Atbalsta priekšlikumu no 16 gadu vecuma medībās atļaut izmantot šaujamieroci

Iesniegtais priekšlikums paredzēja, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 14 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medībās reglamentējošo normatīvu aktu prasību ievērošanu atbildīgs būtu ieroča īpašnieks.

Tieši šajā priekšlikumā minētais pusaudža vecums komisijā izraisīja aktīvākās diskusijas, jo daļa diskusijas dalībnieku uzskata, ka 14 gadi ir pārāk mazs vecums, taču Latvijā atbalstāma būtu 16 gadu vecuma sliekšņa noteikšana.

Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere norādīja, ka Tiesībsarga birojs neatbalsta 14 gadu vecuma slieksni, jo šādā vecumā bērns vēl nav emocionāli nobriedis, lai šautu uz dzīvniekiem, un šāda rīcība var ietekmēt bērna psihi. Arī Veselības ministrijas pārstāve Antra Valdmane iebilda pret 14 gadu vecuma sliekšņa noteikšanu.

Likumprojekta sagatavoja Iekšlietu ministrija (IeM). Šīs ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš norādīja, ka Latvijas Satversme nenosaka vajadzību pēc ieroča nēsāšanas, taču no otras puses neaizliedz to likumīgā kārtā darīt. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) ir paudis uzskatu, ka 14 gadu vecuma noteikšanu nevarot atbalstīt, jo IeM tajā saskata drošības riskus.

Arī Juridiskā biroja pārstāvji pauda uzskatu, ka 14 gadi ir pāragrs vecums, lai nodarbotos ar ieročiem un šautu pa dzīviem mērķiem. Tāpat 14 gadu vecuma noteikšanu nevarot sasaistīt ar valsts aizsardzību, jo bērniem nav aizliegts apmeklēt šautuves un nodarboties ar šaušanas sportu.

Medniekus pārstāvošo organizāciju pārstāvji argumentēja, ka jaunieši ir spējīgi piedalīties medībās, izmantojot šaujamieroci, un nekādas ES direktīvas neaizliedz dalībvalstīm atļaut pusaudžiem šādā veidā piedalīties medībās. Tāpat savienība ir sākusi sadarbību ar Jaunsardzi, kurā pusaudži apgūst šaušanas prasmi. "Tāpat medības ir ģimeņu tradīcijas, un, jo cilvēks kļūst vecāks, jo viņam ir grūtāk iemācīties šīs prasmes," uzsvēra mednieku organizāciju pārstāvji, atgādinot, ka jebkurā gadījumā pusaudzim dalībai medībās būs nepieciešams nokārtot mednieka apliecību un eksāmenu.

Latvijas Mednieku asociācijas priekšsēdētājs Haralds Barviks arī atgādināja, ka Latvijā jau vēsturiski no paaudzes paaudzē tiek piekoptas medniecības tradīcijas, tāpēc nav skaidrs, kāpēc Latvija vēlas sevi atstāt "pelēkajā zonā".

Mednieku organizāciju pārstāvji argumentēja, ka, neiekļaujot likumā normu par 14 gadu vecuma slieksni, Latvijā vajadzētu aizliegt arī zivju nogalināšanu un būtu nepieciešams pārskatīt makšķerēšanas reglamentējošos dokumentus.

14 gadu vecuma sliekšņa noteikšanu atbalsta arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), jo Latvija virzoties uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, turklāt Jaunsardzē šaušanā tiekot trenēti vēl mazāka vecuma bērni.

Zemkopības ministrijas pārstāvis Jānis Bārs uzsvēra, ka, ieviešot minēto priekšlikumu, tas automātiski nenozīmētu, ka, sasniedzot 14 gadu vecumu, pusaudzis "uzreiz saņems plinti". Šāda priekšlikuma ieviešana likumā attiekšoties tikai uz nelielu daļu Latvijas iedzīvotāju, turklāt medības notiekot stingri reglamentētos apstākļos, bet Latvijā mednieku resursi sākot pietrūkt. "Pārmērīgi cenšoties aizsargāt paaudzi, mēs viņus nosēdinām pie datora un ledusskapja," piebilda Bārs.

Ņemot vērā minēto, deputāti atbalstīja priekšlikumu par 16 gadu vecuma sliekšņa noteikšanu dalībai medībās.

Jau ziņots, ka valdība šogad septembrī akceptēja jaunu Ieroču aprites likumprojektu, kurā paredzētas stingrākas normas šaujamieroču un militāro simulācijas spēļu ieroču regulējumā.