Tuvākajā laikā kļūs zināms, kurš no četriem kandidātiem būs Ventspils augstskolas rektors. Vai izšķirošā būs politiskā piederība, akadēmiskā pieredze, vadības prasmes vai personības šarms kļūs skaidrs februāra beigās.

No ventspilniekiem savu kandidatūru rektora amatam izvirzījis vien prorektors zinātnes un attīstības jautājumos, Sergejs Hiļkevičs. Divi pretendenti ir no Rīgas, bet viens no Latgales. Ventspils Augstskolas rektora vēlēšanu komisija, pārbaudot četru pretendentu atbilstību konkursa noteikumiem, lēma, ka prasībām atbilstoši ir visi.

Juris Avotiņš

Dr.Chem

Praktisko tehnoloģiju institūts

valdes priekšsēdētājs

Ķīmijas doktors ar 25 gadu pedagoģisko pieredzi. Praktizējas finanšu un budžeta izstrādes jautājumos. Avotiņam nav sveša arī Ventspils pilsētas un reģiona specifika - bijis Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ventspils brīvostas pārvaldē. Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieka amatā pārraudzījis valsts augstskolu sektoru, zinātnisko institūtu integrāciju augstskolās, piedalījies Augstskolas likuma izstrādē. Viņa profesionālā pieredze veidojusies ļoti daudzpusīga, darbojies vairākās Latvijas valsts aģentūrās. Karjeru Avotiņam izdevies veidot, nepārstāvot nevienu politisku organizāciju. Atklājot savu skatījumu uz VeA attīstību, viņš norāda uz tās anglisko nosaukumu -Ventspils University College, kas ietverot risku zaudēt autonomiju gaidāmajās augstskolas reformās. Piedāvā virzīties uz universitātes statusu.



Jānis Grasis

Dr.iur.

Banku Augstskolas asociētais prof.

Pēdējos septiņus gadus Grasis ir docents Banku Augstskolā, šobrīd arī augstskolas asociētais profesors, Uzņēmējdarbības un biznesa informātikas katedras vadītājs, kā arī nodibinājuma Banku Augstskolas fonds valdes priekšsēdētājs. Ir partijas Zaļo un Zemnieku Savienība biedrs.

Izklāstot savu redzējumu par augstskolas nākotnes vīziju, Grasis piedāvā attīstīt studiju virzienus saistībā ar Ventspils starptautisko radioastronomijas centru. Viņaprāt, lietderīgi būtu sadarbībā ar kādu no ES augstskolām veidot dubultdiplomu programmu. Interesants ir viņa piedāvājums augstskolai kļūt par celmlauzi pilnīgai plaģiātisma novēršanai studentu darbos, sadarbībā ar citām augstskolām veidojot visaptverošu pretplaģiātisma datorprogrammu.

Jānis Eglītis

Dr.oec.

Daugavpils universitātes asociētais prof.

Eglītis bijis 9.Saeimas deputāts, Preiļu novada domes priekšsēdētājs. Šobrīd Daugavpils universitātē ir Ekonomikas doktora studiju programmas direktors. Daudzus gadus bijis Augstākās izglītības padomes loceklis un vadījis Latvijas izglītības vadītāju asociāciju, ir Latvijas Zinātņu padomes ekonomikas nozares eksperts. Ir apvienības Par labu Latviju biedrs.

Savā augstskolas attīstības redzējumā, piedāvā turpināt jau šobrīd uzsākto augstskolas, pašvaldības un biznesa nozares pārstāvju sadarbību. Norāda, ka svarīgi studentos veidot motivāciju kļūt par darba devējiem un ieviest inovatīvas biznesa idejas. Kā risku attīstībai Eglītis redz neskaidros strukturālo reformu un finansējumu jautājumus augstākajā izglītībā, kā arī konkurenci par aizvien sarūkošo vidusskolas absolventu skaitu. Kā vienu no risinājumiem finanšu problēmām, piedāvā zinātnes komercializāciju.

Sergejs Hiļkevičs

Dr. Phis.

VeA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes prof.

prorektors zinātņu un attīstības jautājumos.

Hiļkevičs Ventspilī strādā jau kopš 1999.gada. Viņa darbība augstskolā neaprobežojas ar zinātnisko darbu. Profesors aktīvi iesaistās augstskolas attīstības plānošanā, dažādos projektos, veic arī administratīvu un organizatorisku darbu. Hiļkevičs uzskata, ka jāturpina īstenot Senāta apstiprinātā augstskolas attīstības un vadības koncepciju, kuras izstrādē pats piedalījies. Tā aptipināta laika posmam no 2009. – 2015.gadam

Ventspils Augstskolas Satversmes sapulces priekšsēdētāja Dace Štefenberga norāda, ka turpmāko nedēļu laikā tiks organizēta personāla un studentu tikšanās ar katru kandidātu. Satversmes sapulci, kurā notiks vēlēšanas, sasauks ne ātrāk kā februāra beigās.

Bijušais Ventspils Augstskolas rektors, tagadējais Saeimas deputāts Jānis Vucāns atklāj, ka ir gandarīts, ka interese par rektora amatu izrāda ne tikai esošais augstskolas personāls, bet arī kandidāti no malas. Turklāt fakts, ka visi pretendenti atbilst konkursa prasībām, kas nozīmē, ka viņu profesionālās kvalitātes ir pietiekami augstas, un tiek virzīti tālāk, vērtējams pozitīvi.

Salīdzinājuma var minēt nesenās rektora vēlēšanas Liepājas universitātē, kur no četriem pretendentiem amatam tika virzīts viens. Vucāns neslēpj, ka vēlētos, lai jaunievēlētais rektors saglabātu izveidotās koleģiālās attiecības, norādot, ka savā vadības laikā savstarpēji centušies jautājumus izrunāt, cik vien tas bijis iespējams straujas attīstības laikā. Viņa vadības stils bijis demokrātisks.

Pašlaik publiskas prognozes par to, kuram no kandidātiem izredzes ir lielākas, nav izskanējušas. Tas būšot atkarīgs no tā, kā norisināsies kandidātu tikšanās ar augstskolas personālu un studentiem.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: