Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida Lemberga prasību

Savā 2017. gada 22. augustā ECT iesniegtajā sūdzībā Lembergs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, sūdzējās par liegumu pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja amata pienākumus. Iesniedzējs apgalvoja, ka vēlētāji bija izteikuši savu gribu, ievēlot iesniedzēja partiju Ventspils domē, un veiktās aptaujas liecināja, ka vēlētāji vēlas redzēt iesniedzēju Ventspils domes priekšsēdētāja amatā.

Tomēr iesniedzējam kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja amata pienākumus – liedza viņam pilnvērtīgi darboties šajā amatā. Lembergs uzskata, ka tas pārkāpj Konvencijā garantētās tiesības uz vēlēšanām.

Izskatot sūdzību, ECT visupirms atgādināja, ka Konvencija garantē gan tiesības vēlēt, gan kandidēt vēlēšanās. Konvencijas norma attiecināma tikai uz likumdevēja vēlēšanām, tomēr termins likumdevējs Konvencijas 1. protokola 3. panta izpratnē nenozīmē tikai nacionālo parlamentu, jo tas ir interpretējams atbilstoši katras valsts konstitucionālajai sistēmai. Vienlaikus Konvencijas sistēmas institūcijas citās lietās jau ir secinājušas, ka pašvaldības nav likumdevējs Konvencijas iepriekšminētā panta izpratnē.

Lai gan likumdevēja funkcijas var nebūt tikai parlamenta ekskluzīva kompetence, tomēr pilnvaras izdot saistošus noteikumus un citus likumpakārtotus aktus, kas daudzās Konvencijas dalībvalstīs ir nodotas vietējām pašvaldībām, ir jānodala no likumdevēja varas, kas ir ietverta Konvencijas 1. protokola 3. pantā.

Pievērošoties iesniedzēja sūdzībai, ECT uzsvēra, ka atbilstoši Satversmes 64. pantam, Latvijā likumdevēja varu īsteno Saeima, un īpašos gadījumos – tauta. Pilsētu un novadu domēm piešķirtās tiesības izdot noteikumus ir ierobežotas to funkciju veikšanai, kuras pašvaldībām noteiktas likumā vai Ministru kabineta deleģējumā. Pašvaldībām deleģēto funkciju un uzdevumu izpildes likumīgumu un efektivitāti pārrauga Ministru kabinets. Savukārt domes priekšsēdētāja pilnvaras ietver domes darba vadīšanu un pārstāvību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām.

ECT atzina, ka Latvijā pilsētu un novadu domes un to priekšsēdētāji neīsteno likumdošanas varu, tādēļ nav likumdevēji Konvencijas 1. protokola 3. panta izpratnē. ECT secināja, ka iesniedzēja sūdzība tādēļ neietilpst attiecīgā Konvencijas panta tvērumā un ir noraidāma kā nepieņemama tālākai izskatīšanai pēc būtības.

Ārlietu ministrijā norādīja, ka šo sūdzību ECT izskatīja, nelūdzot Latvijas valdības viedokli.