Pirmie vēja ģeneratoru projekti dzima pagastos

Lasītājus interesējošo informāciju par to, kā tika izsniegtas un pagarinātas vēja ģeneratoru būvatļaujas, Ventas Balss mēģināja noskaidrot pie Ventspils novada Būvvaldes vadītājas Dignas Gerules.

Cik atļauju vēja elektrostaciju būvniecībai izsniegusi Būvvalde, un cik no tām ir spēkā?

– Kopš 2009. gada, kad tika izveidots Ventspils novads, izsniegtas 23 atļaujas vēja ģeneratoru izbūvei, no tām septiņas ir zaudējušas spēku, bet 16 ir spēkā. Visas ģeneratoru būvniecības atļaujas novada dome izsniedz saskaņā ar apstiprināto teritoriālo plānojumu. Taču novada izveides brīdī katram pagastam bija savs teritoriālais plānojums. Tas pieļāva vēja ģeneratoru izbūvi Popes, Tārgales un Užavas pagastā. Izveidojot novadu, dome tikai pārņēma visus pagastu teritorijas plānojumus. Teritoriālais plānojums paredz, kādiem mērķiem var izmantot konkrēto teritoriju. Ikviena objekta būvniecībai tiek izstrādāts konkrētā zemes gabala detālplānojums un tikai pēc tam izsniegta būvatļauja strikti saskaņā ar detālplānojumu. Piebildīšu, ka teritorijas plānojums un detālplānojums iziet sabiedriskās apspriešanas procedūru. Tā kā neko jaunu un negaidītu mēs neizsniedzam. Atceros, kad atnācu strādāt uz novada domi 2009. gadā, pati piedalījos vēja ģeneratoru būvniecības ieceres Užavas pagastā sabiedriskajā apspriešanā. Citas vēja ģeneratoru sabiedriskās apspriešanas neatminos.

Cik vēja elektrostacijām šobrīd ir izsniegtas būvatļaujas?

– Parkā Kurzeme («Grīvas» – red. piez.) – Platenes purvā, Kamārcītē, Grīvas Popes un Tārgales pagastā – darbojas būvatļaujas 14 ģeneratoriem. Vēja ģeneratoru parkā Dienvidparks Tārgales pagastā atļauja izsniegta 10 ģeneratoru būvniecībai, un parkā Ziemeļvējš Tārgales pagastā izsniegta atļauja četru ģeneratoru izbūvei. Tātad gatavības stadijā būvniecības uzsākšanai ir 28 vēja turbīnas.

Kāpēc savu spēku zaudēja minētās septiņas vēja elektrostaciju būvatļaujas?

– Jo beidzās to derīgumu termiņš.

Saistībā ar diviem vēja ģeneratoru būvniecības projektiem – Grīvas Popes pagastā un TCK (parki Dienvidparks un Ziemeļvējš) Tārgales pagastā Būvvalde vairākkārt pagarināja būvatļaujas. Uz kā pamata?

– Līdz 2015. gadam tika izsniegtas beztermiņa būvatļaujas. 2015. gadā tika pieņemti jaunā Būvniecības likuma pārejas noteikumi, saskaņā ar kuriem būvatļaujas sāka izsniegt uz pieciem vai astoņiem gadiem. Tiem, kuri saņēma būvatļauju 2014. gadā, vajadzēja tās pagarināt, ņemot vērā būvniecības likumdošanas izmaiņas. Savukārt parkam Ziemeļvējš 2015. gadā izsniegto septiņu būvatļauju padsmit vēja ģeneratoru izbūvei termiņš beidzās šā gada maijā. Ventspils reģionālā vides pārvalde izsniedza projekta īpašniekam – kompānijai TCK – īpašus tehniskos nosacījumus tikai četru mazāka augstuma un mazākas jaudas ģeneratoru izbūvei, nekā sākumā bija paredzēts. Balstoties uz tehniskajiem nosacījumiem, attīstītājs iesniedza būvprojektu četriem ģeneratoriem parkā Ziemeļvējš Tārgales pagastā. Savukārt Būvvalde neizsniedza ģeneratoru būvatļauju, kamēr nebija saskaņots ar pašvaldību jautājums ar pievedceļiem. Projekta īpašnieks noslēdza līgumu ar pašvaldību par jau esošu pašvaldības ceļu nomu. Tādi projekti ir izdevīgi pašvaldībai, jo vēja parku īpašnieki nomā pašvaldības ceļus un uztur tos. Kas attiecas uz parku Grīvas, tad tam būvatļauja tika izsniegta 2014. gadā, pamatojoties uz Popes pagastā apstiprināto detālplānojumu, un tika pagarināta 2015. gadā saskaņā ar jaunu būvniecības likumu.

Vēja parku vecajos projektos attālums no plānotajiem ģeneratoriem līdz privātīpašumiem neatbilst pašreizējai normai – 800 metri. Parks Grīvas Popes pagastā tiks izbūvēts tikai 500, 650, 750 metru attālumā no iedzīvotāju nekustamajiem īpašumiem. Tajā pašā laikā daudzi iedzīvotāji neatceras, ka ar viņiem kāds būtu saskaņojis vēja ģeneratoru izbūvi tik tuvu viņu dzīvesvietām.

– Diemžēl saistībā ar parku Kurzeme jeb Grīvas, kā to tagad sauc, Būvvalde saņēma jau gatavu dokumentu ar apstiprinātu detālplānojumu, uz kura pamata tika izsniegta būvatļauja. Savukārt detālplānojumu apstiprināja Popes pagasta padome vēl pirms Ventspils novada izveidošanas. Bet mēs tagad tikai vācam tā laika lēmumu augļus, kas tika pieņemti pagastos 2007.–2008. gadā. Varu vien sacīt, ka detālplānojumu nevarēja apstiprināt bez saskaņojuma ar iedzīvotājiem un tuvumā esošo māju īpašniekiem. Atceros gadījumu, kad tika būvēti vēja ģeneratori Lipstiņos – ar zemes gabalu, kas atradās pārāk tuvu ģeneratoram, īpašnieku tika noslēgta vienošanās par īpašuma statusa maiņu no dzīvojamās uz nedzīvojamo apbūvi. Zemes gabala īpašnieks saņēma vienreizēju kompensāciju. Mēs nesen apsekojām šo īpašumu, tas izskatās kā dzīvojamais, lai gan skaitās nedzīvojamais. Kas attiecas uz pieļaujamo attālumu līdz dzīvojamajam īpašumam, domāju, ka attiecībā uz vecajiem projektiem darbojas tās normas, kas pastāvēja toreiz.

Vairākus ģeneratorus parkā Grīvas paredzēts izbūvēt mežā. Vai tad meža teritorija ir paredzēta vēja ģeneratoru būvniecībai?

– Tolaik, kad izstrādāja parka Grīvas detālplānojumu, varēja būvēt arī mežā. Pēc tam aizliedza. Taču drīzumā, pēc visa spriežot, atkal atļaus.

Saistībā ar parku Grīvas tika veikts ietekmes uz vidi sākotnējais novērtējums, kā arī detālplānojuma sabiedriskā apspriešana. Diemžēl līdz šim neizdevās atrast ne atzinumu par ietekmi uz vidi, ne sabiedriskās apspriešanas protokolus.

– Bet jums neienāca prātā to pavaicāt Popes pagasta vadītājam Mārtiņam Libkovskim, kurš arī tolaik ieņēma šo pašu amatu? Pagasta pašvaldībā Ventspils rajona laikos (līdz kļuva par novadu – red. piez.) darīja, ko gribēja. Bet pagastu vadītāji, tēlaini izsakoties, bija savu karaļvalstu kundziņi. Viens no tādiem kundziņiem gribēja arī Piltenē uzstādīt ģeneratoru, bet, par laimi, projektējamais ģenerators bija par tuvu dzīvojamajām zonām. Tolaik ar vēja parku ģeneratoru projektiem bija daudz neskaidrību. Iesāka projektu viens uzņēmējs, pēc tam pārdeva to citiem, ieliekot kabatā miljonus, tie savā starpā sāka tiesāties. Tā bija ar vēja parku Platenē, to es atceros. Sākumā viss projekts Kurzeme piederēja vienam uzņēmējam no Rīgas, pēc tam viņš to pārdeva kompānijai ar vairākiem īpašniekiem, viņu starpā sākās domstarpības. Mainījās projektētāji, galvenie darbuzņēmēji, būvuzraugi.

Interesanti, ka zemes īpašumā Sārce Popes pagastā jau 2015. gadā tika izsniegta atļauja vēja plūsmas mērījumu ierīces uzstādīšanai. Pagājušajā gadā šajā teritorijā, kas tagad pieder biedrībai Jaunpope, tika uzsākta pasaulē augstāko ģeneratoru būvniecības ieceres 4Wind apspriešana. Vai tas nozīmē, ka pirms pieciem gadiem Sārcē jau domāja par ģeneratoriem?

– Vēja plūsmas mērījumu ierīci var uzstādīt uz diviem gadiem neatkarīgi no tā, vai šajā vietā būvēs ģeneratorus vai ne. Tādas pašas ierīces tika uzstādītas Užavā, Sārnatē, Tārgalē. Pirms ieguldīt milzīgus līdzekļus ģeneratoros, ir jāuzzina, vai tam vispār ir jēga – vai pietiks ar vēja spēku. Domāju, ka tādam pašam nolūkam uzstādīja vēja plūsmas mērījumu ierīci arī Sārcē pirms pieciem gadiem. Dīvaini izskatās tas, ka ideja par tik jaudīgu ģeneratoru parku tika apspriesta bez Būvvaldes dalības. Es pavisam nesen par to uzzināju!

Vai jūs pieļaujat iespēju, ka atsevišķām novada amatpersonām un deputātiem varētu būt savtīga interese par vēja parku izbūvi?

– Viens deputāts man vaicāja: bet ko tu darītu, ja uz tavas zemes piedāvātu celt turbīnu? Paldies Dievam, man ar tādu dilemmu nav jātiek galā (smejas). Taču, aizejot no šīs pasaules, līdzi neko nepaņemsi. Pēc Padomju Savienības pieredzes pie mums daudzi jauc izpildvaru ar politiku. Attīstītās valstīs politikā ienāk turīgi cilvēki ar politisko izglītību, un viņiem nevajag dzīties pēc miljoniem. Bet pie mums politikā ienāk nabagi, kuri sagroza likumus, lai gūtu sev papildu ienākumus. Parasti no ikviena liela būvprojekta kādam kabatā ieslīd liela nauda. Un visi jau ir pieraduši, ka katram lielajam politiķim pieder vai nu sava stividorsabiedrība, būvniecības kompānija, vai savs vēja ģenerators.

Daudz kas ir atkarīgs arī no novada, konkrētā pagasta iedzīvotājiem.

– Šobrīd ir atvērts grozījumu ieviešanai novada teritoriālais plānojums, un ikviens iedzīvotājs var iesniegt savus priekšlikumus vai grozījumus. Diemžēl pārāk liela interese netiek novērota. Šie grozījumi būvniecībā būs spēkā arī pēc desmit gadiem! Ka tik neiznāk tāpat kā ar pagastu teritoriāliem plānojumiem, kas tika apstiprināti 2007., 2008. gadā uz tik brīnumainiem nosacījumiem, kuru augļus ievācam tagad!

Ko jūs kā arhitekte domājat par plāniem uzbūvēt ap Ventspili 120-150 ģeneratoru?

– Viennozīmīgi – esmu pret. Kad redzu vienu vai dažus ģeneratorus, tas vēl ir pieņemami. Kad naktī braucu uz Ventspili un pa ceļam redzu Platenes ģeneratoru zibšņus, man tas pat patīk, jo zinu, ka drīz jau mājas. Taču tik daudz – nē! Un galvenais, ka no tā jau mums elektroenerģija lētāka nekļūs. Maksājam par elektrību visdārgāk par visiem Eiropā! Ja vēl atceras visādus ārkārtas gadījumus ar turbīnām Dānijā, kur no vēja turbulencēm rodas ģeneratoru avārijas, – negribas, lai tas viss būtu pie mums. Diemžēl tagad dāņi, čehi un citi ārzemju investori grib būvēt turbīnas pie mums, nevis savās zemēs. Mums no tā nav nekāda labuma. Bet mūsu valstī daudz kas nav atkarīgs no mums. Diemžēl mūsu mežu, lauku un vēju labumus plūc svešzemnieki. «Esmu savas zemes saimnieks» – tas nav par mums, latviešiem. Mēs vienmēr tikai gaidām, kam varētu pakalpot.