kārtībā, jo pilsēta nevar pieļaut, ka daļa no tās ir nesakopta", klāstīja politiķis.

Vucāns skaidroja, ka ap 2019. gadu Ventspils no brīvostas pilsētvides sakopšanai saņēma aptuveni 3 miljonus eiro, bet 2020. gadā šī summa bija par pusmiljonu eiro mazāka un paredzams, ka šogad tā saruks vēl par 400 000 eiro.

Šāda situācija samazinās dzīves līmeni iedzīvotājiem, tāpēc pašvaldībai būtu jādod iespēja argumentēt savu viedokli par ostas budžeta izlietojumu, uzsvēra deputāts.

Saeima noraidīja arī deputāta Edgara Tavara priekšlikumu, kas paredzēja noteikt, ka likums stātos spēkā pēc tam, kad būtu saņemti nepieciešamie atzinumi un Ministru kabinets būtu veicis ekonomisko izvērtējumu.

Tavars rosināja sākumā sagaidīt pozitīvu atzinumu par grozījumiem no Konkurences padomes par to atbilstību brīvai un godīgai konkurenci un no Eiropas Komisijas par topošā regulējuma saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Tāpat Ministru kabinetam sākotnēji būtu jāveic ekonomiskais izvērtējums ostu pārvaldības reformas veikšanai, paredzēja deputāta priekšlikums.

Tavars komisijas sēdē norādīja, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā saņēmis atbildi, ka neesot veikts piedāvātā modeļa biznesa plāna izvērtējums. Politiķa ieskatā tas nav pareizi, jo sākotnēji ir jāsaprot, kādi būs uzlabojumi, ko iegūs valsts un pašvaldība no šīs reformas.

Deputāts akcentēja, ka nevar būt tā, ka likuma grozījumi tiek veikti tikai koalīcijas padomes vienošanās un koalīcijas stabilitātes dēļ.