Ātro mašīnas un brigādes – zem jumta

Šodien neatliekamo medicīnisko palīdzību Ventspils un novada iedzīvotājiem sniedz 62 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki. Ātrās palīdzības stacijas pārcelšanos uz jauno vietu noteikti var nosaukt par vēsturisku notikumu. Jo, cik vien atceras vairākas ventspilnieku paaudzes, jau kopš seniem – vēl padomju – laikiem ātrās palīdzības stacija atradās Vecpilsētā, Annas ielā. Šī gada 11. augustā aizsākās Ventspils ātrās palīdzības brigāžu atbalsta centra pārcelšanās no Annas ielas uz Brīvības ielu 45. Abās vietās ātrā palīdzība atrodas nomātās telpās. Taču, ja Annas ielā telpas piederēja pilsētas pašvaldībai (tāpat kā agrāk viss ātrās palīdzības dienests), tad tagad NMPD nomā Ventspilī privātas telpas. Pagājušajā piektdienā savus padotos Ventspilī apciemoja NMPD direktore Liene Cipule. «Direktore apskatījās, kā esam iekārtojušies jaunajā vietā, parunājām par dzīvi un darbu, apsprieda aktuālus notikumus,» pastāstīja NMPD Ventspils brigāžu atbalsta centra galvenā ārsta palīdze Anita Fišere.

Otrdien viņa laipni izrādīja Ventas Balsij jaunās telpas. Lai arī jaunajā un skaistajā ēkā ar stikla fasādi ātrās palīdzības darbiniekiem ir nodrošinātas daudz plašākas un modernākas telpas, Fišere kā galveno priekšrocību min mašīnu garāžu! Vecajā vietā arī bija garāža, taču to jau daudzus gadus nevarēja izmantot. «Vecā garāža tika celta tādām ātrās palīdzības mašīnām, kas bija daudz zemākas par mūsdienu,» skaidro Fišere. Uz izsaukumiem jau sen dodas spilgti dzeltenie ātrās palīdzības mikroautobusi ar daudz augstāku virsbūvi. Tādēļ atšķirībā no vecajām mašīnām tagadējās vienkārši nevarēja iebraukt garāžā, un tā visus šos gadus stāvēja tukša, piebilst Fišere. Pat zem nojumes ātrās palīdzības mašīnas varēja paslēpt tikai savus degunus.

Brīvības ielā 45 ir pieejama garāža trīs ātrās palīdzības mikroautobusiem. Ceturtā mašīna kopā ar brigādi regulāri dežurē Ugālē, atbraucot uz Ventspili tikai, lai nomainītu brigādi. Mediķiem ir svarīgi, ka «mašīnas tagad atrodas siltumā. Dodoties uz tuvu izsaukumu, pacients uzreiz nonāk siltā mašīnā,» skaidro ātrās palīdzības brigāžu atbalsta centra vadītāja. Svarīgi arī tas, ka mediķi no telpām var iekāpt ātrās palīdzības mašīnā un doties uz izsaukumu, jo garāžā var iekļūt uzreiz no iekštelpām. Turklāt brigādes jaunā ēka atrodas pirmajā stāvā, bet vecajā ēkā viņi varēja tikt uz mašīnu, nokāpjot no otrā stāva. «Mūsu darbā katra minūte ir svarīga, bet reizēm arī katra sekunde,» norāda Fišere.

Ātrās palīdzības ēkā paredzēta atsevišķa telpa brigāžu vadītājiem, kur viņi ievada datorā visu informāciju par izsaukumu, ātrās palīdzības brigādes atbalsta speciālista kabinets – agrāk viņa funkciju pildīja dispečers; virtuve, sadzīves telpas, sanitārais mezgls, garderobes ar individuāliem skapīšiem, atpūtas telpas, pasākumu un mācību nodarbību zāle.

Ātrās palīdzības darbs notiek 24/7 režīmā. Brigādes dežurē pa 12 un 24 stundām. Visu diennakti strādā arī brigāžu atbalsta speciālists – uzrauga brigāžu darbu, papildina medikamentu rezerves utt. Brigāde var sastāvēt no diviem medicīnas darbiniekiem un šofera vai viena medicīnas darbinieka un šofera. Fišere norāda, ka ātrās palīdzības mašīnu vadītāji arī ir sagatavoti un var piedalīties pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Visiem ātrās palīdzības darbiniekiem nemitīgi jāpilnveido savas zināšanas un iemaņas, jo, kā norāda Fišere, «medicīnā apstāties nedrīkst».

Līdz 2010. gada jūlijam neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests bija pilsētas, bet vēlāk Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas struktūrā. Savukārt pirms 11 gadiem valstī tika izveidots vienots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ar vienotu izsaukuma numuru 113. Dienesta attīstība raisīja nepieciešamību pēc jaunām telpām ātrās palīdzības brigādēm. Pirms vairākiem gadiem pilsētā klīda runas par to, ka jaunu ēku ātrās palīdzības stacijai uzbūvēs amerikāņi vienā no NATO projektiem. Tomēr kaut kas nesanāca, un par NATO projektu veiksmīgi aizmirsa. Jaunās telpas vajadzēja meklēt NMPD vadībai. «Tas nebija viegli. Tika izskatīti vairāki varianti, taču, ja tika atrastas piemērotas telpas cilvēkiem, tad nebija garāžas mašīnām, vai otrādi,» atceras Fišere.

NMPD darbs nekad nav bijis no vieglajiem. Koronavīrusa pandēmijas otrā viļņa sezona padarīja mediķu darbu vēl grūtāku. Izsaukumu skaits bija daudz lielāks nekā ierasti, turklāt daži medicīnas darbinieki paši saslima, bet citi kļuva par kontaktpersonām un arī devās karantīnā. Ierindā palikušajiem vajadzēja strādāt virsstundas, bija ļoti smagi, atceras Fišere, piebilstot: «Mēs taču nevaram apturēt darbu un pārtraukt palīdzības sniegšanu!» Tagad, kamēr ir relatīvs pieklusums kovida lauciņā, ātrās palīdzības darbiniekiem darba nav kļuvis mazāk. Starpība tikai tā, ka tagad ātrā palīdzība strādā ierastajā režīmā, bet pandēmijas uzliesmojuma laikā vajadzēja šķirot izsaukumus – pie kā braukt vispirms. Izsaukumu izvērtējumu noteica centrālais dispečerdienests, kura rīcībā ir ārsti konsultanti. Vasara un mācību gada sākums vienmēr saistīti ar paaugstinātu traumatismu. Pēdējā laikā traumu statistiku papildina elektroskūteru braucēji – sagādājot problēmas gan sev, gan garāmgājējiem. Aiz kalniem nav arī vīrusu slimību sezona.

Pie kovida slimniekiem, lai arī krietni mazāk, tomēr iznāk doties arī tagad. Jauninājums ir tas, ka tagad kovida slimnieki, kuriem vajadzīga hospitalizācija, ir jāved uz Liepāju vai Rīgu. Nereti atgriežoties Ventspils brigādes pa ceļam saņem izsaukumus uz citām pašvaldībām. Vienotajam NMPD nav striktu atbildības robežu katram reģionālajam centram. Centrālais dispečerdienests var novirzīt uz izsaukumu jebkuras brigādes, kas atrodas tuvāk izsaukuma vietai. «Gadās, ka brigādes atgriežas mājās tikai uz vakarpusi,» stāsta Fišere. Katras brigādes noslogotība no dienas uz dienu atšķiras – var saņemt gan 5 izsaukumus diennaktī, bet var arī visus 13.

Iespējamā trešā viļņa priekšvakarā NMPD brigāžu atbalsta centra vadītāja atzīst: mediķi ļoti cer uz iedzīvotāju saprātīgumu un apzinīgumu, uz to, ka viņi ievēros visas epidemioloģiskās prasības, lai neatkārtotos pandēmijas otrā viļņa smagais periods. Fišere atgādina, ka darbs toreizējos ekstremālajos apstākļos ļoti nomocīja mediķus – gan fiziski, gan psiholoģiski. Tādēļ uz atvadām viņa novēl visiem ventspilniekiem labu veselību!

NMPD statistika:

Pacientu ar kovida aizdomām nogādāšana uz slimnīcām (vidēji dienā Latvijā):

*decembris–janvāris 2020./2021. g. – 70

*jūnijs–jūlijs – 2-4

*augusts–septembra sākums – 15

*izsaukumi, kas nav saistīti ar kovidu – 900

Atgriežoties no izsaukuma, medicīnas darbinieki ievada datorā visu informāciju par pacientu.

NMPD Ventspils brigāžu atbalsta centra vadītāja Anita Fišere novēl visiem ventspilniekiem labu veselību, lai mediķiem būtu mazāk darba.

Uz izsaukumu vienmēr gatavi doties neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi Una, Inguna, Anda un Vladislavs.

Jaunajā ēkā Brīvības ielā 45 ātrās palīdzības brigāžu rīcībā ir plašas mūsdienīgas atpūtas telpas un virtuve.