Šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā, bet darbi plānoti 101 objektā.
Ceļus varēs remontēt un uzturēt par 250 miljoniem
395 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi. 2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.
«Prioritāte šogad, tāpat kā pērn būs ceļi ar lielāko satiksmes intensitāti – valsts galvenie un reģionālie autoceļi. Darbi notiks apmēram tādā pašā apjomā kā pērn, atšķirība būs finansējuma avotos, šogad vairs tikai sešos objektos darbi tiks līdzfinansēti no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem,» saka VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Lange arī norādīja, ka līdzekļi, kas siltajā ziemā tiks ietaupīti uz uzturēšanas darbu rēķina, tiks novirzīti vietējo grants seguma autoceļu vasaras uzturēšanas darbiem.
Būvdarbi plānoti arī uz 42 tiltiem, no kuriem 30 būs jauni objekti, bet 12 – pārejošie objekti no 2019. gada. 13 tilti tiks pārbūvēti, bet četri – izbūvēti no jauna. Darbi šogad noritēs arī uz desmit pārvadiem Vidzemes šosejas Sēnītes mezglā. Būvdarbus uz Vidzemes šosejas (A2) abām brauktuvēm posmā no Garkalnes līdz Sēnītei (25,50.-39,40. km) un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Sēnītes līdz tiltam pār Gauju (0,00.-1,65. km) plānots pilnībā pabeigt līdz šā gada novembrim.
Lielākie būvdarbi 2020. gadā notiks šādos autoceļu posmos
-
A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas rob. (Veclaicene) abas brauktuves un A3 Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka), pārejošais objekts no 2019. gada
-
A10 Rīga - Ventspils, abas brauktuves un nobrauktuves uz A5 13.41.- 19.25. km, pārejošais objekts no 2019. gada
-
P35 Gulbene - Balvi – Viļaka 2.14.-12.68. km, pārejošais objekts no 2019. gada
-
P30 Cēsis - Vecpiebalga – Madona 49.06.-61.13. km, pārejošais objekts no 2019. gada
-
P95 Jelgava - Tērvete - Lietuvas robeža (Žagare) 28.36.- 43.55. km, pārejošais objekts no 2019. gada
-
P108 Ventspils - Kuldīga – Saldus 3.93.- 24.86. km, pārejošais objekts no 2019. gada
Valsts autoceļu tīkla būvniecības objektos veiktās kvalitātes pārbaudes un testi, parāda, ka būvdarbu kvalitāte gadu no gada uzlabojas, tomēr atsevišķas neatbilstības tiek konstatētas. Ceļu laboratorija 2019. gadā kopumā ir ņēmusi 2876 paraugus un veikusi 11 002 testu, veicot mērījumus uz 6780 km valsts autoceļu.
«Kvalitātes pārbaudes rāda ka esam uz pareizā ceļa un būvniekos nostiprinās pārliecība, ka nekvalitatīvi strādāt nav izdevīgi. To ir sapratuši arī materiālu ražotāji. 2019. gada sezonā ceļu būvdarbos izmantoto minerālmateriālu pārbaudes liecina par ievērojamu uzlabojumu no karjeriem piegādāto materiālu kvalitātei,» stāsta LVC būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš. «Savukārt LVC ceļu laboratorijas grunts penetrācijas radara iespējas ļauj labāk novērtēt izbūvētā asfaltbetona seguma kvalitāti. Tas ļauj gan pasūtītāja gala pārbaudēs precīzi noteikt vai un kur ir kvalitātes svārstības, gan arī dod informāciju izpildītājiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem darbu veikšanas tehnoloģijā,» uzsver G. Alberiņš.
Šobrīd novērtēti 53 objekti, kuros 2019. gadā pabeigti darbi. Septiņos objektos piemērots cenu samazinājums kopumā 15881 eiro apmērā, kā arī piemēroti 32 līgumsodi kopumā par 47651 eiro. Problēmas konstatētas arī segumam atjaunotajam Ventas tiltam pie Zlēkam.
2020. gada sākumā 72% valsts galveno autoceļu bija labā un ļoti labā stāvoklī.
Komentāri (3)
Jā, no tik lielā vlasts budžeta (tik liels nekad nav bijis) salīdzinoši maz piešķirts auto ceļiem, turklāt jāņem vērā, ka degvielai akcīzi būtiski palielināja.
Būvēs stulbos grants ceļus . kādus redzēju Akmendzirās , Usmas pagastā, kuri ved neuzkurien, beidzās ar tupiku . Celi kārtīgi- ar augstu uzbērumu , dzili grāvi abās pusēs.
Augstāk minētos ceļus būvē LVM saimnieciskās darbības veikšanai.....