Atgriežas ar cerību būt pieņemtiem

Pēc remigrācijas koordinatora vērojumiem, tiem, kas atgriežas dzimtenē, ir ļoti svarīgi sajusties pieņemtiem. Madara Eniņa atgriezās Ventspilī pirms vairāk nekā diviem gadiem, nodzīvojot Īrijā septiņus gadus. Pēc savas pieredzes viņa zina, kas sagaida tos, kas atgriežas dzimtenē, un kādas ir atšķirības starp dzīvi tur un šeit. Madara ir dzirdējusi par remigrācijas programmu, taču lēmumu par atgriešanos viņa pieņēmusi pati, nav sazinājusies ar koordinatoriem. Viņa aizbrauca no Latvijas 2009. gadā, kad valstī sākās ekonomiskā krīze un 20 gadus vecā meitene nevarēja atrast šeit darbu. Esot septiņus gadus prombūtnē, Madara paguva apprecēties, pastrādāt sabiedriskās ēdināšanas, tirdzniecības un viesnīcu pakalpojumu jomā, bijusi bezdarbniece, izveidojusi un zaudējusi savu biznesu, nonākusi parādos un kopā ar vīru veselu gadu nostrādājuši vairākās vietās vienlaikus, lai nokārtotu visas savas saistības.

Madara Eniņa atgriezās no emigrācijas pirms vairāk nekā diviem gadiem un cer, ka dzīve vairs neliks viņai atkal pamest mājas un tuviniekus.

Viņa iemācījās dzīvot patstāvīgi un risināt savas problēmas, taču tā arī nespēja pārvarēt skumjas pēc mājām un ģimenes – mammas, vecmāmiņas, brāļa. Sieviete sapratusi, cik ir zaudējusi, atraujoties no tuviniekiem. Ventspilī viņai vajadzēja sākt visu no sākuma. Viņa izšķīrās ar bijušo vīru, saprotot, ka jaunajā dzīvē viņiem nav pa ceļam. Ilgi meklēja sev piemērotu darbu, mainot dažādas vietas, un visbeidzot atrada – kafejnīcā Pakistānas kebabs. Taču arī Īrija sievietes sirdī palikusi ar mīļām atmiņām; tur Madarai ir daudz draugu, kurus viņa apciemos, kad vien būs tāda iespēja. «Īrija kļuva par manām otrām mājām, jo šajā valstī es ieguvu savu pirmo patstāvīgās dzīves pieredzi,» stāsta Madara. Viņa uzskata, ka galvenais izaicinājums tiem, kas atgriezušies, ir atrast darbu ar labu atalgojumu. Atceroties Īriju, Madara skumst pēc tolerantas, labvēlīgas cilvēku attieksmes citam pret citu, kā viņai pietrūkst Latvijā.

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas, pagājušajā gadā Latvijā uzsākuši darbu pieci reģionālie remigrācijas koordinatori. Remigrācijas pilottprojektos iesaistījās visi Plānošanas reģioni. Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Kristīne Smilga pauda Ventas Balsij galvenos secinājumus un vērojumus, apkopojot pirmā gada darbību.

Koordinatore izcēla piecus pamatatzinumus. Pirmais: jautājums par atgriešanos ir aktuāls daudziem emigrācijā dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši pirms Lielbritānijas izstāšanās no ES. Otrs: galvenais jautājums, kuru uzdod gan tie, kas atgriežas, gan tuvinieki dzimtenē: vai izdosies? Tādēļ ir svarīgi, lai viņi zinātu, pie kā vērsties neskaidrību gadījumos un kur meklēt palīdzību. Trešais: remigrantiem ir ļoti svarīgi justies pieņemtiem dzimtenē. Tādēļ ir svarīgi nenovērsties no viņiem. Ceturtais: pametot Latviju, emigranti domāja, ka aizbrauc uz visiem laikiem. Tādēļ par pašreizējās situācijas ķīlniekiem kļuvuši bērni, kas dzimuši tālumā un nezina latviešu valodu. Piektais: Latvijā atgriežas cilvēki ar emigrācijā iegūtu pieredzi un zināšanām, kuras viņi ir gatavi izmantot šeit.

2018. gadā Ventspilī atgriezās celtnieki, skolotāji, floristi un citu profesiju pārstāvji, kuri jau sākuši strādāt pilsētas uzņēmumos, stāsta Smilga. Pieļaujams, ka reālais atgriezušos skaitlis ir lielāks par oficiālo, jo remigrācijas koordinatoram ir informācija tikai par tiem, ar kuriem izdevās sazināties, vai kuri paši ar viņu sazinājās. Pēc koordinatora domām, cilvēku, kas atgriezušies, pieredze ir noderīga gan darba devējiem, gan vietējās uzņēmējdarbības vides attīstībai.

Inga (vārdu lūdza mainīt sarunu biedrene) dzīvo Ventspilī jau trešo mēnesi pēc atgriešanās no Anglijas. Drīz viņai pievienosies vīrs. Inga ar vīru nodzīvoja Anglijā divus gadus. Atbraukuši Jāņos ciemos pie radiem, jaunais pāris nolēma atgriezties dzimtenē. Inga nespēja pieņemt dzīvošanas apstākļus Anglijā, radās problēmas ar veselību. Dzīve emigrācijā likusi laulātajam pārskatīt dzīves vērtības. «Agrāk mēs kritizējām dzīvi Latvijā, bet svešumā sapratām, ka bez dzimtenes mēs nevaram dzīvot,» atzinās Inga.

Tāpat kā Madara, arī Inga bilst, ka galvenais, atgriežoties dzimtenē, ir atrast darbu, kas patiks un būs pienācīgi atalgots. Anglijā viņa bija pieklusis veikt darbu, kas viņai nepatika. Pēc neilgiem meklējumiem Inga atrada darbu, kas viņai patīk. Viņa cer, ka arī viņas vīram Ventspilī ar darba meklējumiem paveiksies.

Remigrācija 2018. gadā:

Atgriezās Latvijā – 163 ģimenes, Kurzemē – 64 ģimenes, Ventspilī – 5 ģimenes.

Plāno atgriezties Latvijā – 173 ģimenes, Ventspilī – 5 ģimenes.

Remigrantu biznesa ideju finansiālais atbalsts: iesniegti projektu pieteikumi – 17, Kurzemē – 6.

Guvuši atbalstu – 9 projekti, Kurzemē – 5.

Atrasti risinājumi pašvaldību līmenī – 10, Kurzemē – Saldus novadā un Skrundas novadā.

Informācija par remigrāciju: www.paps.lv