Gribu būt labs līderis un palīdzēt cilvēkiem

Kad un kāpēc tu sāki interesēties par uzņēmējdarbību?

• Jau bērnībā sekoju līdzi tam, ko dara mans tētis. Viņš ir uzņēmējs, nodarbojas ar kravas transporta loģistiku. Uzņēmējdarbība sevī ietver ļoti daudzas lietas, tev daudz kas jāsaprot, jāorganizē, bet reizēm arī jāņem rokā lāpsta un jārok. Man tas šķiet ļoti vīrišķīgi. Tas ir tāds nopietns darbs. Uzņēmējdarbība ir jāaplūko no dažādām pusēm, un daudz kas ir atkarīgs no tā, cik spējīgs tu esi un cik daudz dari. No tēta esmu mācījies to, ka vienmēr ir jābūt darbīgam un jācenšas cilvēkiem palīdzēt.

Kuri ir Tavi pirmie soļi uzņēmējdarbībā?

• Kad tētis brauca uz Vāciju, atveda lietas, kādu nebija Latvijā. Palūdzu viņam, lai atved Fantas bundžiņas, kādu pie mums vēl nebija. Man ļoti patika, ka varu ar draugiem vienoties par cenu, darboties un domāt. Taču manas autoritātes vienmēr bijuši lielie uzņēmumi – BMW, Coca-Cola u.c. Vienmēr centos uzzināt par tiem pēc iespējas vairāk.

Kā tu ieguvu informāciju? Vai daudz lasīji?

• Bērnībā vairāk lasīju pasakas un citas grāmatas, un arī tās droši vien ir palīdzējušas saprast daudzas lietas, kas arī ir svarīgi. Bet par uzņēmumiem centos iegūt informāciju no cilvēkiem, visvairāk jau no sava tēta, no draugiem.

Programma Junior Achievement piedāvā skolēniem dibināt uzņēmumus. Tu arī esi gājis šo ceļu?

• Pirmais uzņēmums, kas man bija pagājušajā gadā un darbojas joprojām, gan nesaistījās tieši ar Junior Achievement. Kopā ar draugu Vincentu no Vācijas uzzinājām par interneta mārketingu un, mācoties 9. klasē, sākām mēģināt pārdot Ķīnā ražotas preces, savienojot pircēju ar pārdevēju. Taču ātri vien sapratām, ka ķīniešu preces ir ļoti zemas kvalitātes, ļoti daudzi mums tās sūtīja atpakaļ. Runājot par draugu Vincentu, latvieti, kura ģimene no Vācijas pārcēlās uz Ventspili, arī viņš ir tāds darbīgs, arī viņu interesē uzņēmējdarbība. Viņš mani rosināja paskatīties uz šīm lietām plašāk, domāt par digitāliem risinājumiem. Kad ķīniešu preču etaps beidzās, palūdzu savam kaimiņam, kurš ir ļoti labs amatnieks un šobrīd mācās par stila mēbeļu modelētāju, vai viņš man varētu izgatavot ko tādu, ko varētu pārdot ar interneta starpniecību. Mēs vienojāmies, ka viņš izgatavos koka tauriņus. Es izveidoju mājaslapu, un sākām tos pārdot. Tur bija ļoti daudz neveiksmju. Taču neuzskatu, ka esmu zaudējis to naudu, ko investēju digitālajā mārketingā; uzskatu, ka par šo naudu esmu ļoti daudz ko mācījies. Tagad aptveru, cik ļoti daudz ir jādomā uz priekšu, jādomā par savu klientu, par produkta noformējumu, kvalitāti un citām lietām. Tagad saprotu, ka interneta mārketings – tā ir neliela daļa, ko vari darīt, kad tev ir savs produkts un tu lēnām radi tam atpazīstamību. Ar koka tauriņiem bijām arī tirdziņos, piemēram, Emīla gadatirgū Ēdolē. Cilvēkiem bija interese, taču pirkumu nebija daudz. Pagājušajā gada oktobrī mēs koka tauriņus ievietojām galerijas Rīga veikalā Awake, izveidojām īpašu stendu, lai mūsu produkts atšķirtos no citiem. Meklējam arī citus sadarbības partnerus. Ventspilī ir atvērts ļoti skaists veikals Daba, vēlamies ar viņiem uzsākt sarunas.

Tu esi piedalījies skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgū. Tev taču ir arī mācību uzņēmums?

• Jau ļoti ilgi biju par to domājis, bet līdz šim biju gājis citu ceļu. Visas mācību uzņēmumu lietas mūsu skolā organizē skolotāja Anita Jozus, kas ir vienkārši superīga skolotāja, atbalsta mani dažādās lietās un cenšas piedāvāt dažādas iespējas. Pie viņas bija aizgājis jaunietis Artūrs, kas mācās 10. klasē, viņam patīk darboties ar koku, bet viņam bija nepieciešams cilvēks, kas varētu palīdzēt tirgoties un organizēt uzņēmumu. Tā skolotāja mūs saveda kopā. Lai arī Artūra izveidotais produkts ir samērā vienkāršs un tas nerisina kādu milzīgu sabiedrības problēmu, labprāt piekritu sadarboties. Sapratu, ka tā man būs laba pieredze. Tā izveidojām uzņēmumu Bullroarer.

Pastāsti, kas ir jūsu produkts!

• Tas ir austrāliešu saziņas rīks, ko senāk izmantoja, lai sazinātos plašā apvidū. Tas ir plakans, no koka veidots dēlītis ar speciāliem izliekumiem. Vēl tam ir izturīgs striķis, aiz tā šo lietu vertikāli griež kā riteni. Griežoties tas rada ļoti dobju zemas frekvences skaņu. Ja tai nav šķēršļu, šī skaņa izdalās ļoti tālu. Artūram bija no Austrālijas atvests šāds suvenīrs, viņš to bija izpētījis un arī pats vienu tādu izgatavojis. Šis produkts ir arī vizuāli pievilcīgs – kad esi to apkrāsojis un apzīmējis, tas izskatās ļoti labi. Mēģinājām šo produktu radīt pēc iespējas līdzīgu tam, kāds tas izskatījies senāk.

Kur tirgojat savu produktu?

• Mūsu pirmais tirdziņš bija tirdzniecības centrā Tobago. Man ļoti patika tirdziņa atmosfēra, un bija sajūta, ka man jau sen vajadzēja tajā visā būt iekšā. Man patika aprunāties ar pārējiem skolēnu mācību uzņēmumu pārstāvjiem. No katra var kaut ko mācīties. Toreiz mums bija tikai viens pirkums, taču par to nebēdājām. Esmu daudz lasījis un saprotu, ka katram produktam ir sava mērķauditorija. Turklāt interesi izrādīja diezgan daudz cilvēku, un tas arī radīja foršu sajūtu. Tirdziņā sapratām dažas lietas, kuras mums būtu jāuzlabo, turklāt ieguvām atzinību no Swedbankas.

Tirdziņā Cits bazārs tirdzniecības centrā Domina jūsu produkts ieinteresēja arī Junior Achievement žūriju. Ieguvāt nomināciju Uz zināšanām balstīts produkts.

• Tad bijām izveidojuši īpašu stendu, gandrīz visu dienu griezām šo produktu, rādījām, un cilvēki bija pārsteigti. Pie mums vairākkārt nāca arī žūrijas pārstāvji. Arī pārdevām sešus bullroarerus. Kad apbalvošanā nosauca mūs, tas bija pārsteigums un ļoti foršs mirklis. Tu esi strādājis, darbojies ne jau tāpēc, lai dabūtu balvu, bet gan tāpēc, ka tas ir interesanti. Šobrīd strādājam pie vēl viena līdzīga produkta, kur arī pamatā ir senatnīgais, bet jau mūsdienīgā izpildījumā. Centāmies atrast lietu, kas arī risinātu kādu problēmu, jo tas ir viens no uzņēmējdarbības pamatjautājumiem: ko tas dos patērētājam. Kas tas būs par produktu, pagaidām lai paliek noslēpums.

Esi iesaistījies Junior Achievement  Līderu programmā, kurā bija jāpārvar vairākas atlases kārtas. Kāda bija tava motivācija tajā pieteikties?

• Pēc skolotājas Anitas Jozus ierosinājuma es piedalījos projektā, kuru organizēja biznesa augstskola Turība. Bijām tur ap 100 dalībnieku. Projekta noslēgumā bija eksāmens, kurā ieguvu 1. vietu. Tad mani uzaicināja uz nometni, kas nedēļas garumā tika organizēta iepriekšējā gada Līderu programmas dalībniekiem, tā norisinājās Ventspils Augstskolā. Mums bija lekcijas, ar mums tikās mentori, uzņēmēji. Tas mani ļoti iedvesmoja, un es zināju, ka arī vēlos būt šajā programmā. Uzrakstīju pieteikumu – man bija jāpamato savs viedoklis dažādos jautājumos, jāraksta eseja. Pieteicās vairāk nekā 100 dalībnieku. Mums tika uzdots mājasdarbs, kurā bija jāatbild uz jautājumu, ko varētu mainīt Latvijā pasaules mērogā. Mani vienmēr ir saistījis koks, man patīk uzlādēties mežā, tāpēc rakstīju, ka Latvija varētu rādīt pasaulei piemēru, kā uzturēt, sakopt un efektīvi izmantot mežu. Tajā brīdī jau domāju par sava projekta ideju. Ļoti satraucošs moments bija intervija, kurā piedalījās pieci komisija pārstāvji – cilvēki, kuri darbojas uzņēmējdarbībā un līderības projektos. Biju sagatavojies, pastāstīju savu viedokli. Biju brīdināts, ka būs arī provokatīvi jautājumi. Divas nedēļas gaidīju atbildi. Un tiku iekšā!

Nu esi viens no 12 vidusskolēniem, kas uzņemti Līderu programmā. Ko esi jau tajā piedzīvojis?

• Pirmā meistarklase bija tik ļoti enerģiju uzlādējoša! Divu dienu laikā mēs, visi 12 cilvēki, pateicoties Rīgas Koučinga skolai, kļuvām par foršiem draugiem. Bija komandas saliedēšanas pasākumi, mums mācīja, kā izvirzīt mērķus, interesanta bija Irmas Kalniņas lekcija par etiķeti. Līderu projekta izstrādes gaitā mums tiek piešķirts mentors un koučs. Mans mērķis bija iegūt sev mentoru Robertu Strīpnieku, AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētāju. Un man viņu piešķīra, tāpēc vien man šī meistarklase bija izdevusies.

Cik noprotams, tavs uzdevums tagad ir izveidot kādu projektu.

• Mums katram programmas darbības laikā ir jāizveido kāds projekts, kas sniedz labumu sabiedrībai. Es veidošu aplikāciju mobilajās ierīcēs, kuru varēs izmantot kā spēli. Tās mērķis būs sniegt cilvēkiem izpratni par to, kas ir meža vērtība, kāpēc mums tas jākopj un jāuztur. Tā būs spēle, kur katrs varēs veidot savu mežu struktūru. Šis projekts ir tas, uz ko šogad visvairāk koncentrējos. Esmu izveidojis komandu un uzaicinājis šajā projektā darboties skolabiedrus. Pirmo reizi dzīvē tik nopietni saskaršos ar IT tehnoloģijām. Savā komandā esmu uzaicinājis divus programmētājus no 12. klasēm, bet grafiskais dizainers būs no Ogres. Mums šis darbs jāpaveic līdz septembrim.

Ko vēl paredz Līderu programma?

• Meistarklasēs tiksimies vismaz reizi mēnesī. Savukārt vasarā visa komanda veiksim sociālo projektu. Iepriekšējo gadu dalībnieki ir, piemēram, bērnunamā veidojuši sporta laukumiņu. Arī mēs ņemsim rokā lāpstas, sasmērēsim rokas un izdarīsim kādu labu darbu. Savukārt augustā atkal nedēļu būs nometne Ventspils Augstskolā.

Nesen esi guvis arī jaunu pieredzi Igaunijā. Lūdzu, pastāsti par to!

• Projektā NOCCA Bootcamp mani iesaistīja mans skolasbiedrs Markuss, kurš man šobrīd palīdz projektā. Arī ar viņu mūs kopā saveda skolotāja Jozus. Tā mēs nokļuvām projektā NOCCA Bootcamp, ko organizē Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā sadarbībā ar somu Hāga-Helia universitāti un Igaunijas Tehnopolu jeb tehnisko universitāti. Šajā projektā Ogrē satikās cilvēki jau ar savām start up idejām. Es darbojos kopā ar Artu Latišu, kura bija izveidojusi uzņēmumu Anybelly, kas ražo ergonomiskus barošanas trauciņus mājdzīvniekiem. Mūsu darbu novērtēja un tikām virzīti tālāk. Tā nedēļu bijām Somijā, kur attīstījām savu ideju, mums bija interesanti lektori un mentori. Savukārt janvāra beigās bijām Igaunijā. Iepazinu igauņu pieeju uzņēmējdarbībā, viņiem raksturīga mūsdienīga domāšana, viņi biznesā daudz izmanto tehnoloģijas. Sākumā bijām Tallinā, bet pēc tam piedalījāmies sTART Up festivālā Tartu. Bija pieredzes stāsti un iedvesmojošas runas. Var teikt, ka šajā projektā iemaldījos nejauši, bet tajā ļoti daudz esmu ieguvis.

Rihard, kādi ir tavi turpmākie mērķi? Ko vēlies sasniegt?

• Noteikti vēlos uzzināt vairāk par IT tehnoloģijām. Ja šajā jomā neorientējies, mūsdienās uzņēmējdarbībā konkurēt ir grūti. Vēlos izveidot uzņēmumu, kam būs efektīvi risinājumi tieši kokapstrādes jomā. Šim mērķim veltu katru dienu. Zinu, ka man vēl ļoti daudz jāmācās. Kad jutīšu, ka esmu tam gatavs, noteikti veidošu savu uzņēmumu un centīšos neatlaidīgi tajā strādāt un darboties. Vēlos arī mācīties augstskolā, taču pagaidām neesmu atradis savu īsto programmu. Negribu mācīties tikai diploma dēļ. Vēlos atrast augstskolu, kur ir iedvesmojoši cilvēki un vide. Gribu būt labs līderis un palīdzēt cilvēkiem. Manuprāt, uzņēmējs ir cilvēks, kas domā par to, lai nākamās paaudzes var dzīvot arvien labāk. Nauda nevar būt pašmērķis, tas var būt līdzeklis, ar kuru sasniegt lielākus plašumus.