Laika prognoze šī gada budžetam: «Spēcīgi putinās!»

Diez vai kāds šaubās: kā jau katru reizi uz pašvaldību vēlēšanām, arī 2021. gadā pieņemsies spēkā kārtējās propagandas kampaņas gan Ventspils novada, gan pilsētas deputātu izvēlēšanas priekšvakarā, turklāt sagaidāms, ka šogad Kurzemi plosīs līdzīgas kampaņas arī Talsu, Tukuma un Kuldīgas novados – notiekot novadu apvienošanai, palielinās iedzīvotāju skaits un pašvaldību rīcībā esošie resursi, līdz ar to ir lielāks svars katrai iegūtajai deputāta vietai. Nav izslēgts, ka šoreiz pārējās Kurzemes pašvaldības tiks skartas smagāk: Ventspils un novada vēlētāji pa gadiem jau paspējuši atpazīt dažādas melu kampaņas, kamēr citiem kurzemniekiem šī nelāgā pieredze vēl priekšā.

Vienlaikus jau tagad saskatāms, kur prognozējamas topošas nejēdzības, kas ietekmēs ikvienu no mums, jo ar to palīdzību konkrēti politekonomiskie grupējumi iecerējuši izvilkt miljonu simtus no mūsu maciņiem. Sekot līdzi un būt informētiem par šīm shēmām, lai vajadzības gadījumā pilsoniski iesaistītos to novēršanā – tas jaunajā gadā būs ne mazāk svarīgi par izvēles izdarīšanu pašvaldību vēlēšanās!

Gigantisku vēja ģeneratoru būve novadā un OIK shēmas

Mēs jau rakstījām par to, kā arvien aizdomīgāk izskatās no gada uz gadu arvien lielāki un lielāki plāni aizbūvēt Ventspils novada teritoriju ar milzīgām vēja turbīnām, kam netiek sniegts ekonomiskais pamatojums – jau esošās vēja elektrostacijas visā Latvijā lielākoties spēj atpelnīties tikai tad, ja tām tiek piešķirts dubultais iepirkuma tarifs vai obligātā iepirkuma komponente (OIK), ko abos gadījumos esam spiesti apmaksāt mēs, elektroenerģijas pircēji. Par mākslīgi sadārdzinātu elektrību sūdzas gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, kuriem ražošanas procesi kļūst pārāk dārgi un prece vairs nav konkurētspējīga, ja salīdzina ar Lietuvas un Igaunijas ražotājiem. Tikmēr daudzos gadījumos konstatēta krāpniecība: it kā uzbūvēta koģenerācijas stacija, pēc papīriem tā esot gatava ražot elektrību un pārdot par paaugstināto tarifu, bet patiesībā attiecīgajā vietā tukša pļava!

Ne reizi vien šo shēmu atbalstīšanu mēģināts apturēt Saeimā. Lūk, ko raksta ekonomists un Saeimas deputāts Ivars Zariņš: «Izskatot nu jau kārtējo pieprasījumu, atkal tika ņemts viens reāls piemērs par šādu OIK atbalsta saņēmēju: tehniskajā pārbaudē vēl 2018. gadā! skaidri fiksēti fakti, kuri nepārprotami liecina par krāpniecībām sevišķi lielos apmēros. Visu šo laiku šī informācija ir atradusies [enerģētikas nozari pārraugošās] Ekonomikas ministrijas rīcībā, un vienīgais, ko tā ir paveikusi – izteikusi komersantam… brīdinājumu! Bet visu šo laiku komersants ir turpinājis saņemt OIK – vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā. Un šis ir tikai viens piemērs, kurš uzskatāmi parāda, ka Ekonomikas ministrija ir apzināti nodarbojusies ar šīs afēras piesegšanu arī tagad, arī pašreizējās Saeimas sasaukuma laikā. Rindas kārtībā ir vēl virkne pieprasījumu, kas izgaismos citas OIK afēras pašreizējās īpatnības – atbalsta atgūšana, līmeņatzīmes, OIK staciju uzraudzība u.c.; nekas, palīdzēsim vēlreiz salikt kopā skaidru attēlu no šīs cītīgi izsmērētās afēras bildes,» apņēmīgi raksta deputāts – ekonomists.

Kas notika ar šiem informācijas pieprasījumiem? Saeimas deputātu pieprasījumus taču nav iespējams ignorēt, deputāts ir tieši ievēlēts tautas priekšstāvis! Tas pats I. Zariņš citā vietā spiests ziņot: «Pēc tam, kad sēdē ar faktiem uzskatāmi tika parādīts, ka ministrija ar savu rīcību piesedz OIK krāpniecības sevišķi lielos apmēros – šis [informācijas] pieprasījums nez kāpēc ir pazudis no tālākas Saeimas darba kārtības un tā arī nav ticis izskatīts Saeimas sēdē…»

Citā gadījumā, kad pieprasījums tomēr nonācis Saeimas sēdē, stenogrammā lasāms spīkeres Ināras Mūrnieces teiktais: «Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram «Par Ekonomikas ministrijas rīcības pamatotību saistībā ar OIK elektrostaciju pārbaužu rezultātiem»! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 32, pret – 50. Līdz ar to pieprasījums ir noraidīts.»

Eiropas Komisija: «OIK atbalsts ir prettiesisks»

Galu galā šīs shēmas sāka pētīt Eiropas komisija, kas atzina: OIK ir neapšaubāms valsts atbalsts vieniem komersantiem, kas notiek uz visu pārējo iedzīvotāju un uzņēmumu rēķina. Ar Ministru kabineta noteikumiem no 2010. gada tikusi ieviesta valsts atbalsta programma. Bet no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sagatavotā ziņojuma redzams: lai arī Eiropas Savienība saskaņoja šo atbalsta mehānismu tikai 2017. gada aprīlī, OIK atļaujas tikušas izsniegtas jau desmit gadus pirms tam!

Attiecīgi visas OIK shēmu naudas, kuras no iedzīvotājiem iekasētas par elektrību 10 gadu laikā un izmaksātas OIK shēmotājiem, ir jāatprasa atpakaļ. Principā visu nelikumīgo atbalstu vajadzētu atmaksāt to iedzīvotāju un uzņēmumu rīcībā, kas bijuši spiesti pārmaksāt par elektrības OIK shēmām. Protams, LTRK speciālisti konstatē acīmredzamo: «Nav konstatējamas darbības, kas norādītu, ka Ekonomikas ministrija veiktu darbības, kas nepieciešamas atbalsta atgūšanai.»

Dokumentos konsekventi tiek lietoti apzīmējumi «pārmērīga kompensācija» vai «pārkompensācija». LTRK konstatē: Ministru kabineta noteikumi nr. 221 paredz OIK atļaujas piešķiršanu komersantam, kurš tikai paredzējis uzsākt ražotnes būvniecību. Praksē lielākā daļā no gadījumiem OIK tiesība tika piešķirta projektiem, kuru realizācija vispār nemaz nav uzsākta – komersants paziņojis, ka plāno kaut kad nākotnē ražot elektrību, un viņam uzreiz piešķirta OIK atļauja: «Ja stacija dabā nepastāv, tad pārbaude notiek uz papīra un nekāda faktiska kontrole nav iespējama. Noteikumi neparedz šādu kontroli veikt arī brīdī, kad stacija tiek nodota ekspluatācijā!»

Ja nu tomēr kādam (kā liecina prakse, vislabāk to darīt ar raidījuma Nekā Personīga starpniecību) ir izdevies piespiest Ekonomikas ministriju, lai tā veic kādu pārbaudi un konstatē pārkāpumus, tad ministrija var vērsties pret OIK shēmām «ar visu likuma bardzību»: var shēmotājiem piespriest… brīdinājumu! LTRK speciālisti raksta: «Pēc brīdinājuma izteikšanas neatbilstības jānovērš deviņu mēnešu laikā. Faktiski šāds regulējums pieļauj nelikumīgu atbalsta piešķiršanu ilgstošā laika posmā: vispirms OIK atbalsta piešķiršanas brīdī stacijas darbība (vai kaut tās eksistence konkrētā adresē) netiek pārbaudīta, savukārt pēc gada, kad komersants uzrāda neatbilstības, tiek dots vēl deviņu mēnešu laiks. Tātad tikai pēc gandrīz 2 gadu perioda atbildīgā ministrija atņem piešķirtās OIK tiesības.» Bet I. Zariņš ziņo par sistēmu, kurā tikai pēc trešā brīdinājuma ministrija sākšot OIK atļaujas anulēšanas procesu. Ko blēži, starp citu, vēl var mēģināt pārsūdzēt tiesās.

Tātad līdzšinējā pieredze mums parāda: vēja elektrostaciju (gan Tārgalē jau sen uzbūvētos ģeneratorus, gan patlaban Ventspils novadā plānotos) var uzbūvēt un atpelnīt tikai tādā gadījumā, ja no elektrības patērētājiem dīrā dubulto tarifu vai OIK piemaksas. Ja vēja ģeneratoru saražotā elektrība būtu jāpārdod par godīgu tirgus cenu, nekāds darboņu bizness nesanāktu.

Vēl trakāka shēma izlobāma no I. Zariņa un ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga sarakstes: izstrādājot Elektroenerģijas tirgus likuma piemērošanai paredzētos Ministru kabineta noteikumus, tajos ierakstīts arī atbalsts tiem vēja parkiem, kas tiks uzcelti pēc šī gada 1. janvāra! Eiropas Komisija lemj pārtraukt OIK shēmas un atprasīt nelikumīgi saņemto naudu, bet Ekonomikas ministrija ne tikai to nedara, bet pat veido jaunus tiesību aktus nākamo OIK shēmu ieviešanai – tiem vēja parkiem, kurus tikai vēl uzbūvēs!

Ekonomikas ministrija atbildē atsaucas uz kaut kādu «tiesas lēmumu par vēsturiski piešķirtā atbalsta saglabāšanu komersantam,» bet nepasaka, kas tas par tiesas lēmumu un kas tieši tajā rakstīts. Turklāt – kā var «saglabāt vēsturiski piešķirto atbalstu» tādam vēja parkam, kas Ventspils novadā vēl nemaz nav uzbūvēts?!

Gan Ventspils novadā, gan Tukumā un Dobelē vēja parku solītāji sanāksmēs ar iedzīvotājiem ir dievojušies, ka viņi būvēšot savus objektus bez valsts atbalsta un bez nekādām OIK shēmām. Sarakste starp Saeimas opozīcijas deputātiem un ministrijām turpretī atklāj, ka patiesībā jau šobrīd tiek izstrādātas nākamās shēmas – šoreiz tas nesauksies par OIK, bet tie būs valdības izdoti noteikumi. Cits iespējamais scenārijs – ja milzu ģeneratorus uzbūvēs, bet Eiropas Komisija atkal atzīs atbalstu par prettiesisku un atcels, tad turbīnu īpašnieki var bankrotēt, pamest ģeneratorus un atstāt tos sabrukšanai.

OIK-2 ar kuģiem un gāzesvadiem

Kamēr valsts vēl nav tikusi galā ar elektrības OIK shēmām, tikmēr klusībā top nākamā problēma: visaugstākajā līmenī tiek lobēta «nacionālas nozīmes statusa» piešķiršana hipotētiskam sašķidrinātas gāzes importa terminālam pie nelielās Saulkrastu (Skultes) zvejas ostiņas un gāzes vadam uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Šāds statuss projekta virzītājiem ļautu atbrīvoties no nepieciešamības kaut ko saskaņot ar iedzīvotājiem.

Līdzīgs gāzes importa termināls pirms vairākiem gadiem tika uzbūvēts Klaipēdā: ostā tiek noenkurota speciāla regazifikācijas rūpnīca, kas iebūvēta kuģī ar nosaukumu «Independence», pie kā piestāj sašķidrinātās gāzes tankkuģi un kur mīnus grādos atvesto šķidro gāzi atkal atjauc ar gaisu, ielaižot to parastajos gāzes vados un procesā atkal ļaujot gāzei uzsilt līdz parastajai temperatūrai. Tomēr šāda regazifikācijas kuģa un termināla izbūve ir dārgs pasākums, tāpēc Lietuvas patērētāji par gāzi maksā kaut ko līdzīgu mūsu elektrības OIK nodevai. (Pirms gada, kad Latvijas, Igaunijas un Somijas gāzesvadu sistēmas beidzot savienojās vienotā brīvajā tirgū, Lietuva tāpēc atteicās pievienoties.)

Tagad ar Jaunās Konservatīvās partijas un ASV latviešu miljonāra Aloiza Pītera Ragauša interesēm tiek bīdīta līdzīga shēma Vidzemes jūrmalā: valdības garantijas šim nezināmajam komersantam nozīmētu, ka visi valsts iedzīvotāji tiks piespiesti pastarpinātā veidā maksāt par gāzes megaprojektu. Tā kā tomēr esam paspējuši ieviest brīvo tirgu un konkurenci dabasgāzes jomā, tad tik vienkārša shēma kā Lietuvā (maksā visi) pie mums cauri neies, taču no LTV raidījumā «1:1» teiktā saprotams: A. P. Ragaušam vajadzīgas valsts garantijas, ka valsts uzņēmums Latvenergo bez konkursa iepirks viņa atvesto sadārdzināto gāzi dedzināšanai Latvenergo piederošajās termoelektrocentrālēs. «Viņam vajag garantēto iepirkumu. Pēc būtības Skultes sašķidrinātās gāzes projektu var saukt par OIK-2. Tas paredz, ka iedzīvotāji maksās par to, bez kā pašlaik viņi ļoti labi var iztikt,» raksta portāls Puaro.lv, publicējot bildi, kurā JKP līderi redzami lietojam alkoholu kopā ar Ragaušu.

Sevišķi nekaunīgs šis plāns izskatās attiecībā uz Ventspils novada un pilsētas iedzīvotājiem. Līdz mums nekad nav bijis izbūvēts gāzes vads – ne padomju laikos, ne mūsdienās tāds nav uzcelts. Rezultātā līdz mums nevar nonākt ne sašķidrinātā, ne dabasgāze: lai ko neimportētu caur Ragauša cerēto infrastruktūru, līdz mums šī prece (gāze) nespēs nonākt nekādā veidā. Tāpat mūsu pusē neatrodas neviena termoelektrocentrāle, kura dedzinātu dabasgāzi un vismaz dotu darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Vēja elektrostacijās saražoto strāvu mēs vismaz varam izlietot, bet JKP un Ragauša gāzes importa plānu īstenošanas gadījumā mēs pat teorētiski nevarēsim šo gāzi lietot, kaut arī mums būs jāmaksā par šo plānu finansēšanu.

Uzliekot iedzīvotājiem un biznesiem jaunas nodevas caur mākslīgi sadārdzinātu elektroenerģiju, ražotāji kļūst nekonkurētspējīgi un var izputēt – jau divas reizes tā noticis ar Liepājas Metalurgu, kam ražošana kļuva nerentabla tieši OIK dēļ. Un nekur nav izslēgts, ka šogad neparādīsies vēl kāda tamlīdzīga naudas putināšanas ideja.