Koalīcija vienojas Covid-19 ātros testus noteikt kā brīvprātīgus

Politiķis norādīja, ka koalīcijas partneri diskutēja par antigēnu testu plašāku ieviešanu un lēma, ka, ņemot vērā to, ka vēl nav pilnas skaidrības par testu izdales kārtību un pieejamību iedzīvotājiem, Ministru kabinets atcels prasību darbavietās obligāti veikt antigēnu testus.

Nacionālās apvienības pārstāve, Saeimas deputāte Ilze Indriksone sacīja, ka šis jautājums aizņēmis lielu daļu no sanāksmes diskusijām, kā rezultātā tapusi "skaidra ziņa uzņēmējiem, kuri nepacietīgi gaidīja risinājumu". Koalīcija vienojusies, ka iecerētā obligātā prasība tiek pārvērsta par rekomendējošu, ļaujot darba devējam izsvērt riskus un veikt skrīninga testus, ja to uzskata par vajadzīgu.

Proti, darba devēji paši varēs noteikt nepieciešamību - veikt vai neveikt ātros testus. Indriksone akcentēja, ka daudzi darba devēji jau izmanto šos paštestus. Vienlaikus viņa pauda cerību, ka varēs izstrādāt kārtību, kādā testēšanas izdevumus kompensēs valsts. "Tā mēs varētu kopīgi katrs pielikt artavu drošībai, sniedzot pakalpojumus un veidojot drošu darba vidi," uzsvēra parlamentāriete.

Preses konferencē Kariņam tika vaicāts, vai valsts turpinās testu iepirkšanu, ja antigēnu testi būs rekomendējoši, uz ko premjers atbildēja, ka par šādām detaļām vēl tiek runāts. Viņš uzsvēra, ka šo testu plašākas izmantošanas mērķis ir, lai "nākotnē mēs nenonāktu mājsēdē".

"Ja vakcīnas palīdz samazināt hospitalizēto skaitu, tad plaša testēšana ļoti samazina vīrusa izplatību, jo, cilvēkiem konstatējot Covid-19, viņi var aiziet pašizolācijā un neļaut vīrusam pārnesties darba kolektīvos, skolā vai citur sabiedrībā," skaidroja Ministru prezidents. Viņaprāt, valsts interesēs ir, lai cilvēki pēc iespējas plašāk izmantotu testus, un svarīgi esot, lai tie būtu pieejami un bezmaksas. Vēl gan tiekot strādāts pie mehānismiem, kā tos nodrošināt, sacīja Kariņš.

Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts piebilda, ka darba devēji jau līdz šim plaši izmantojuši ātros testus, nodrošinot tos no pašu līdzekļiem. Viņš arī minēja Latvijas darba devēju konfederācijas veiktās aptaujas rezultātus, kas apliecinot, ka absolūts vairākums darba devēju vēlētos tos izmantot.

Ar valdības lēmumu noteikt antigēnu testus kā rekomendējošus tiek mainīta situācija, tāpēc vajadzīga vienošanās starp darba devējiem, kā arī Ekonomikas un Finanšu ministrijām par to, vai un uz kādiem nosacījumiem valsts šo atbalstu varētu sniegt, teica Pavļuts.

Savukārt vaicāts, vai, nosakot testēšanos kā brīvprātīgu, nepieaugs risks, ka kāds tos izmantos negodprātīgi, veselības ministrs sacīja, ka testus varēs veikt tie, kuri to vēlas, jo ātrie testi būs brīvprātīgi. Pēc viņa domām, jebkādas atkāpes no normas būtu mazāk iespējamas.

Pavļuts uzsvēra, ka saistībā ar antigēnu testu izmantošanu, labs piemērs ir skolas, kur šī metode jau ir atstrādāta. Skolām ir zināms, kā rīkoties pozitīva testa gadījumā, un šāda pat uzvedība nepieciešama paštestu izmantotājiem citās vidēs. "Tas lielā mērā ir balstīts uz sabiedrības godaprātu," pauda ministrs, piebilstot, ka, izskaidrojot iedzīvotājiem, kā pareizi lietot testus, tie varētu būt efektīvs rīks, lai palielinātu drošību un noķertu inficēšanās gadījumus.

Ja situācija to prasīs, tad nav izslēgts, ka varētu atgriezties pie jautājuma par šādu testu izmantošanu kā pienākumu, piebilda Pavļuts.