Ģimnāzijā vakcinējušies visi pedagogi

Labu piemēru Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā rāda Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas pedagogu kolektīvs direktores Pārslas Kopmanes vadībā, kurā visi izglītības darbinieki ir vakcinējušies pret Covid-19.

Cik liels ir Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas pedagogu un tehnisko darbinieku kolektīvs?

– Ventspils Valsts 1. ģimnāzijā strādā 46 skolotāji, no kuriem pilnīgi visi ir vakcinēti pret Covid-19. Tehniskie darbinieki ir 14, no tiem 13 ir vakcinēti. Vakcināciju nav saņēmis viens naktssargs, bet ar viņu par to neesmu runājusi, jo viņš var pildīt darba pienākumus, izvairoties no saskarsmes ar citiem.

Kāpēc pati pieņēmāt lēmumu vakcinēties pret Covid-19?

– Laikam jāsāk ar to, ka esmu atbildīga. Izjutu atbildību gan pret sevi, savu veselību, gan pret sevi kā ģimenes locekli, kā daļu no kolektīva un šajā reizē arī pret savu sirdsapziņu. Iespējams, tāpēc, ka visi mani tuvākie cilvēki ir mediķi, man personīgi nevienu brīdi neradās jautājums – vakcinēties vai nevakcinēties.

Kā jūs panācāt simtprocentīgu vakcināciju pedagogu vidū?

– Domāju, tas ir vairāku faktoru kopums: mans personīgais piemērs, vēlme strādāt skolā, tikties ar audzēkņiem, kolēģiem.

Kolēģus uzrunāju caur savu personīgo pieredzi. Lielai daļai zināms, ka manas māsas vīrs ir ķirurgs Ģirts Štekerhofs, kurš ir arī mūsu skolas absolvents. Viņš ir ārsts, kuram ļoti uzticos, un ne tikai ķirurģijas, bet arī citos ar veselību saistītos jautājumos. Es zinu, kas Covid-19 laikā notiek slimnīcā... Ģirts nav no tiem dakteriem, kas pie katras mazākās izdevības liks dzert zāles, neesot pārliecināts par to nepieciešamību. Pavisam droši zinu, ka viņš neieteiks potēties ar kuru katru vakcīnu pret visdažādākajām kaitēm. Parasti ir drīzāk otrādi. Tā, piemēram, viņa dēli savulaik izslimojuši angīnu bez nevienas tabletes. Turpretī, runājot par vakcinēšanos pret Covid-19, viņš teica, ka tas ir jādara. Un, ja viņš tā saka, man nav ne mazāko šaubu, ka tā patiesi arī jādara. Domājot par šo visu, atcerējos arī mammas stāstīto, ka kara laikā, 1940. gados, viņa saslima ar difteriju. Ciemā no šīs slimības tolaik mira ļoti daudz bērnu. Mammai, mazai meitenei, tik ļoti gribējies dzīvot, ka viņa ar terpentīnu beicējusi sev kaklu, lai netrūktu elpas. Un, kad parādījusies vakcīna, cik viņi visi bijuši laimīgi! Tas bija sen. Tagad, protams, ir pavisam citi laiki un cita slimība. Bet šīs atmiņas liecina par to, ka neviena šāda veida infekcija bez vakcīnas nav uzvarama.

Tāpat liela nozīme arī tam, ka mani kolēģi ir savas jomas profesionāļi un cilvēki ar augstu izglītības līmeni, kas prot izvērtēt informāciju un atšķirt patiesas ziņas no fake, tic zinātnei un tic 21. gadsimta medicīnai, un uzticas dakteriem. Domāju, ka vairumu motivēja vakcinēties arī vēlme atgūt agrākās dzīves kvalitāti un atgriezties ierastajā darba ritmā.

Liela nozīme ir atbildībai bērnu un jauniešu priekšā, ģimeņu priekšā. Ja gadījumā kāds no bērniem saslimtu, kā es kā skolas direktore un skolotāja varētu skatīties acīs ģimenei, ja nebūtu vakcinējusies? Jo arī bērni ar Covid-19 slimo smagi.

Tāpat tā ir vienotība un vēlme strādāt ar jauniešiem. Katrs esam izdarījuši to, ko varējām, lai visi kopā pamazām atgrieztos normālā dzīvē. Strādājot skolā, nevar aizmirst, ka katru dienu ir jāatrodas starp vairāk nekā 400 bērniem. Es esmu lepna un saku paldies saviem kolēģiem, kuri ir pieņēmuši atbildīgu lēmumu savā, kolektīva un sirdsapziņas priekšā – vakcinēties. Tie patiešām bija svētki, ka pirmo pedagoģisko sēdi varējām aizvadīt klātienē!

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par sabiedrības it kā dalīšanu vakcinētajos un nevakcinētajos. Ko jūs par to domājat?

– Mēs esam izdarījuši izvēli vakcinēties un esam rīkojušies, lai samazinātu inficēšanos, un ir tikai loģiski, ka uz mums Covid-19 ierobežojumi attiecas mazāk vai neattiecas nemaz. Tiem, kuri ir nolēmuši nevakcinēties, ir jāpieņem realitāte un tas, ka nāksies sadzīvot ar ierobežojumiem. Ir vidusskolas klases, kurās vakcinējušies jau vairāk nekā puse skolēnu, un arī viņi šo lēmumu pieņēmuši ne tikai veselības labad, bet arī tāpēc, lai varētu pilnvērtīgi mācīties un iegūt izglītību.

Šķiet, ka saistībā ar Covid-19 vien retais nav saskāries ar visdažādākajām konspirācijas teorijām un skaļiem, neskaidras izcelsmes faktiem, kas vērsti pret vakcinēšanos un noliedz Covid-19. Kā jūs uz to raugāties?

– Es reizēm palasu fake ziņas un pašausminos (smejas). Man apkārt ir mediķi, un šo situāciju redzu no pavisam cita skatpunkta. Dzirdot stāstus, kas notiek slimnīcās, metas šermuļi. Esmu pārliecināta, ka neviens tur nevēlas nonākt. Tāpēc reizēm brīnos par tiem, kuri nemaz netic, ka tāds kovids ir.

Kas, jūsuprāt, ir nepieciešams, lai rastu izeju no tās dzīves, kāda tā šobrīd ir, esot Covid-19 varā?

– Vairākkārt esmu devusies uz Somiju pieredzes apmaiņas nolūkā. Somijas izglītības sistēma tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām un rezultatīvākajām. Tas, kas mani tajā ļoti uzrunā, ir uzticēšanās. Iespējams, mēs nevaram uzticēties prezidentam vai valdībai, bet ir jāsaprot, ka arī viņiem Covid-19 pandēmija ir pirmo reizi. Ja mēs būtu viņu vietā, arī mēs, visticamāk, nezinātu, kā pareizāk rīkoties un iziet no situācijas. Kritizēt varam visi un visu ko, bet mums ir jāuzticas mediķiem. Medicīna 21. gadsimtā vairs nav tā pati, kas pagājušajā gadsimtā. Un mēs – Ventspils Valsts 1. ģimnāzija – esam izdarījuši izvēli par labu 21. gadsimta medicīnai!

Vakcīnu pret Covid-19 loģistika Ventspilī

Covid-19 vakcīnas ceļš no ražotnes līdz tās saņēmējam ir garš. Ventspilī vakcīnu piegādes tiek plānotas divas reizes nedēļā.

Piegādes ķēde sākas ar ražotnēm, no kurām vakcīnas nonāk zāļu lieltirgotavās, kas ir atbildīgas par turpmāku loģistikas pakalpojumu (komplektēšanas, piegādes) sniegšanu. Latvijā līgumu ar komersantiem noslēgusi Veselības ministrija, kuras pārraudzībā esošās institūcijas seko līdzi un uzrauga Covid-19 vakcīnu loģistikas izpildi.

Covid-19 vakcīnu loģistika pēc to piegādes Latvijā tiek organizēta, sadalot valsti trīs reģionos: Rīgas/Pierīgas teritorija, Latvijas teritorija uz austrumiem no Rīgas un Latvijas teritorija uz rietumiem no Rīgas. Viens no pēdējiem posmiem ir ārstniecības un vakcinācijas iestādes, kurās iedzīvotājiem ir iespēja saņemt vakcīnu.

Lai nodrošinātu regulāras piegādes, pasūtījumi tiek organizēti divas reizes nedēļā. Lai darbs būtu plānveidīgs un būtu iespējams prognozēt nepieciešamo vakcīnu devu daudzumu, pieraksts ir atvērts mēnesi uz priekšu, stāsta Ventspils Vakcinācijas centra vadītāja Karina Paņioglu. Vakcīnas tiek pasūtītas divas reizes nedēļā – pirmdienās un trešdienās ar piegādi attiecīgi ceturtdienās un pirmdienās. Tā kā pieņemšana tiek plānota gan pēc iepriekšēja pieraksta, gan arī tā dēvētajā dzīvajā rindā, vakcīnas tiek pasūtītas ar rezervi. Pēc Vakcinācijas centra vadītājas sacītā, vienā no pēdējām nedēļām tika pasūtītas nedaudz vairāk kā 260 pirmās devas vakcīnu un teju 290 devas revakcinācijai. Piemēram, nedēļā no 23. līdz 29. augustam gan pirmo, gan otro poti pret Covid-19 saņēmuši 469 cilvēki. Sākumā, kad pieprasījums pēc vakcīnas pret Covid-19 bija ievērojami lielāks, Ventspilī nedēļā tika vakcinēti pat 1800 cilvēki.

Visas vakcīnas sākotnēji tiek vestas uz Ventspils slimnīcu, kas vienlaikus ir centrālā to uzglabāšanas vieta, jo slimnīca ir aprīkota ar strāvas ģeneratoru, kas nozīmē, ka elektrības pārrāvuma gadījumā saldētava turpina pildīt savu funkciju un joprojām tiek nodrošināti atbilstoši uzglabāšanas apstākļi. Dienās, kad plānota cilvēku vakcinēšana, nepieciešamais daudzums vakcīnu tiek sapakotas aukstumsomā un vestas uz Vakcinācijas centru. Sākotnējie Pfizer vakcīnu uzglabāšanas noteikumi paredzēja, ka ledusskapī preparātu var uzglabāt nedēļu, bet saldētavā – mēnesi. Nesen noteikumi ir mainīti, un patlaban tie nosaka, ka šī ražotāja vakcīnu ledusskapī +4 grādos var uzglabāt mēnesi, pastāstīja Paņioglu.

Viņa zināja teikt, ka šobrīd lielākais pieprasījums ir pēc Janssen vakcīnas, kas, visticamāk, ir tāpēc, ka nepieciešama tikai viena deva, taču ierobežotā daudzuma dēļ šobrīd to nav iespējams saņemt. Runājot par pieprasījumu pēc dažādu ražotāju izstrādātajām vakcīnām, Vakcinācijas centra vadītāja novērojusi, ka bieži lielākais pieprasījums ir pēc tās vakcīnas, kas konkrētajā brīdī nav pieejama. Un, tiklīdz kāda no iepriekš pieprasītākajām vakcīnām atkal pieejama lielākā daudzumā, tā cilvēki jautā pēc citām.

Avots: www.vmnvd.gov.lv

Publikācija tapusi sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu.