Apbalvo bijušo policijas priekšnieku

Ilggadējais policijas boss Anatolijs Dzelzkalējs Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirknī svinīgos apstākļos šonedēļ saņēma Valsts policijas apbalvojumu – Jubilejas goda zīmi Latvijas Valsts policijai 100. Bijušais VP Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks policijā kopumā nostrādājis 38 gadus.

VP Ventspils iecirkņa tagadējais priekšnieks Ansis Zanders pasākumā uzsvēra, ka, skatoties nākotnē, ir jāapzinās pagātne. Dzelzkalējs ir stāvējis klāt pie Valsts policijas dibināšanas Ventspils pilsētā un veiksmīgi organizējis darbu tajos skarbajos apstākļos, kādi tie toreiz bija. «Ir svarīgi ieklausīties šādu cilvēku pieredzē, izdarīt secinājumus un gūt iedvesmu savam turpmākajam darbam,» savā uzrunā sacīja Zanders.

Apsveikt Dzelzkalēju bija ieradušies daudzi bijušie kolēģi, tai skaitā Pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Arājs. Viņš atminējās aizvadītos sadarbības gadus, jo cieša sadarbība ar Valsts policiju notika kopš Pašvaldības policijas nodibināšanas brīža. Tas bijis kopīgs darbs un kopīga atbildība par mūsu pilsētu. «Toreiz daudz ko mācījos no Anatolija, viņš deva daudz padomus un mēs kļuvām par labiem kolēģiem,» atklāja Arājs. Turklāt kopā strādāts arī Pašvaldības policijā, kur pēc aiziešanas no Valsts policijas Dzelzkalējs vairākus gadus nostrādāja priekšnieka vietnieka amatā. «Anatolijs bija statistiķis, viņa zināšanas bija ļoti augstā līmenī, viņš bija profesionālis,» sacīja Arājs.

Apbalvotais Dzelzkalējs pasākumā atzina, ka tādu pagodinājumu patiešām neesot gaidījis. Kā nekā no Valsts policijas viņš aizgājis jau pirms 14 gadiem. Saviem kolēģiem viņš ieteica ciešāk sadarboties ar Pašvaldības policiju. «Ja tas nenotiks, jūs to spiedienu neizturēsiet,» sacīja Dzelzkalējs, ņemot vērā faktu, ka Valsts policijas darbinieku skaits arvien sarūk. Arī toreiz, kad milicija pārtapa par policiju, spiedienu palīdzēja izturēt Pašvaldības policija. Dzelzkalējs atminas, ka 1992. gadā Ventspilī notika 17 sprādzieni, tai skaitā slimnīcā mestas granātas, dedzināti veikali, Pašvaldības policijas pirmajam priekšniekam nodedzināta automašīna. Toreiz bijis tāds bandītisma uzplaukums, ko nevarot pat izstāstīt. Tad tika nodibināta Pašvaldības policija un kopīgiem spēkiem situācija pilsētā pamazām tika sakārtota.

«1996. gadā kļuvām par valstī labāko pilsētas un rajona valsts policiju. Arī 1997. gadā noturējām pirmo vietu. Man pat piešķīra pistoli, kuru tagad nezinu, kur likt,» pasmejas Dzelzkalējs. Viņam par darbu policijā esot daudz ko stāstīt, bijuši arī amizanti gadījumi. Piemēram, astoņdesmito gadu vidū, Dzelzkalējs būdams kriminālizmeklēšanas nodaļas priekšnieks, iegājis dežūrdaļā, lai pašķirstītu notikumu uzskaites žurnālu, jo datoru jau toreiz nebija. Pie pults sēdējis dežuranta palīgs – omulīgs vīrs jau gados. Bijuši skaļie sakari un pienācis zvans. Kāda kundze prasījusi, lai milicija brauc palīgā, jo viņas vīrs ārdoties. Staigājot apkārt mājai un dauzot ārā logus. Dežurants atbildējis, ka kundze ir piezvanījusi uz neriktīgo vietu. Uz jautājumu, kur tad lai zvana, dežurants sacījis: uz stiklinieku darbnīcu.

Uzrunas noslēgumā bijušas policijas boss pateicās kolēģiem par to, ka viņi strādā cilvēku labā, tāpat kā viņš to savulaik darījis. «Prieks jūs visus redzēt un paldies, ka neaizmirstat mani,» sacīja Dzelzkalējs.