Par bērnu alerģijām vasarā

«Divas galvenās lietas, kuras vēlos akcentēt, runājot par bērnu alerģiju un vasaru, ir kukaiņu un ziedputekšņu alerģijas. Ir divu veidu kukaiņu grupas: pirmajā grupā ir odi un dunduri, kuri neizraisa smagas alerģiskas reakcijas, savukārt otrajā grupā ir lapsenes un bites, kurām ir arī krusteniskas reakcijas ar kamenēm un iršiem, kuri var izraisīt smagas, dzīvībai bīstamas alerģiskas reakcijas,» sarunu uzsāk pediatre alergoloģe Kristina Amosova. Jāpiezīmē, ka pieminētā otrā grupa ir ļoti svarīga, jo dzēliena laikā organismā tiek ievadīta inde, kas var kļūt par spēcīgu alergēnu, izraisot ne tikai spēcīgas lokālas reakcijas, piemēram, pietūkumu, niezi, apsārtumu, bet arī vispārīgas reakcijas – apgrūtinātu elpošanu, smakšanu, vemšanu, var kristies asinsspiediens. Šādu simptomu kopumu, kad iesaistās vairākas orgānu sistēmas, sauc par anafilaksi. «Ja cilvēks vismaz reiz mūžā ir piedzīvojis anafilaktisku reakciju no kukaiņu dzēlieniem, situācija ir jāuztver nopietni, jo katrs nākamais gadījums var rezultēties ar to pašu. Jāpiezīmē, ka tā ir dzīvībai bīstama alerģiska reakcija, tāpēc noteikti ir jābūt ārsta izrakstītam medikamentam adrenalīna autoinjektoram,» turpina alergoloģe Amosova. Ja ir aizdomas, ka radusies alerģija no kukaiņu kodumiem, noteikti jādodas pie alergologa, sadarbībā ar kuru nepieciešamības gadījumā tiks izrakstīts adrenalīna autoinjektors, vienlaikus saņemot arī rīcības plānu, akcentējot, kuros gadījumos preparāts ir jāievada.

Speciāliste piemin arī profilaktiskus pasākumus, kurus noteikti ir vērts zināt, ja piedzīvoti lapseņu un bišu dzēlieni: bitēm patīk visādas smaržas, tādēļ, dodoties pie dabas, nevajadzētu lietot dažādus ķermeņa losjonus ar ziedu aromātu; esot pie dabas, saldie dzērieni un ēdieni var pievilināt kukaiņus; svarīga ir arī mūsu uzvedība. Ne lapsenes, ne bites pašas neuzbrūk cilvēkam, ja vien cilvēks tās neizprovocē – pietuvojoties bitei, sāk vicināties ar rokām, veikt asas kustības, panākot to, ka kukainis kļūs agresīvāks un, iespējams, iedzels. «Ja bērnam ir iedzēlusi bite un parādās apgrūtināta elpošana, smakšana, nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība. Svarīgi atcerēties, ka bitēm ir dzelonis, caur kuru inde organismā var izdalīties minūtes laikā, tādēļ svarīgi dzeloni izvilkt pēc iespējas ātrāk,» uzsver alergoloģe.

Odu, dunduru kodumi parasti maziem bērniem rada ļoti izteiktas lokālas reakcijas, jo bērnu zemādas slānis ir daudz irdenāks nekā pieaugušajam, turklāt ir grūti panākt to, lai mazi bērni nekasītu koduma vietu. «Es parasti iesaku piemeklēt repelentu, kas atbaida kukaiņus no tuvošanās, iegādāties pretniezes gelu, antihistamīna līdzekļus, kuru primārā funkcija ir samazināt niezi. Ja pumpa ir sakasīta, var izmantot cinku saturošu pastu vai krēmu, lai pasargātu ādu no sekundāras bakteriālas infekcijas, lai baktērijas neiekļūtu ādas iekšpusē no bērna nadziņiem,» turpina Amosova, uzsverot, ka, neraugoties uz profilaktiskajām darbībām, pumpa nepāries ne vienas, ne divu dienu laikā, jo parasti zemādas tūska turas vismaz trīs dienas. Anafilaktiska reakcija no odu kodumiem nav iespējama.

Bērniem mēdz būt alerģiskas reakcijas ne tikai no kukaiņu kodumiem, bet arī no ziedputekšņiem. Vasarā par alergēniem var kļūt graudzāles. Galvenais alergēns šajā grupā ir timotiņš. Ja parādās klasiskas alerģiskas pazīmes – iesnas, acu asarošana un nieze –, kas izpaužas tieši jūnijā, jūlijā, tad, visticamāk, galvenais alerģijas izraisītājs ir timotiņš. «No timotiņa viss sākas, pēc tam veidojas krusteniskas reakcijas no citām puķēm, zālēm. Ziedputeksnis ir ļoti maza molekula, kas var pārvietoties tālus kilometrus, nonākot arī pilsētā,» stāsta Amosova, uzsverot, ka šo alerģiju var iegūt, arī nedzīvojot laukos vai to tuvumā. Augustā savukārt var rasties problēmas ar nezālēm, kur par galveno alergēnu kļūst vībotne. Ja pacientam parādās alerģiski simptomi augustā, nevis jūlijā, tad speciālists meklēs tieši šādu galveno alergēnu un domās par krusteniskām reakcijām, kādas starp visām nezālēm varētu būt.

Savu aktualitāti ne vasarā, ne ziemā diemžēl nezaudē bērnu atopiskais dermatīts, kas ir ļoti izplatīta slimība un var parādīties jau mazuļa pirmajā dzīves gadā, – sausi, sarkani pleķi, kas var izsisties pa visu ķermeni, bet dažreiz tiem ir arī noteiktas lokalizācijas, piemēram, ieloku virsmās. «Mūsdienās tā ir aktuāla problēma, ko veicina uzturs, apkārtējā vide, tas, cik tīri mēs gribam dzīvot. Šī problēma ir aktualizējusies nesen, pastāv higiēnas hipotēze – jo sterilāki kļūstam, jo izteiktāka kļūst šī problēma. Pārtikas alerģija ir vainojama tika 20% gadījumu,» tā Amosova.

Speciāliste aicina vecākus neskaidrību gadījumos noteikti vispirms doties pie sava ģimenes ārsta, kurš, iespējams, varēs rast problēmas risinājumu, bet, ja tomēr neizdodas, noteikti meklēt alergologa palīdzību, ko var darīt jau no mazuļa pašām pirmajām dzīves dienām. Tikai konsultējoties ar ārstu speciālistu, var nonākt pie vēlamā rezultāta un izvairīties no nepatīkamiem brīžiem dzīvē, jo īpaši tik siltā vasarā, kāda ir vērojama šogad, kad labprāt izvēlamies pavadīt savu brīvo laiku laukā.