Eksperti apgalvo, ka turbīnas netraucēs

Šonedēļ notika ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskās apspriešanas tiešsaistes sanāksme, kurā iedzīvotāji iepazīstināti ar vēja parka attīstītāja apmaksātā IVN secinājumiem un atbildēts uz interesentu jautājumiem. IVN ziņojumu sagatavoja SIA Vides eksperti. Tiešsaistes sanāksme notika platformā Zoom, un tajā piedalījās 37 dalībnieki.

Sanāksmē demonstrētajā IVN videoprezentācijā ievērojamu vietu aizņēma vēja parku reklamēšana, lai iedzīvotājus noskaņotu domāt, cik tie mums ir vajadzīgi un vērtīgi. Tālāk tika izskatīta vēja turbīnu ietekme uz vidi. IVN tika aplūkoti divi vēja turbīnu modeļu varianti – abos gadījumos tie sasniegtu 250 metru augstumu, bet vienā gadījumā rotora diametrs būtu 200 metri, otrā modelī – 170 m.

Viena no IVN interesantākajām sadaļām ir vēja parka vizualizācija. Šajā sadaļā ir aplūkojamas pārdesmit apkārtējās vides fotogrāfiju ar ievietotiem vēja ģeneratoriem. Dažas no fotogrāfijām tika demonstrētas arī videoprezentācijā. Praktiski nevienā fotogrāfijā vēja ģeneratori nav redzami. Tos pilnībā paslēpj meži, koki un tuvumā esošās ēkas. Pāris bildēs ir redzams, ka turbīnas blāvi parādās kaut kur tālumā pie horizonta kā niecīgi stabiņi. Tātad iedzīvotājiem par vēja turbīnām nav jāsatraucas – tās nebūs redzamas. Neskatoties uz to, ka šīs turbīnas astoņas reizes pārsniedz meža masīva vidēji 30 metru augstumu, ka tās atbilst aptuveni 90 stāvu augstam debesskrāpim vai sešu Brīvības pieminekļu augstumam. Iedzīvotāji tās nemanīs. Uz sapulces dalībnieka jautājumu, kāds bijis izmantotais fokusa attālums, uzņemot šīs fotogrāfijas, atbilde bija – 28 mm. Profesionāli fotogrāfi gan norāda, ka šis fokuss neatbilst cilvēka acs redzējumam un fotogrāfijas apzināti uzņemtas no vietām, lai ģeneratori izskatītos sīki vai vispār neredzami. Tātad vizualizācijas ir maldinošas. Turklāt tās ir uzņemtas tikai no zemes, bet nav fiksēts, kā pa saviem logiem ģeneratorus redzēs vairākstāvu māju iedzīvotāji, piemēram, Pārventā.

Tāpat IVN izstrādātāji mierina, ka vēja turbīnu radītais troksnis un zemas frekvences troksnis gan būs, bet pieļaujamais līmenis netikšot pārsniegts. To ir aprēķinājušas noteiktas datorprogrammas, jo augstākie vēja modeļi vēl netiek ražoti. Tādēļ principā trokšņu mērījumi ir veikti uz pieņēmumu pamata. Nebūšot arī trokšņu summārā ietekme, ņemot vērā jau esošo Platenes vēja parku un topošo Tārgales parku. Pieļaujamie trokšņu decibeli netiks pārsniegti.

Savukārt par vēja turbīnu radīto infraskaņas izplatību ziņojumā vispār nav vērtējuma, lai arī daudzi pētījumi, mediķi un cilvēki, kas dzīvo vēja parku tuvumā, apgalvo, ka infraskaņa negatīvi ietekmē cilvēka mentālo un arī fizisko veselību. Uz iedzīvotāju jautājumu par ietekmi uz veselību SIA Vides eksperti vides konsultante Ieva Laganovska pasākumā atbildēja, ka literatūrā ir atrodams plašs ziņoto veselības traucējumu simptomu saraksts, kurus it kā raisījuši vēja turbīnu radītie trokšņi, zemo frekvenču trokšņi, infraskaņas un elektromagnētiskais lauks. Taču vairāki pētījumi to sasaista ar nocebo efektu, kas ir līdzīgs placebo efektam, proti, «viņi pierunā sevi sajusties slikti, tāpēc var rasties nepareiza esošu vai jaunu simptomu attiecināšana uz jaunajām tehnoloģijām», sacīja Laganovska. Pētījumos neesot pierādīta korelācija, ka tiktu ietekmēta cilvēku mentālā vai psiholoģiskā veselība vēja elektrostaciju tuvumā. Uz jautājumu, vai minētie pētījumi veikti tieši attiecībā uz 250 metru augstām turbīnām, Laganovska skaidroja, ka tikuši analizēti pieejamie pētījumi, piemēram, Somijas valdības pētījums, kur ietekme uz veselību pētīta jau no 80. gadiem. «Protams, tajā laikā nebija tik augstu turbīnu, bet mēs apkopojām informāciju, kas mums bija pieejama,» sanāksmē sacīja Laganovska.

Jāatgādina, ka nekur pasaulē uz sauszemes nav 250 m augstu turbīnu. SIA Ventspils Wind pārstāvis, dāņu uzņēmējs Jakobs Hanels Kristensens sanāksmē sacīja, ka arī Dānijā tādu nav. Līdz šim Dānijā maksimālais turbīnu augstums drīkstēja būt 150 metri, tāpat kā citur Skandināvijā, taču nu šis ierobežojums ir atcelts. Plānošanas procesā Dānijā šobrīd esot divi vēja parku projektu ar līdzvērtīgu augstumu Ventspils pievārtē plānotajiem.

IVN ziņojumā norādīts, ka arī apkārtējo ainavu turbīnas nepiesārņos, tieši otrādi – tie bagātinās Piejūras zemienes ainavu. Ziņojumā ir atsauksme uz Ventspils novada ainavu un to vērtību pētījumu, ka dažādi industriāli objekti, tai skaitā vēja parki, atsevišķos gadījumos var arī stiprināt un daudzveidot ainavas vizuālās vērtības. Turklāt turbīnas neatrodas ainaviski nozīmīgā apgabalā.

Sanāksmē arī vaicāts, vai IVN izstrādes gaitā tikuši aptaujāti vietējie iedzīvotāji, lai noskaidrotu viņu viedokli par projektu. Izrādās, tas nav darīts. Eksperti uzskata, ka šādas aptaujas ir jāveic profesionāliem uzņēmumiem. Taču līdz šim Latvijā šādi pētījumi nav veikti, kuros tiktu aptaujāti iedzīvotāji, kas dzīvo to dažu vēja parku tuvumā. Videoprezentācijā gan tika atspoguļota Vēja enerģijas asociācijas rīkota aptauja, kurā iedzīvotāju vērtējums, protams, bija ļoti pozitīvs. Jāsaka gan, ka aptaujā nebija opcija vēja ģeneratoriem pateikt nē, bet bija jāizvēlas, ko labāk cilvēks gribētu savā pagalmā – vēja ģeneratoru, atomstaciju vai citu ģenerācijas veidu.

Iedzīvotāji sanāksmē uzdeva jautājumu par nekustamo īpašumu vērtības samazināšanos vēja parka tuvumā, kā to rāda citu valstu pieredze. Eksperti gan mierināja, ka nekustamo īpašumu vērtība nesamazināšoties, bet gan tikšot kavēts vērtības pieaugums. Negatīva ietekme uz vērtību ir vien tad, ja īpašums tiek izmantots rekreācijai. Pozitīvā ziņa ir tā, ka pēc projekta realizācijas vēja parka attīstītāji vērtēšot tās dzīvojamās mājas, kas atrodas 1,5 km attālumā no vēja turbīnām, un sola kompensēt, ja konstatēs vērtības samazinājumu. Tāpat tiek solīta mainīgo ēnu kontrole, proti, turbīna automātiski apstāšoties, ja spārnu rotācijas ēnas tiks mestas uz apkārtējām mājām. Savukārt turbīnu mirguļojošo gaismas detektoru ietekme vakaros un nakts stundās IVN vispār nav vērtēta. Jau esam rakstījuši, ka Tārgales iedzīvotāji, kas dzīvo pat 5 km attālumā no Platenes vēja parka, sūdzas par kaitinošajām diskotēku gaismām, kas vakaros un naktīs viņu mājās ienāk caur logiem.

Arī dabu, putnus un dzīvniekus iecerētās vēja turbīnas ietekmēšot nebūtiski. Par to un citiem IVN pētījuma rezultātiem lasiet turpinājumā kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.

Šajā kolāžā redzams, cik niecīgas ir mājas un koki attiecībā pret 250 m augstajiem vēja monstriem.