Stūrē labākas lauksaimniecības virzienā (VIDEO)

Komandā darbojas Ventspils Augstskolas (VeA) datorzinātņu maģistrantūras 2. kursa students Kurts Kleinhofs-Prūsis, biznesa vadības bakalaura programmas absolvents Deniss Baranovs un Kārlis Andrejs Krūmiņš, kurš VeA studēja biznesa vadību, taču šobrīd dzīvo Zviedrijā.

Kā jūs nonācāt līdz savai biznesa idejai? Kas bija pirmais – ideja vai jūsu komanda?

Kurts: – Pamanīju, ka ir šāda iespēja pieteikties projektā KInGS, un tad domāju par lietām, kas mani interesē un varētu būt labs bizness. Tā nonācu pie šīs idejas. Mani interesē elektrotransports, un maniem vecākiem ir neliela saimniecība, kurā viņi audzē zemenes. Iedomājos, ka to varētu mēģināt apvienot, uztaisot iekārtu, kas atvieglotu zemeņu lasīšanu. Denisu es satiku Biznesa atbalsta centrā. Satikāmies, sākām runāt un atradām kopīgu valodu. Kārli Andreju Krūmiņu, kas arī ir mūsu komandā, satiku KInGS organizētajā pasākumā, kurā varēja meklēt komandas biedrus.

Tātad ideja tev jau bija, un tad radās komanda?

Kurts: – Jā, drīzāk tā.

Kā nonācāt līdz nosaukumam Farmore? Ko tas nozīmē?

Kurts: – Mūsu pamatideja bija atvieglot lauksaimniekiem dzīvi. Pētot visas lietas, nonācām arī pie secinājuma, ka Covid laikā lauksaimniekiem bija grūti tikt pie ārzemju darbaspēka. Savukārt vietējie strādnieki ne visai grib tajos apstākļos strādāt. Aizvien vairāk jebkurš mūsdienu cilvēks sēž birojā un tā nopelna naudu, nevis uz lauka lasa zemenes. Nosaukums izriet no mūsu koncepta – palīdzēt lauksaimniekiem nodarboties ar lauksaimniecību labāk, saražot vairāk, izmantojot tos pašus resursus apvienojumā ar jaunām tehnoloģijām.

Vai tas nozīmē, ka runa ir par farm, tātad fermu, un more – vairāk?

Kurts: – Jā, tikai farm esam domājuši kā darbības vārdu. To nevar precīzi iztulkot, bet pamatdoma ir: nodarboties ar lauksaimniecību labāk, spēt izdarīt un iegūt vairāk. Novākt lielāku ražu.

Denis, vai tajā brīdī, kad Biznesa atbalsta centrā satiki Kurtu, tu viņu jau pazini? Kā tu atceries šo tikšanos?

Deniss: – Iepriekš mēs nebijām pazīstami. Vienkārši tā vārdu pa vārdam ar Kurtu runājām. Viņš pastāstīja par savu ideju un par to, ka meklē cilvēkus, ar kuriem kopā to realizēt. Viņš teica, ka ir vairāk tehnisks čalis, inženieris, un meklē kādu, kas sniegtu atbalstu no biznesa puses – mārketings, klienti, finanses. Man šķita, ka tēma ir piesaistoša un interesanta, un kāpēc gan nepievienoties? Vēlāk pievienojās vēl Kārlis, un kopīgiem spēkiem virzījāmies uz priekšu.

Vai pareizi saprotu, ka katram spēlētājam jūsu komandā bija sava joma, par ko viņš atbild?

Kurts: – Jā, tas mums varbūt arī dabiski tā sanāca, jo mums katram ir atšķirīgas zināšanas, tas, ko varējām no sevis iedot. Es vairāk biju atbildīgs par tehnisko risinājumu, Deniss – par biznesa pusi, klientiem, mārketingu. Arī Kārlis meklēja klientus, zvanīja. Taisījām arī aptaujas, rakstījām biznesa plānu, aprēķinājām naudas plūsmas. Tās ir lietas, ar kurām vairāk Deniss un Kārlis tika galā.

Vai jūs aptaujājāt lauksaimniekus, kuri, iespējams, nākotnē varētu izmantot jūsu produktu?

Deniss: – Jā, mums bija izveidota aptauja, kurā atbildes ieguvām no 50 lauksaimniekiem. Kad meklējām respondentus, runājām arī ar Lauku atbalsta dienestu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru. Viņi mums palīdzēja sasniegt mūsu mērķauditoriju.

Kādi bija secinājumi? Lauksaimnieki bija gatavi šādu jauninājumu ieviest?

Deniss: – Neatceros no galvas precīzu skaitli, bet bija diezgan liels skaits lauksaimnieku, kuri bija ieinteresēti. Projekta tālākajā gaitā nosūtījām viņiem arī mārketinga materiālu, kurā cita starpā iekļāvām mūsu iekārtas 3D modeli. Lai viņi varētu iepazīties un varbūt arī sniegt savas rekomendācijas. Saņēmām arī pāris atbildes, ko ņēmām vērā. Tāpat ieguvām arī pozitīvu novērtējumu, ka esam uz pareizā ceļa.

Kurts: – Ja pareizi atceros, kādi padsmit e-pasti bija ar pozitīvu novērtējumu. No šīs aptaujas varējām arī izsecināt, ka vidējā cena, ko lauksaimnieki būtu gatavi maksāt par mūsu iekārtu, būtu apmēram 1800 eiro. Iekārtas pašizmaksa mums sanāca apmēram 2000 eiro, taču ir iespējas vēl to optimizēt. To arī gribējām darīt, tāpēc pieteicāmies nākamajā KInGS ciklā, uz lielo grantu. Gribējām uzlabot dizainu un iekārtu padarīt ražošanai draudzīgāku. Diemžēl mēs netikām iekšā, un tad projekts apstājās, jo nebija līdzekļu, par ko turpināt.

Kā jums gāja ar pašu mašīnas konstruēšanu un izgatavošanu?

Kurts: – KInGS process – tie bija seši mēneši. Pateicoties KInGS finansējumam, varējām pieslēgt arī mehānikas inženieri, kas vairāk tieši mani konsultēja, kā to visu izstrādāt, kur labāk pirkt materiālus, un skaidroja citas nianses. Iekārtu izstrādāju pats. Tad pasūtījām detaļas tepat Ventspilī, taču saskārāmies ar to, ka ražotāji pieraduši: ja pasūta iekārtas, tad vismaz desmit kā minimums. Mēs pasūtījām katru detaļu vienā eksemplārā, ražotājam tas nav izdevīgi. Cenas viņi bija noteikuši kā parasti, taču saprata, ka nav motivācijas ar to noņemties, un tad bija problēmas ar termiņiem. Beigās ar zobu sāpēm uztaisīja visu, ko mums vajadzēja. Savukārt elektronikas lietas sūtījām no Ķīnas, kas arī prasīja laiku. Līdz ar to mēs atpalikām no sākotnējā grafika, kādā bijām plānojuši dabūt gatavu iekārtas pirmo variantu. Plānus nācās pamainīt, tomēr guvām labu pieredzi, kāds tas ražošanas process ir. Man pirms tam bija pieredze tikai elektronikas ražošanā, bet ne metālapstrādē. Kopā ar mehānikas inženieri mēs arī metinājām to visu.

Kas apmaksāja visa nepieciešamā iegādi? Vai to sedza no projekta KInGS?

Kurts: – Jā, mums bija piešķirti ap 2500 eiro. Bet, līdzīgi kā publiskiem iepirkumiem, bija jāveic tirgus izpēte.

Kas bija vērtīgākais, ko ieguvāt, piedaloties projektā KInGS?

Deniss: – Visa sešos mēnešos gūtā pieredze noteikti bija vērtīga. Mums bija sākotnējā ideja, tad runājām ar mentoriem. Uzklausījām pieredzējušu cilvēku domas, mācījāmies no nozarē gudrākiem cilvēkiem. Tie ir arī gūtie kontakti, kurus arī turpmāk izmantosim.

Kurts: – Pievienojos Denisa teiktajam. Un, protams, vērtīga bija pati iespēja, izmantojot piešķirto naudu, realizēt savu ideju. No visiem aspektiem uzzinājām, ko nozīmē mēģināt izveidot šāda veida produktu. Bez finansējuma un visa tā, kas ir KInGS, tas nebūtu iespējams. Projekts mums palīdzēja arī citam citu atrast, sadraudzēties.

Deniss: – Saveda īstos cilvēkus kopā, kas var komandu izveidot.

Pieminējāt, ka neiekļuvāt KInGS nākamajā ciklā. Ko tad plānojat darīt tālāk?

Kurts: – Šobrīd mums tālākais plāns ir pieteikties KInGS 6. ciklā, lai varētu attīstīt šo biznesa ideju tālāk.

Deniss: – Noteikti ir jāturpina, jo ir sajūta, ka darbs palicis pusdarīts. Un ir jādara, jo visas iespējas taču ir!

Iekārta Farmore:

• Ļauj laukstrādniekiem stādīt, ravēt un novākt ražu sēdus stāvoklī, tātad nodrošina ergonomiskus darba apstākļus. (Nākotnē paredzēts izgatavot arī šādu iekārtu, ar ko darbus var veikt guļus pozīcijā.)

• Ir aprīkota ar elektromotoriem, kas nodrošina tās kustību.

• Ir pielāgojama dažāda izmēra dobēm, jo platums ir regulējams.

• Pasargā laukstrādniekus dažādos laikapstākļos (lietus, karstums).