Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtajiem datiem, šā gada februāris ir bijis siltāks nekā janvāris un arī pagājušā gada februāris. Līdz ar to ventspilnieku kopējais patērētās siltumenerģijas apjoms februārī arī bijis ievērojami mazāks.
Siltumenerģijas patēriņš februārī
8Šā gada februārī vidējā āra gaisa temperatūra Ventspilī sasniedza +1,9°C, kas ir par 2,8 grādiem augstāk nekā šā gada janvārī. Tā kā laika apstākļi gada otrajā mēnesī bija ievērojami siltāki, tad ventspilnieku kopējais patērētās siltumenerģijas apjoms februārī sasniedza turpat 21 009 MWh, kas attiecībā pret šā gada janvāri ir par 3,4% mazāk. Savukārt attiecībā pret aizvadītā gada februāri, kad vidējā gaisa temperatūra Ventspilī sasniedza -4,0°C, siltumenerģijas patēriņš samazinājies pat par 17,06%.
Vēršam uzmanību, ka kopējais mēnesī patērētās siltumenerģijas apjoms neatspoguļo katras dzīvojamās ēkas siltumenerģijas patēriņu, jo individuālais ēku patērētais siltumenerģijas daudzums ir mainīgs lielums, ko ietekmē ne tikai āra gaisa temperatūra, bet arī ēkas siltummezglā ieregulētā temperatūra, ēkas tehniskais stāvoklis, iedzīvotāju paradumi un komforta prasības, kā arī karstā ūdens patēriņš. Mazāks siltumenerģijas patēriņš vērojams tajās daudzdzīvokļu ēkās, kurās veikti energoefektivitātes pasākumi. Šobrīd Ventspilī vidējais siltumenerģijas ietaupījums pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās ir 48%.
Atgādinām, ka siltumenerģijas pakalpojums ir sadalīts vairākos posmos un katrā posmā ir savs atbildīgais. Uzņēmums Ventspils siltums nodrošina nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi apkures un karstā ūdens nodrošināšanai līdz daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ievadiem, bet par ēkas iekšējo siltumapgādes sistēmu un tās efektīvu darbību, tostarp par ēkas siltummezgla uzturēšanu, apkures un karstā ūdens temperatūras regulēšanu, atbild mājas apsaimniekotājs.
Detalizētu informāciju par katras dzīvojamās ēkas siltumenerģijas patēriņu iedzīvotāji ik mēnesi var aplūkot uzņēmuma mājaslapā www.ventspilssiltums.lv, sadaļā e-pakalpojumi.
Apmaksāta informācija.
Komentāri (8)
...Līdz ar to ventspilnieku kopējais patērētās siltumenerģijas apjoms februārī arī bijis ievērojami mazāks...
Mani aizķēra vārds ,,ievērojami''.
Janvārī man siltuma rēķins ir 75,40, februārī 70,69.
,,Ievērojamais'' ietaupījums ir 4,71. Diez, kur man to investēt?
Janvārim ir 31 diena, turpretim februārim tikai 28.
Ja menēša maksājumu sadala ar dienu skaitu, tad šis ,,ievērojamais'' pārvēršas faktā ka janvārī viena diena bij par 9 centiem lētāka nekā februārī. Tāda matemātika.
Rakstā jau ir pateikts, ka kopējo samazinājumu nevar attiecināt uz pilnīgi ikvienu dzīvojamo māju. Vērtējiet, kāpēc tad jūsu mājā ir atšķirīga situācija, varbūt bezjēgā pārkurināja bez vajadzības, vai kas cits.
Man starpība ir tieši € 0.88 :)))
Ļoti ievērojams samazinājums!
Labdien, man paliki interesanti aprēķināt cik tad man sanāca maksāt par šīm mēnešiem, aprēķināju :
Janvārī 2019.g. -3,476 EUR par dienu x31d. ,
Februārī 2019.g. - 3,586 EUR par dienu x28d., tātad sanāk par 0,11 EUR/cent. dienā dārgāk nekā par janvāri, un mājās bija +20+21, gan janvārī, gan februārī.
A salīdzinot ar iepriekšēja gada februāra mēnesi tad nevis uz 17,06% samazinājās, bet tieši mans rēķins samazinājās uz 10%.
Arī man sanāca interesanti parēķināt. Lai gan neesat norādījusi par cik lielu dzīvokli sanāk aprēķins, bet man par 3 istabu šogad janvārī vidēji par dienu bija 2,66 EUR, bet februārī 2,57 EUR. Ja summē kopā, tad februārī bija jāmaksā par 10,52 EUR mazāk. Salīdzinot ar 2018.gada februāri, šogad maksājums bija par 24,46 EUR mazāks. Tā kā pareizi ir, kā raksta Sanija, ka katrai mājai tas ir individuāli, atkarībā kā tiek regulēta apkure. Uzņēmums jau sniedz tikai savus datus, cik ir saražotas un patērētas megavatstundas siltuma pa visu pilsētu.
Vēl aizmirsu pierakstīt, ka par 2018.gada decembri manā mājā bija jāmaksā pat vairāk nekā par janvāri, kad gaisa temperatūra bija zemāka, jo mājas apsaimniekotājs siltumpunktu laida uz pilnu klapi, ka mums bija jāzvana un jālūdz, lai noregulē normālu temperatūru un, lai nav jāpārmaksā par apkuri. Kamēr nesaņēma rēķinus, nelikās ne zinis, jo līdz tam bija atrunas, ka mazi bērni un veci cilvēki, kuriem salst. Bet, tas, ka puse mājas decembrī turēja logus vaļā vai kā es, griezu ciet radiatorus, nelikās svarīgi.
Nu cik reizes var skaidrot, ka maksa par apkuri nav atkarīga no "Ventspils siltuma", bet no pašiem iedzīvotājiem (ir māja siltināta vai nē, kā noregulēta siltumiekārtas mājā, kāda temperatūra noregulēta dzīvokļos u.t.t..). Kāpēc neviens nevaino Latvenergo vai Latvijas gāzi, ja kādu mēnesi jāmaksā vairāk?
Tā nu ir, ka tas maksājums jebkuram iedzīvotājam ir ļoti atkarīgs no tā cilvēka, kurš hidrauliski ieregulē māju un siltummezgla kontroliera parametrus (apsaimniekotājs). Un ja Jūsu apsaimniekotājs neko vairāk par siltuma pieslēgšanu un dažām elementārām siltummezgla kontroliera opcijām nejēdz, tad viņš sauc palīgā brigādi, kuras mērķis ir nopelnīt un tas ir loģiski. Un tad saliek regulatorus un ventiļus, bet ak vai paiet vasara un nākamajā ziemā atkal tas pats. Cilvēki, prasiet saviem apsaimniekotājiem, esiet pret tiem prasīgāki un būs rezultāts.
Es pat domāju ka dažu labu apsaimniekotāju vajadzētu iesūdzēt tiesā. Kāpēc?
Tāpēc, ka uzskatu apsaimniekotāja neizdarība - lietas, kuras var izdarīt, pie tām piedomājot, ar esošiem resursiem, netiek darītas. Un tā jau ir apzināta manu un Jūsu resursu/finanšu izkūpināšana gaisā.