Saeima 21. oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz no 2025. gada valstspilsētas Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni un Ventspili apvienot ar tām piegulošajiem novadiem. Ventspils novada domes deputāti ceturtdien lēma neatbalstīt Saeimas ieceri apvienot Ventspils novadu ar Ventspils pilsētu.
Domnieki lēma Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas likumprojekta "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" otro pantu, ar kuru Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 42. punktā noteikto jaunas pašvaldības izveidi, apvienojot Ventspils novada pašvaldību un Ventspils valstspilsētu atzīt par neatbilstošu labai likumdošanas praksei pilsoniskā un demokrātiskā sabiedrībā, kā arī Ventspils novada iedzīvotāju interesēm.
Pašvaldības ieskatā likumprojekta norma sagatavota, pārkāpjot Satversmes 1. panta un 101. panta, Eiropas Padomes 1985. gada 15. oktobra Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 4. panta sestajā daļā un 5. pantā nostiprinātos tiesību pamatprincipus.
Deputāti atbalstīja priekšlikumu, ka Ventspils novads, kā patstāvīga atvasināta publiska persona, saglabā pašvaldības statusu un teritoriju ar tajā esošu attīstības centru un ietilpstošajām administratīvajām vienībām, proti, Piltenes pilsēta, Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagasti.
Pašvaldības deputāti rosina likumprojekta pirmajā pantā aizstāt visā tekstā gada skaitli "2025." ar gada skaitli "2029.", ciktāl grozītajos pārejas noteikumu punktos noteiktais regulējums attiecināms uz Ventspils novada pašvaldību.
Ventspils novada domes sēdes protokola izrakstu nosūtīs Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Ventspils valstspilsētai un 13. Saeimas deputātiem un visām frakcijām, kā arī pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem.
Komentāri (1)
Šobrīd ir divi jautājumi, kuri izgaismo šī brīža politikas lielākos spēlētājus, jeb partijas ar ietekmīgākajiem naudas devējiem, kuru lēmumi ir jāpilda. Pirmais - ATR, koalīcija vispār neuzklausa pašas pilsētas un novadus (lobētājs - Latvijas attīstībai). Otrs - Ostu reforma, kur lai gan visi redz, ka viss iet krietnos mīnusos un izķepuroties nevarēs, jāizdara kas solīts un pašvaldības netiek uzklausītas! (lobētājs - JKP un Jaunā Vienotība).