Celtnieki uzskata, ka viņiem nesamaksāja

Vairāki ventspilnieki pagājušā gada rudenī sāka strādāt Rīgas kompānijā Darīsim kopā, kas veic zinātnes centra iekšējās apdares darbus Ventspilī. SIA Darīsim kopā ir ģenerāluzņēmēja LNK Industries apakšuzņēmējs. Daļu darbinieku uzņēmums atveda no Rīgas, bet otru daļu – aptuveni septiņus astoņus cilvēkus – pieņēma darbā Ventspilī.

Pieci ventspilnieki, kas pieņemti darbā Darīsim kopā, uzskata, ka darba devējs nav samaksājis visu naudu par paveikto darbu, un iesnieguši sūdzību Darba inspekcijā. Divi no viņiem, kas vēlējās palikt anonīmi (vārdi redakcijai ir zināmi), vērsās redakcijā. Viens sācis strādāt septembrī, otrs – novembrī. «Man apsolīja samaksāt 40 eiro dienā, taču pirmo pusotru mēnesi es vispār algu neredzēju. Bet vēlāk apsolīto 800 eiro vietā man pārskaitīja 490. Uzskatu, ka darba devējs man ir parāda 800 eiro un vēl neapmaksāto slimības lapu – kopā ne mazāk kā tūkstoti eiro,» pasūdzējās redakcijā viens no atnākušajiem. Otrs ventspilnieks, kurš sāka strādāt novembrī, arī uzskata, ka ir apkrāpts naudas ziņā. «Pēc mutiskās vienošanās kompānija man solīja maksāt 50 eiro dienā, taču tādu naudu es neredzēju. Darba vadītājs vairākkārt sacīja, ka viņi gaida naudu no galvenā darbuzņēmēja par mūsu paveikto darbu. Tajā pašā laikā rīdziniekiem, kuri strādā šajā pašā objektā, Darīsim kopā apmaksā viesnīcas, degvielas izdevumus, komandējuma naudu, un tam viņiem naudas pietiek,» ar rūgtumu sacīja darbinieks. Viņš uzskata, ka kompānija viņam ir parādā vairāk nekā tūkstoti eiro. Vīrietis pastāstīja, ka strādājis virsstundas un arī svētku dienās Ziemassvētkos, taču attiecīgu samaksu par to nav saņēmis. Kompānija viņam esot maksājusi pa daļām, visu laiku paliekot parādā.

Visi pieci joprojām skaitās uzņēmuma Darīsim kopā darbinieki, lai gan kopš 22. februāra faktiski atrodas dīkstāvē vai neapmaksātā atvaļinājumā, bet pēdējo algu saņēma 18. februārī. «21. februārī darbu vadītājs Sergejs Gračovs atsūtīja mums WhatsApp paziņojumu, ka nākamajā dienā varam uz darbu nenākt. Kopš tā laika sēžam mājās un gaidām, kad mūs pasauks uz darbu,» stāsta vecākais no atnākušajiem darbiniekiem. «Man ir divi bērni, un es nevaru viņiem pateikt: šodien jums būs, ko ēst, bet rīt – nebūs,» piebilst vīrietis.

Tā vietā, lai celtnieki saņemtu naudu un aicinājumu ierasties darbā, 14. aprīlī viņiem piedāvāja parakstīt atlūgumu pēc abpusējas vienošanās. Kompānijas pārstāvis norāda, ka viņiem beidzas līgums ar LNK Industries un darba objektā vairs nav. Tomēr celtnieki nevēlas parakstīt atlūgumu, kamēr nesaņems no kompānijas pilnu aprēķinu un visu viņu nopelnīto naudu.

Darīsim kopā īpašnieka pārstāve Oksana Hļebņikova apstiprina: darbi Ventspils objektā uzņēmumam ir beigušies. Līdz janvārim kompānija veica rīģipša darbus, bet no janvāra līdz aprīlim – krāsošanu. Ventspilnieki bija nodarbināti rīģipša darbos, janvāra beigās viņu pienākumi beidzās, bet uz krāsošanas darbiem viņus nepaņēma, jo viņi nav krāsotāji, skaidro Hļebņikova. Krāsošanu veic piesaistītie rīdzinieki. Uzņēmuma vadītāja apgalvo, ka viņas rīcībā ir visi sapulču ar LNK Industries protokoli. Sapulces notiek katru nedēļu, un to laikā galvenais darbuzņēmējs norāda, cik darbiniekiem jābūt objektā.

Februārī pasūtītājs – Ventspils pašvaldība – izmainīja trešā un ceturtā stāva plānojumu, kā rezultātā Darīsim kopā zaudēja daļu pasūtījuma. «Līdz ar to mums divkārt samazināja tāmi un nepieciešamo darbinieku skaitu,» informēja Hļebņikova. Objektā palikuši deviņi cilvēki. Līdz 30. aprīlim Darīsim kopā jāpabeidz darbi Ventspilī. Hļebņikova uzskata, ka LNK Industries ir piemānījis apakšuzņēmēju, nesniedzot pietiekamu darbu apjomu. Līdz ar to Ventspils objekts radījis apakšuzņēmumam nevis peļņu, bet gan zaudējumus.

Kas attiecas uz darba samaksu, Hļebņikova apgalvo, ka kompānija ventspilniekiem neko nav parādā. «Cilvēki, iespējams, nelasa darba līgumus,» saka kompānijas vadītāja, atgādinot, ka līgumā atrunāta standarta minimālā alga celtniekiem – 780 eiro mēnesī. Viņa nenoliedz, ka bijusi saruna par 50 eiro dienā, taču tādu naudu kompānija bija gatava maksāt pēc pārbaudes laika, ja būtu pietiekams darba apjoms. Taču darba apjoma nebija. Turklāt Ventspilī darbā pieņemtajiem celtniekiem nav nekādas kvalifikācijas un pēc būtības viņi uzskatāmi par palīgstrādniekiem.

Tālāk Hļebņikova skaidro: «Citu objektu Ventspilī mums nav, un mēs drīz pārceļamies uz Madonu vai Rīgu. Tādēļ arī piedāvājām ventspilniekiem uzrakstīt atlūgumu pēc abpusējas vienošanās.» Tāda atlaišana no darba ļauj saņemt kompensāciju, kā arī saglabāt darbiniekam nepārtrauktu darba stāžu un divu dienu laikā reģistrēties bezdarbniekos, lai ātrāk saņemtu bezdarbnieka pabalstu. Tomēr šis piedāvājums netika pieņemts. Patlaban piecu ventspilnieku sūdzību izskata Darba inspekcija. Celtnieki apgalvo, ka ir gatavi iet līdz galam, pat ja vajadzēs vērsties tiesā.