Saeima otrajā lasījumā atbalstīja vairāku likumu grozījumus, kas paredz darba devējam savus padotos, kuri dien zemessardzē, atbrīvot no darba pienākumu veikšanas kolektīvo apmācību laikā reizi gadā.
Atbalsta zemessargu atbrīvošanu no darba pienākumiem kolektīvo apmācību laikā
2Grozījumi Zemessardzes likumā un Darba likumā paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, darba devējs vienu reizi gadā attaisnojošu iemeslu dēļ atbrīvo no darba pienākumu veikšanas darbinieku-zemessargu, kurš piecas darba dienas pēc kārtas neveic darba pienākumus, bet gan iesaistās zemessargu kolektīvajā apmācībā, saņemot par to atlīdzību.
Tāpat grozījumi paredz, ka darba devējs pēc savas izvēles var izmaksāt atlīdzību darbiniekiem, kurš, iepriekš par to paziņojot, neveic darba pienākumus sakarā ar zemessarga individuālo apmācību vai rezerves karavīra militārajām mācībām.
Saskaņā ar likumprojektiem darba devējiem plānots kompensēt izdevumus, kas tiem radušies, izmaksājot darbiniekiem atlīdzību par atrašanos zemessargu kolektīvajā apmācībā līdz piecām darba dienām kalendārā gada ietvaros Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.
Likumā tiks arī noteikts, ka zemessargam var kompensēt transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) no deklarētās dzīvesvietas līdz noteiktajai dienesta uzdevumu izpildes vai apmācību vietai un atpakaļ.
Zemessargi amata pienākumu izpildes dienās būs tiesīgi saņemt karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju, paredz atbalstītās izmaiņas.
Tāpat Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz, ka darba devējs vai izglītības iestāde atbrīvo militārajās mācībās iesaukto rezerves karavīru no darba pienākumu pildīšanas vai mācībām, saglabājot līdzšinējo amata vietu vai tiesības turpināt mācības izglītības iestādē. Grozījumi paredz, ka darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku.
Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju NBS miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.
Komentāri (2)
Tā mēs drīz nodzīvosimies līdz tādām prasībām no darba devēju puses kā, vai Tu esi zemessardzē? Jo jau tagad šķībi skatās uz to ka esi asins donors, izdomā visādus iekšējos noteikumus kuri ir pretrunā ar Darba Likuma 74.pantu.
Jebkurā gadījumā darba devējs maksā darba ņēmējam tāpēc, lai pēdējais veiktu kādu konkrētu pienākumu. Piemēram tādu un tādā apjomā un kvalitātē, par kādu darba devējs noslēdzis līgumu ar pasūtītāju. No tā visai loģiski izriet, ka darba devējam vajag darbinieku, kurš strādā, nevis regulāri meklē iespējas likumīgi to nedarīt. Vai tiešām to tik grūti saprast?