Nav lieku divu miljonu eiro

Aizvadītā ziema bija sniegiem bagāta. Iespējams, tādēļ jau kopš februāra ventasbalss.lv forumā ir aktuāla tēma par nekustamajam īpašumam piegulošo teritoriju kopšanu. Taisnības labad gan jāsaka, ka tēmu ik nedēļu ar jaunu ierakstu aktualizē viens cilvēks ar segvārdu tiešām suns. Viņš pašvaldībai pieprasa atbrīvot ventiņus no pilsētas zemes tīrīšanas un ierosina ieviest, viņaprāt, demokrātisku pieeju – kuri grib, lai tīra, bet nākt pretī tiem, kuri to negrib darīt vai arī kuriem ir pārmērīgi liela teritorija. Ir daļa cilvēku, kas komentētāja domām piekrīt, bet daļai ir citi uzskati. Sigurds norāda, ka ir iedzīvotāji, kuri piegulošajā teritorijā stāda puķes, novieto dekoratīvus rūķus, akmeņus un visu ko citu. Šādos gadījumos tā ir viņu mājas priekša, kurā stāda un liek, ko grib. Bet, tiklīdz šī teritorija ir jātīra un par to jārūpējas – tad tas vairs nav viņa. «Īpašums uzliek pienākumus, bērni uzliek pienākumus, dzīvnieki uzliek pienākumus! Nevar dzīvot bez pienākumiem!» uzskata Sigurds.

Šis jautājums vairākkārt ticis apspriests arī pilsētas pašvaldībā, taču ikreiz secināts, ka pašvaldībai uzņemties visu piegulošo teritoriju kopšanu būtu finansiāli nepaceļams pienākums. Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks informē, ka pašvaldībai tas izmaksātu aptuveni divus miljonus eiro gadā. Tā ir ļoti liela summa, un tad nāktos izvērtēt, no kā atteikties, lai šādu naudu budžetā atrastu. Piemēram, Ventspils Pašvaldības policijas uzturēšana pašvaldībai izmaksā 1,7 miljonus eiro gadā. Ventspils bibliotēka tērē 1,3, bet Kultūras centrs – 1,5 miljonus eiro gadā. Savukārt pašvaldības atbalsts sporta klubiem un sporta skolai Spars ir 1,9 miljoni gadā, bet visi sociālie pabalsti un sociālie pakalpojumi izmaksā divi miljoni. Aktuāls ir jautājums, ko iedzīvotāji būtu gatavi upurēt par labu piegulošo teritoriju kopšanai – sportu, kultūru vai ko citu.

Taču tās ir ne tikai izmaksas. Ievērojami ciestu arī tīrības kvalitāte pilsētā, jo pašvaldībai nav iespēju piesaistīt tik lielu darbaspēku, lai vienlaicīgi uzkoptu visu pilsētu. Ventspilī ir vairāk nekā desmit tūkstoši namīpašumu un privātmāju, un ielu tīkla kopgarums ir ārkārtīgi iespaidīgs. Šobrīd ir noteikts, ka namīpašniekiem piegulošā teritorija no sniega ir jāattīra līdz astoņiem rītā vai divu stundu laikā pēc snigšanas beigām. Pašvaldībai būtu praktiski neiespējami nodrošināt tik daudz sētnieku, kas vienlaicīgi to varētu izdarīt. Kausenieks atklāj, ka pašlaik Ventspils labiekārtošanas kombināts nodarbina vairāk nekā 100 sētnieku un jau tagad ir ļoti liela problēma nodrošināt nepieciešamo sētnieku skaitu. Vienkārši Ventspilī nav tik daudz cilvēku, kas vēlētos strādāt šo darbu. «Par laimi, mums vēl ir pensijas vecuma cilvēki ar padomju laiku rūdījumu, bet piesaistīt jaunus kadrus kļūst arvien grūtāk,» situāciju raksturo Kausenieks.

Tādejādi, pašvaldībai pārņemot šos pienākumus, viennozīmīgi tiktu zaudēta kvalitāte, ko apliecina arī citu pilsētu pieredze. Piemēram, Daugavpils pašvaldība ir uzņēmusies piegulošo teritoriju tīrīšanu, bet ne visur. Turklāt tur nav noteikts termiņš, cik ilgā laikā pašvaldībai no ietvēm būtu jānotīra sniegs. Tas var notikt nākamajā dienā vai pēc nedēļas. Viņi pat spriež par atteikšanos no šī pienākumu, jo, visticamāk, ir nonākuši pie secinājumiem, ka tas līdz galam nestrādā. Arī Madonā tikai atsevišķās ielās mehanizēti tiek tīrītas ietves – tajās, kas ir pietiekami platas, lai traktoriņš to varētu izdarīt. Un tā ir nevienlīdzīga attieksme pret citiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo ielās ar nedaudz šaurākām ietvēm, viņiem tās jātīra pašiem. Savukārt zāle Madonā gan jāpļauj visiem namīpašniekiem.

Jautājums ir, vai ventspilnieki būtu ar mieru, ka pilsēta tiek tīrīta retāk, tā vairs nebūtu tik sakopta un tīra un rastos situācijas, ka iedzīvotājiem ir jābrien pa piesnigušām ietvēm, kas mazinātu drošību. Jautājums paliek atklāts. Jāpiezīmē, ka teritorijas sakopšanā pašvaldība sniedz atbalstu vientuļajiem senioriem un personām ar invaliditāti, kuri veselības stāvokļa dēļ paši nespēj to kopt un kuru ģimenes locekļi nespēj viņiem palīdzēt rūpēties par piegulošo teritoriju. Tāpat pašvaldība ikvienam nodrošina zāliena daļas pļaušanu piegulošajā teritorijā, kas pārsniedz 6 metru platumu.

Jāatgādina, ka pirms aptuveni pieciem gadiem pašvaldība sāka darbu pie jaunas nodevas izveides, ko varētu maksāt tie namīpašnieki, kuri piegulošo teritoriju kopšanu vēlētos deleģēt pašvaldībai. Šādu pieeju praktizē arī daudzviet ārvalstīs. Taču šādas nodevas ieviešanu neakceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.