Pašiem savs Toļiks

Kā viss sākās?

– Sākās nedaudz pirms KInGA. Kopā ar kompanjoniem taisījām spēli. Tajā laikā par programmēšanu zinājām precīzi nulli, tāpēc sākām to mācīties. Kaut kas jau sāka veidoties un izdoties. Laiku pa laikam gāju uz koprades vietu Coworking Liepaja – parunāties ar cilvēkiem –, un tur uzzinājām par KInGU. Spriedām, ka jāstartē ar kaut ko nopietnāku par vienkāršu spēli. Es atvēru savu kladi ar idejām, un mēs paņēmām myCardly – ideju atbrīvot cilvēkus no lojalitāšu kartēm, sarakstot informāciju vienā telefona aplikācijā. Tā mēs tikām KInGĀ. Sākām celties no rīta piecos, lai varētu sev dienā dabūt pusotru stundu klāt! Starp citu, sarēķinājām, ka gadā tā iegūstam vienu papildu mēnesi. KInGA cilvēki ir riktīgie darītāji. Ja tev tādi ir visapkārt, arī pašam ir vēl vieglāk darīt.

Kas ir myCardly?

– Aplikācija tapa ar domu, ka maki mums visiem ir pilni ar veikalu lojalitāšu kartēm. Izpētījām, ka vidēji vienam cilvēkam makā ir vismaz 12 lojalitātes kartes. Tas ir daudz. Sākām ar svītrkodiem, tad pievienojām zīmogu kartiņas. Uzņēmumi pie mums aptuveni 15 minūšu laikā var izveidot sev lojalitātes sistēmu. Atceros sajūtu, kāda mūs pārņēma, redzot, ka aplikācijas lietotāju skaits palielinājies līdz 500 cilvēkiem! Tā bija sajūsma par to, ka cilvēkiem patīk mūsu ideja un viņi to lieto! Grūti aprakstīt, cik priecīgi bijām! Tobrīd saistībā ar pandēmiju bija ierobežojums – 25 kvadrātmetri uz vienu cilvēku. Smējāmies, ka mums vajadzīgi divi vai trīs futbola stadioni, ja gribētu visus šos cilvēkus sapulcēt.

Vai aplikācija jums nes ienākumus?

– Nē, šobrīd vēl ne. Šobrīd veidojam platformu, lai uzņēmumi pie mums varētu veidot savu lojalitātes karšu programmu, audzējam lietotāju skaitu. Nākotnē plānojam, ka uzņēmumiem abonentu maksa būs 10–15 eiro mēnesī, cilvēkiem aplikācijas lietošana arī turpmāk būs bezmaksas.

Tagad myCardly ir mūsu paralēlais projekts, jo šobrīd jau mākam programmēt un kodēt, sniedzam šādus pakalpojumus citiem. 19. novembrī mums būs SIA gada jubileja! Sākumā strādājām katrs savās mājās, tad garāžā, tad koprades ofisā, un tagad mums beidzot ir savs birojs Strautu ielā 4. Ir daudz negulētu nakšu, ik ko darīt. Sākām ar programmēšanu, tad mums papildus sāka prasīt 3D izstrādes – apguvām, tagad gribam abas nišas apvienot un sākt taisīt 3D interaktīvās mājaslapas. Tā, manuprāt, ir nākotnes lieta!

Pastāstiet par savu komandu!

– Iesakām trīs cilvēki – Valdis, Daniels un es. Savā birojā ikdienā joprojām darbojamies mēs trīs, piesaistām frīlancerus jeb cilvēkus, kas strādā uz līgumiem. Pagaidām neesam sevi pieņēmuši darbā, neēdam ārā no SIA – taisām sev drošības spilvenu. Vēlamies apgūt vēl papildu lietas, lai varam ņemt lielākus klientus.

Es vadu komandu un runāju ar klientiem. Man vēl nebija 18, kad nodibināju savu deju skolu Liepājā. Esmu apguvis arī IT sistēmu administrēšanu. Mani kolēģi vēl studē, viņus finansiāli atbalsta vecāki. Pats sāku strādāt 16 gados kā palīgstrādnieks, tad sešus gadus nostrādāju vienā darbā, vakaros darbojoties deju skolā. Pienāca kovids, un es sapratu, ka vai nu tagad, vai nekad. Apkopoju visus savus resursus, lai varu fokusēties uz Tolik Corporation.

Vai deju pieredze palīdz biznesā?

– Viss, kas saistīts ar kaut ko māksliniecisku, palīdz attīstīt iztēli un radīt nestandarta idejas.

Attīstot biznesu, ir bijuši kādi sarežģījumi?

– Skatāmies uz tiem kā uz izaicinājumiem. Arī nosaukums mums ir tāds… Nepazinām nevienu Toļiku savā dzīvē, tāpēc spriedām, ka jāuztaisa sev tāds. Nav nekā neizdarāma! Superspēja atrast ir tas, kas ir mūsu komandā. Mēs varam atrast un iemācīties!

Kāds ir bijis jūsu lielākais izaicinājums?

– Man personīgi ir grūti runāt ar cilvēkiem. Pirms kovida, kad vēl varēja brīvi satikties, es izaicināju sevi katrās apmācībās iepazīties vismaz ar diviem svešiniekiem. Klātienē tu vari pieiet, tevi atceras, varbūt sāk veidoties sadarbība, bet tagad, kad pārsvarā viss notiek neklātienē, vienmēr cenšos lekcijās turēt kameru ieslēgtu un uzdot jautājumus, lai mani atceras. Ja cilvēks man ir interesants, es apvaicājos, vai tad, ja viņš kādreiz būs Liepājā, es drīkstēšu izmaksāt viņam kafiju, lai viņš man var pastāstīt, kas viņu draivo*.

Redzot jūsu enerģiju, domāju, varam cerēt, ka caur jums dzimst vēl kāds Latvijas veiksmes stāsts!

– Mēs tā plānojam. Lēnām ceļam savu impēriju.

Kādi ir tuvākie mērķi?

– Lai komanda ir pietiekami spēcīga un varam strādāt pie lielākiem projektiem. Palielināt zināšanas ir šobrīd galvenais mērķis. Gribētu, lai varam, piemēram, pusgadu strādāt pie viena projekta un nedomāt par to, ka mums jāmaksā īre. Esam jau daudz paveikuši, bet tas ir bijis diezgan liels sprints. Savukārt impērija vai veiksmes stāsts – tas ir maratons.

*draivo – iedvesmo

Jaunieši ir superīgi!

Salvis Roga, Kurzemes Biznesa inkubatora valdes priekšsēdētājs

– Priecājamies, ka Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka šādas programmas ir vajadzīgas. Tās veicina studentu uzņēmīgumu un praktiskās pieredzes iegūšanu studiju laikā. Kopā ar Ventspils Augstskolu un Liepājas Universitāti pieteicāmies pirmajā kārtā, tikko bija otrās kārtas uzsaukums, bet šoreiz izvēlējās citas augstskolas. Mums KInGS projektā ir bijuši trīs gadi, nu palicis pēdējais pusgads. Ceram, ka nākotnē vēl sekos līdzīgas aktivitātes. Mācību procesam ir jāmainās, šāds projekts – kā naglai uz galvas: ej un dari! Mācīšanās darot.

Jaunieši ir superīgi un grib darboties. Viņiem ir idejas, ir enerģija! Ja pirmajā ciklā mums gāja grūti ar studentu iesaisti, bijām plānojuši 100 dalībniekus, tad šobrīd ir tā, ka aptuveni puse ir jāatstāj aiz borta. Katrai jaunai lietai ir jāiedzīvojas. Uzņēmīgums ir atslēgas vārds. Jau no pirmās dienas kopā ar studentiem strādājam pie tāda produkta attīstīšanas, par ko kāds ir gatavs maksāt. Protams, studentiem ir raksturīgi pie pirmajām grūtībām atslābt un gribēt mest plinti krūmos, tā, iespējams, ir mūsdienu iezīme, ka, tiklīdz ir grūtības, tā vieglāk ir padoties. Ne katram patīk pārdošanas process, kas sākas, kad esam tikuši līdz produktam. Mēs mēģinām studentus motivēt un rādīt gaismu tuneļa galā. Vienlaikus jāatzīst, ka Latvijā birokrātija joprojām sit augstu vilni. Ar atskaitīšanās pusi mums iet daudz grūtāk nekā ar studentiem.

No katra realizētā cikla mums izveidojas arī daži uzņēmumi – SIA. Tas nozīmē, ka ir ienākumi, kuri ir jālegalizē. Savus uzņēmumus pēc realizētā KInGS projekta ir izveidojuši, piemēram, beziepakojumu veikals Liepājā, vegānā piena ražotne no auzām, kokapstrādes uzņēmums, kas ražo koka suvenīrus, apģērbu apdrukātāji, video, foto pakalpojumu piedāvātāji, programmētāji u.c.

 

Aisberga neredzamā puse

Noslēdzot rakstu sēriju, uz sarunu aicinājām arī KInGS Ventspils puses administrācijas pārstāvjus – Vitāliju Petkeviču, Ievu Rozenbergu un Annu Fedotovsku.

Vitālijs ir KInGS projekta vadītājs, Ieva koordinē uzņēmēju un studentu sadarbību, bet Annas darba lauks ir studentu ideju dzīvotspējas pārbaude. «Aiz skaistās fasādes, kurā rādām, ka studentiem ir iespēja saņemt grantu savas idejas īstenošanai, stipendiju un balvas par labākajiem sasniegumiem, izmantot Ventspils Augstskolas un sadarbības partneru infrastruktūru, ir aisberga neredzamā daļa – iepirkumu procedūras, līgumu noslēgšanas, cenu aptaujas, nolikumu izstrāde, atskaites par saņemto finansējumu uzraugošajām iestādēm,» komandas ikdienu raksturo Vitālijs Petkevičs un turpina: «Mēs mēģinām studentiem parādīt, cik nevienkāršs ir naudas pelnīšanas process. Viņi vēl nedaudz dzīvo mākoņos. Tas nav pārmetums, arī es pats tāds biju. Esam arī skarbi sliktie policisti, kas norāda uz kļūdām. Sākotnēji visus ievilina burkāns ar 200 eiro stipendiju, ne viens vien domā, ka pēc tam nekas nebūs jādara.» Vitālijs pats Ventspils Augstskolu pirmo reizi pabeidzis 2011. gadā, šobrīd studē maģistrantūrā. Arī Anna, kas mūsu augstskolu absolvējusi pirms gada, ir ceļā uz maģistra grādu. Viņai studentu kaprīzes neesot bijušas svešas arī pirms iesaistīšanās KInGS projekta administrēšanā. Studiju laikā rīkojusi pasākumus un vadījusi Studentu padomes darbu. Savukārt Ievai Rozenbergai kabatā Latvijas Lauksaimniecības universitātes diploms projektu vadībā. Ieva teic – lai arī īstenoti jau pieci KInGS cikli un atvērts sestais, garlaicīgi neesot: «Ar studentiem nekad neko nevar zināt! Jāmainās arī mums pašiem!»

UZZIŅAI

Iesaistīties KInGS projektā ir iespēja visu līmeņu un programmu studentiem, kā arī tehnikumu, profesionālo vidusskolu un vidusskolu pēdējo klašu audzēkņiem no visa Kurzemes reģiona.

Vadošais partneris – Ventspils Augstskola

Projekta sadarbības partneri:

Liepājas Universitāte

Nodibinājums Ventspils Augstskolas attīstības fonds

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks

SIA Kurzemes Biznesa inkubators