Galvenais ārsts: ir jābūt atbildīgiem!

Martā Ventspilī tika izveidota pagaidu slimnīca Covid-19 pacientu ārstēšanai. Vai tā vēl pastāv?

– Kad Covid-19 infekcija skāra visu pasauli un ienāca arī Latvijā, toreiz neviens vēl skaidri nezināja, cik tā ir bīstama cilvēka veselībai un cik ātri izplatās. Tā kā dati no visas pasaules bija ļoti satraucoši, Ventspils dome sadarbībā ar slimnīcu Brīvības ielā 15 izveidoja pagaidu slimnīcu Covid-19 pacientu ārstēšanai ar vieglu slimības gaitu. Ēka tika arī piereģistrēta Veselības inspekcijā kā pagaidu pacientu ārstēšanas vieta uz ārkārtas situācijas laiku. Par laimi, Covid-19 infekcijas pirmais vilnis Ventspilij pagāja garām. Beidzoties ārkārtas situācijai, pagaidu slimnīca tika izformēta, bet ēka nodota atpakaļ pašvaldībai bērnudārza ierīkošanai.

Kas notika ar iegādātajām gultām un aprīkojumu?

– Tas viss ir nodots slimnīcas rīcībā. Daļa no tā šobrīd tiek izmantota, tai skaitā papildu individuālie aizsarglīdzekļi. Gultas ir slimnīcas rezervē. Ja nonāks tik tālu, ka būs jāierīko papildu slimnīca, šīs gultas tiks izmantotas. Pavasarī nekas lieks netika iegādāts, viss tiks izmantots.

Vai infekcijas pirmais vilnis Ventspils slimnīcu skāra?

– Nē, tas mūs neskāra nemaz, bet mums bija konkrēts plāns šo pacientu ārstēšanai un izolēšanai. Tagad, kad sācies otrais vilnis, ir pavisam citas darbības. Vairs nav tas neziņas faktors. Šiem jautājumiem ir profesionāla pieeja.

Vai Ventspils slimnīcā tiek ārstēti tikai vieglie Covid-19 pacienti?

– Ir noteikts, ka Covid-19 slimnieki ar vidēji smagu vai smagu slimības gaitu tiek ārstēti visās universitātes slimnīcās, kā arī atsevišķās reģionālajās slimnīcās. Tai skaitā Kurzemē tās ir Liepājas un Ventspils slimnīcas. Jau vairāk nekā mēnesi mūsu slimnīcā pastāvīgi ir Covid-19 pacienti, kurus mēs ārstējam pēc vienotām vadlīnijām. Iedzīvotājiem ar viegliem saslimšanas simptomiem būtu jāpaliek mājās un jāārstējas ģimenes ārsta uzraudzībā.

Cik Ventspils slimnīcā šobrīd ir Covid-19 pacientu?

– Pašlaik, uz 4. novembri tiek ārstēti divi pacienti, bet no 10. septembra līdz 4. novembrim kopumā ir ārstējušies 18. Vienlaicīgi slimnīcā ir ārstēti seši pacienti.

Kāda ir slimnīcas kapacitāte?

– Covid-19 slimniekiem mums šobrīd ir 32 gultasvietas, bet nepieciešamības gadījumā varam pievienot vēl astoņas – tātad būtu 40 gultasvietas. Protams, slimnīcai ir plāns un konkrēti soļi, ko mēs darām, ja pacientu plūsma palielinās. Šobrīd tiek īstenots plāns A. Bet mums ir arī plāns B, kā arī C, D un E, kopā piecas stadijas. Mums ir jāparedz dažādas situācijas. Ko darīt, ja slimnīcā ieved pacientu, piemēram, ar akūtu apendicītu, bet viņš ir Covid-19 pozitīvs. Ārstējam un operējam, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības un izolācijas pasākumus. Ja pacientam ir viegli simptomi, tad vislabākais variants ir turpināt ārstēšanos ambulatori savās mājās, attiecīgi izolējoties un ievērojot drošību.

Cilvēkiem nereti ir sajūta, ka Latvijā tiek ārstēti tikai Covid-19 slimnieki, bet citi tiek atstāti novārtā.

– Tā nav. Mēs katru dienu uzņemam visus mūsu slimnīcas specialitāšu aprūpētos slimniekus – Kardioloģijas, Neiroloģijas, Ķirurģijas, Ginekoloģijas, Acu slimību un citās slimnīcas nodaļās. Neviens nav izsvītrojis šīs saslimšanas. Neesam pārtraukuši darbu nevienā profilā. Tiek sniegta gan akūtā, gan plānveida palīdzība. Visi tiek ārstēti. Slimnīca ir aizpildīta ar vidēju noslodzi. Pagaidām nav ziņu, ka kaut kas varētu mainīties. Un mūsu reģionā Covid-19 koncentrācija nav tik liela, lai kaut kas mainītos. Ventspilī saslimšanas rādītājs nav bijis lielāks par pieciem aktīviem gadījumiem, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajiem datiem. Bet situācija var pasliktināties, ja netiek ievēroti drošības pasākumi vai ir vieglprātīga attieksme pret tiem.

Svarīgi, ka uz plānveida operācijām un manipulācijām pacienti nāk ar negatīviem Covid-19 testa rezultātiem, tādēļ no inficēšanās ir pasargāti gan citi pacienti, gan medicīnas darbinieki.

Tomēr ir bijis gadījums, ka inficējies arī mūsu slimnīcas mediķis.

– Jā, bija gadījums, kad ārpus mūsu slimnīcas inficējās ārstniecības persona. Pašizolācijā nokļuva arī pieci citi ārsti, kuri bija kontaktpersonas, un tas prasīja pielāgošanos situācijai, lai nodaļu darbs neapstātos. Pēc pašizolācijas laika noslēgšanās un testu veikšanas ārsti varēja turpināt darbu ierastajā režīmā. Konkrētais ārsts izveseļojās un jau turpina strādāt. Bet vairāk gadījumu nav bijis. Mums ir jābūt atbildīgiem, jāseko līdzi saviem kontaktiem, savam veselības stāvoklim, nekādā gadījumā nedrīkst iet uz darbu ar simptomiem, ir jāpaliek mājās, jāārstējas un jāsazinās ar ģimenes ārstu. Tas ir jādara gan ārstniecības personām, gan arī visiem pārējiem. Mēs jau neviens negribam saslimt un aplipināt savus ģimenes locekļus vai apkārtējo sabiedrību.

Vai, pateicoties ierobežojumiem, citas infekciju slimības nemazinās?

– Vasarā bija daudz ērču encefalīta pacientu. Tāpat ir citas infekciju slimības. Tagad ir gan vieglāku, gan smagāku formu plaušu saslimšanas. Nav tā, ka citas infekcijas būtu pazudušas. Stacionēšanas līkne nav mazāka kā citus gadus. Ja runājam par gripu, pret to noteikti ir jāvakcinējas, it īpaši riska grupām. Gripa jau ir ierasta slimība, mēs zinām, kā to ārstēt. Turklāt gripa ir sezonāla, bet ar Covid-19 ir savādāk – tā ir gan ziemā, gan vasarā. Tagad būs jāsadzīvo ar divām lipīgām infekcijām. Ar to mums būs jārēķinās.

Tātad, jūsuprāt, Covid-19 ir uz palikšanu?

– Lai kā mums to negribētos, bet vienā dienā šī infekcija nepazudīs. Mums nāksies ar to sadzīvot un cīnīties. Būs ierobežojumi un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana. Domāju, ka šī infekcija ir atnākusi uz palikšanu. Jautājumu ir daudz. Tas prasīs diezgan ilgu laiku, kamēr sabiedrība sapratīs, kas tas ir un kā ar to cīnīties. Manuprāt, ilgākā laika posmā šī infekcija skars visus – tieši vai netieši. Bet mēs varam paši sevi pasargāt, pildot rekomendācijas un elementāros noteikumus – neiet publiskās vietās bez maskas, neapmeklēt pasākumus, nerīkot svinības. Gribētu aicināt visus atturēties no ceļošanas un savu brīvo laiku pavadīt svaigā gaisā, staigājot pa mežu vai gar jūru, individuāli sportojot un pēc iespējas mazāk apmeklēt pasākumus slēgtās telpās. Tikai tā mēs varam sevi pasargāt – būdami veseli un neaplipinot citus. Ir jābūt atbildīgiem.