Šāds pretjautājums, izlasot 23. oktobra publikāciju laikrakstā ventspilnieks.lv, kurā mēģināts atbildēt uz jautājumu par pašreizējā siltuma tarifa pamatotību Ventspilī, rosina uz plašāku situācijas skaidrojumu, kas iepriekš minētajā publikācijā tā arī nav panākts.
Vienpusēja un neobjektīva situācijas pasniegšana ir iemesls tam, ka klientiem, kuri izmanto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu dažādās Latvijas pilsētās, rodas absolūti nepareizs priekšstats par paveikto darbu Ventspilī, lai nodrošinātu pēc iespējas lētāku un kvalitatīvāku siltumapgādes pakalpojumu.
Publicētajā rakstā salīdzināšanai ar Ventspili ir minēta Aizkraukle un Ogre, kurās apkures tarifi šajā sezonā ir ievērojami zemāki nekā iepriekšējos gados. Iemesls tam ir tikai viens un ļoti būtisks – šajās pilsētās apkurei tiek izmantota dabasgāze, kuras cena šogad ir uz pusi zemāka nekā vēl dažus gadus iepriekš. Tas pats attiecas arī uz siltumenerģijas ražotājiem Rīgā, taču jāatzīmē, ka zemajam siltuma tarifam pietiekami lielu ietekmi dod arī OIK maksājums AS Latvenergo TEC stacijām, kas rīdziniekiem piegādā ievērojamu daļu siltumenerģijas. Savukārt OIK maksā visi Latvijas iedzīvotāji, norēķinoties par elektrību. Rezultātā rīdziniekus var uzskatīt par priviliģētākiem uz zemāku siltuma tarifu, jo to daļēji sponsorē elektrības patērētāji visā Latvijā. Savādi, ka par šiem faktiem, kas ir ļoti būtiski tarifu salīdzināšanai, neko nemin ventspilnieks.lv publikācijas autore. Vai tiešām tā ir nezināšana par kurināmo veidu atšķirībām, to izmaksām un OIK ietekmi, vai negribēšana iedziļināties siltumapgādes jomas dzīlēs, aprobežojoties tikai ar sausu tarifu apkopojumu dažādās pilsētās?
Lai saprastu kopējo situāciju siltumapgādē Latvijā, būtu svarīgi atcerēties un saprast, ka jau vēsturiski Ventspilī nav pieejama dabasgāze, kuru piegādā pa cauruļvadiem, tāpēc šobrīd siltumenerģijas ražošana Ventspilī tiek nodrošināta ar koksnes šķeldu.
Salīdzinot ar cenu kritumu dabasgāzei, koksnes šķeldas cena no 2017. gada, kad Ventspilī spēkā stājās par 5,8% pazeminātais tarifs, ir nevis samazinājusies, bet pieaugusi apmēram par 40%. Ja uzņēmums Ventspils siltums neko nedarītu, lai paaugstinātu siltumapgādes iekārtu efektivitāti, tad šādā situācijā loģiski būtu, ka siltuma tarifs pieaugtu. Pateicoties tam, ka abās katlumājās – Brīvības ielā 38 un Talsu ielā 69 – ir uzstādīti dūmgāzu kondensatori, kopējā siltuma ražošanas efektivitāte paaugstinājusies par 15% un tas nozīmē, ka siltuma saražošanai par tik procentiem mazāk nepieciešams kurināmā daudzums. Finansiāli kopējā ekonomija kurināmā iegādei gadā ir apmēram 300 tūkst. eiro. Tādējādi tiek kompensēta šķeldas cenas paaugstināšanās ietekme uz tarifu, kas Ventspilī joprojām ir nemainīgs jau ceturto sezonu.
Vairāku gadu garumā uzņēmums Ventspils siltums sadarbībā ar pašvaldību mērķtiecīgi strādājis, lai, uzlabojot siltumražošanas tehnoloģiskos risinājumus, nodrošinātu tarifa samazinājumu. Pie paveiktā var minēt gan rekonstruētās abas centrālās katlumājas, aizstājot fosilo kurināmo – mazutu – ar atjaunojamo biokurināmo, gan arī rekonstruētās savu laiku jau nokalpojušās siltumtrases, jo nav nozīmes ražot lētāku siltumu, lai tas ceļā pie patērētājiem sliktās siltumizolācijas dēļ sildītu apkārtējo vidi. Līdz ar to Ventspilī šobrīd 100 % siltumtrašu nomainītas ar rūpnieciski izolētām caurulēm, kā rezultātā paaugstinājusies siltumenerģijas pārvades efektivitāte. Papildus tam, lai paplašinātu centralizētās siltumapgādes pakalpojuma pieejamību Ventspils iedzīvotājiem, no jauna izbūvētas siltumtrases 8,3 km garumā, pieslēdzot centralizētajai siltumapgādei 29 jaunus klientus. Šķiet, ka Ventspils potenciālam, ko tik ļoti uzsvērusi ventspilnieks.lv publikācijas autore, ir darīts viss iespējamais, lai siltumapgādes tarifs Ventspils iedzīvotājiem būtu stabils un prognozējams. Un tas nav mazsvarīgi, ja ņem vērā faktu, ka siltumapgāde ir jānodrošina ne tikai īstermiņā, bet arī tuvākā un tālākā nākotnē.
Tas, ka 96% siltumenerģijas Ventspilī tiek saražota ar biokurināmo jeb koksnes šķeldu, arī nav mazsvarīgi, jo tas nozīmē, ka siltuma ražošana ir CO2 neitrāla, apkārtējai videi un dabai nekaitīga, atšķirībā no pilsētām, kurās izmanto fosilo kurināmo – dabasgāzi. Ja raugās Eiropas Savienības kontekstā, tad jau tagad siltumapgādes jomā Ventspils ir sasniegusi to līmeni, kuru Eiropai būtu jāsasniedz 2050. gadā.
Vēlamies paust, ka ventspilnieks.lv publicētajai informācijai par siltumapgādes tarifu Ventspilī un minētajiem faktiem, kas to ietekmē, nav ne mazākā pamatojuma, jo izmaksas, kas nav saistītas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un tirdzniecību tarifā netiek iekļautas. Tāpēc, nedz savulaik plānotā ar oglēm un biomasu kurināmās koģenerācijas stacijas projekta neīstenošana, kura mērķis bija par 95% samazināt sēra dioksīda emisijas, ko radīja mazuta izmantošana siltumražošanā, nedz arī uzņēmuma Ventspils siltums finanšu līdzekļu piesavināšanās lieta nav atstājusi ietekmi uz pašreiz apstiprināto siltumapgādes tarifu Ventspilī. Vienkāršiem vārdiem sakot – šī publikācija laikrakstā ventspilnieks.lv ir kārtējais feiks, pilnībā ignorējot siltumapgādes jomas specifiku un acīmredzamus faktus.
Lai arī pašvaldības SIA Ventspils siltums piegādātās siltumenerģijas cena visiem klientiem ir vienāda, tomēr katrā ēkā patērētais siltumenerģijas daudzums ir atšķirīgs un tāpēc arī iedzīvotāju maksājumi par siltumenerģiju nav identiski. Tas nozīmē, ka ne tikai tarifs nosaka to, cik liels ir maksājums par apkuri, bet arī ēkas siltumenerģijas patēriņš, ko ietekmē dažādi faktori. Viens no svarīgākajiem faktoriem ir ēkas siltumnoturība, tāpēc, īstenojot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumus, iespējams samazināt ap 30%–70% siltumenerģijas patēriņu, kas ir būtisks ietaupījums katras mājsaimniecības budžetā. Lai varētu dzīvot komfortabli siltā mājoklī, nepārmaksājot par apkuri, aicinām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekus izvērtēt iespēju pretendēt gan uz Ventspils pilsētas pašvaldības sniegto līdzfinansējumu, gan arī uz Eiropas Savienības fondu un valsts finansējuma saņemšanu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai.
