Apsprieda aktuālus siltumapgādes jautājumus

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā (LSUA) ir ap 60 biedru, kuri pārstāv vairāk nekā 90% siltum­enerģijas ražotāju. Asociācijas sēdes notiek dažādās pilsētās. Ventspilī iepriekšējā izbraukuma sēde notika pirms četriem gadiem, 2014. gadā. Tādēļ PSIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris, pildot tagadējās sēdes saimnieka lomu, iepazīstināja kolēģus ar pēdējo gadu laikā paveikto Ventspils pilsētas siltumapgādes sistēmas sakārtošanā un modernizācijā, kā arī jaunajiem investīciju projektiem, kuru īstenošanai saņemts līdzfinansējums no ES struktūrfondiem.

Līdz 2014. gadam Ventspilī rekonstruētas abas katlumājas un īstenota pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem – tehnoloģisko šķeldu. Patlaban aptuveni 90% uzņēmuma ražotā siltuma tiek iegūts, dedzinot šķeldu. Ventspils siltums ieņem līderpozīcijas, ja runa ir par atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Lai diversificētu kurināmā izejvielu, daļa siltumenerģijas tiek ražota, sadedzinot akmeņogles un dīzeļdegvielu.

Pēc siltumenerģijas tarifa – 54,90 eiro par megavatstundu – Ventspils ir Latvijas lielāko pilsētu saraksta vidū.

Uzņēmuma pārstāvis pastāstīja arī par jaunākajām tehnoloģijām, kas ieviestas izmaksu optimizācijai. Piemēram, pilsētas kreisajā krastā uzstādīts dūmgāzu kondensators, kas ļauj ietaupīt 18% kurināmā jeb naudas izteiksmē tas ir 0,2 miljoni eiro gadā. Šogad plānots uzstādīt tādu pašu kondensatoru arī katlumājā Talsu ielā 69 Pārventā, viesiem pastāstīja Uzaris.

Ventspilī izskaņai tuvojas esošo siltumtrašu rekonstrukcija. Šobrīd Ventspils pilsētā ar rūpnieciski izolētām caurulēm rekonstruēts 99,6% siltumtrašu, bet jau pavisam drīz pilsētas siltumtīkli būs 100% apmērā rekonstruēti ar rūpnieciski izolētām caurulēm, kas aprīkotas arī ar avārijas signalizāciju, lai noteiktu bojājuma vietu.

Siltumtrašu kopējais garums pilsētā ir aptuveni 45 km. Siltumapgādes attīstības gaitā Ventspilī tiek būvētas jaunas siltumtrases un rodas jauni siltuma patērētāji. Līdz 2020. gadam pilsētā plānots izbūvēt vēl 11 jaunus siltumtrases posmus. Uzaris tāpat iepazīstināja viesus ar jauno no atkritumiem iegūta kurināmā (NAIK) reģenerācijas investīciju projektu, kas nākotnē atrisinās ­sadzīves atkritumu utilizācijas problēmu un kļūs par kārtējo soli sil­tumapgādes sistēmas attīstībā Ventspilī.

«Ja runā kopumā par asociāciju, tad uz citu uzņēmumu fona Ventspils siltums izskatās gana veiksmīgs, pateicoties regulārajām investīcijām attīstībā – tā ir gan atjaunojamo energoresursu ieviešana siltumenerģijas ražošanā, gan lielais progress citās siltumapgādes jomās,» norādīja LSUA prezidente Ina Bērziņa-Veita.

Sēdes dalībnieki tāpat apsprieda arī visiem uzņēmumiem aktuālo siltumapgādes tarifu jauno regulējumu saistībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) metodikas izmaiņām un citus visai nozarei aktuālus jautājumus. «Mums ir jātur roka uz pulsa, lai mēs būtu informēti un spētu formulēt savu viedokli par jebkurām izmaiņām, kas var skart siltumapgādes uzņēmumu darbību,» šo jautājumu komentēja Uzaris. Siltumapgādes tarifu regulēšanas jaunā metode ietekmēs siltumapgādes uzņēmumu saimniecisko darbību. Tādēļ asociācija izstrādā kopīgu viedokli, kas pēc tam tiks novirzīts SPRK.

Tāpat sēdē apsprieda jautājumu par Siltumapgādes konferenci, kuru tradicionāli organizē laikraksts Dienas Bizness. Konferencē parasti apspriež aktuālākos jautājumus par veidu dažādu kurināmā izmantošanu siltuma ražošanai, cenu un tarifu izmaiņām, svārstībām gāzes, šķeldas tirgū u.c. Ventspils sēdē asociācijā tika uzņemts jauns biedrs – Rēzeknes siltumtīklu uzņēmums.

Pēc oficiālās daļas ventspilnieki parādīja kolēģiem savu pilsētu viņiem pārsteidzošā veidā – devās izbraucienā ar ekskursiju vilcieniņu, kā arī organizēja izbraucienu ar ekskursiju kuģīti Hercogs Jēkabs. «Gribam parādīt kolēģiem ne tikai to, ko mēs darām un kā mēs strādājam, bet arī to, kā dzīvo mūsu pilsēta,» paskaidroja Uzaris.

Asociācijas loma ir svarīga un nozīmīga

Valdis Vītoliņš, LSUA valdes loceklis

– Asociācija aptver ap 60 biedru, kas pārstāv vairāk nekā 90% visu siltuma ražotāju lielajās Latvijas pilsētās un apdzīvotajās vietās. Tāpat asociācijā ietilpst vairāki komercuzņēmumi, kas pārdod iekārtas – sūkņus, caurules, automātiku. Pateicoties tam, esam diezgan labi informēti un orientējamies jaunākajās tehnoloģijās. Asociācijas nozīme savā jomā ir acīmredzama un zīmīga: ne katrs uzņēmums var viens pats sekot līdzi likumdošanas iniciatīvām. Bet visi kopā mēs ne tikai labāk orientējamies likumdošanas izmaiņās, bet arī varam tās ietekmēt. Kopā mēs esam spēks un varam pārliecinoši pārstāvēt mūsu kopējo viedokli. Jaunajā apkures sezonā, kas tuvojas, aktuāls jautājums būs šķeldas cena, kas, kā rāda tendences, varētu pieaugt. Ceram, ka šajā sezonā uzņēmumi nesaskarsies ar šķeldas trūkumu, kā tas bija iepriekšējā sezonā. Viss būs atkarīgs no šķeldas cenas, kuru šobrīd stipri ietekmē tirgi Skandināvijā. Tur pēdējos gadus uzstādīts pietiekami daudz jaunu un jaudīgu apkures katlu, kuros kā kurināmo izmanto šķeldu. Skandināvija paņem daļu arī mūsu resursu, citiem vārdiem, pieprasījums pēc šķeldas pieaug, līdz ar to arī cena. Otrs aktuāls jautājums – aktīva Eiropas naudas apgūšana siltumtrašu rekonstrukcijai un jaunu katlu uzstādīšanai, kas ļauj ziemā sagaidīt siltumapgādes efektivitātes paaugstināšanos, toskait arī samazinoties siltuma zudumiem. Tas varētu kompensēt gaidāmo šķeldas cenas pieaugumu.

Sekojam līdzi jaunajām ražošanas tehnoloģijām, no kurām viena balstās uz sadzīves atkritumu dedzināšanu. Taču šo tehnoloģiju ieviešana paliek katra atsevišķa uzņēmuma kompetencē. Kopējā pozīcija attiecībā uz tehnoloģijām mums bija, kad uzņēmumi pārgāja uz atjaunojamajiem energoresursiem siltuma ražošanā.

Foto: Siltumapgādes uzņēmumu pārstāvji apsprieda Ventspilī svarīgu tarifa regulējuma metodes izmaiņas tēmu. No kreisās – LSUA prezidente Ina Bērziņa-Veita.